FOTO. Protestēt pret Skultes LNG termināli ieradušies ap 200 cilvēku, lēš rīkotāji 127
Uz protesta akciju pret iecerēto Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli svētdienas vakarā bija ieradušies ap 200 cilvēku, aģentūrai LETA pavēstīja Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota.
Pēc aģentūras LETA novērojumiem, protests noritēja mierīgi un tajā piedalījās ne tikai biedrības pārstāvji, bet arī apkārtnes iedzīvotāji. Protesta dalībnieki turēja dažādus plakātus ar tādiem uzrakstiem kā “Nē ķīmiskam objektam!”, “Novērtējums ietekmei uz vidi nav vajadzīgs, jo dzīvojam banānu republikā!”, “Ziedojums Bordānam, peļņa Ragaušam, rēķini mums!”, “Nē aiz slēgtām durvīm pieņemtiem lēmumiem!”.
Kādai bērna māmiņai uz ratiem bija plakāts ar uzrakstu “Gribu peldēt drošā un tīrā jūrā bez termināļa blakus!”, bet uz spoguļa kāds protestētājs bija uzrakstījis “Spogulīt, spogulīt, saki man tā, kurš maksās par Skultes LNG?”.
Kā novēroja aģentūra LETA, protesta akcijā atradās arī partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvji, kas filmēja tiešraidi. Timrota gan uzvēra, ka šis nebija politisks pasākums un biedrība nekādu politisku partiju nepārstāvot.
Viņa norādīja, ka biedrība turpinās sekot līdzi tam, kā notiek tālākā lēmuma pieņemšana par termināļa būvniecību. “Mēs noteikti sūtīsim papildu argumentus un jautājumus visiem deputātiem un Ministru kabinetam, atbildīgajām personām. Darīsim visu iespējamo, lai nepieļautu šādu nepamatota objekta tālāku virzību,” klāstīja Timrota.
Jau ziņots, ka protesta akcija “Kurš maksās par termināli? Ieskaties spogulī!” tiek rīkota pēc Ministru kabineta vienošanās par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu “Skulte LNG Terminal” projektam.
Piekrastes vides aizsardzības biedrība sev par mērķi izvirzījusi apturēt lēmuma pieņemšanu “par daudzmiljonu projektu tikai dažas dienas pirms vēlēšanām”, kas “raisa pamatotas aizdomas par steigu realizēt kāda saimnieciskās intereses”.
Biedrībā apgalvo, ka “Skulte LNG Terminal” projektā nav pamatoti tehnoloģiskie risinājumi, neesot skaidras nākotnes izmaksas. Neesot arī nekāda iemesla projekta attīstītāju apgalvojumiem par tā būvniecības lētumu, ņemot vērā to, ka projekta izvēlētajā vietā nav šādam ķīmiskam objektam paredzētas infrastruktūras. Tāpat esot virkne neatbildētu jautājumu par ietekmi uz vidi un nezināmu izmaksu saistībā ar cauruļvadu izbūvi 40 kilometru garumā.
Kā ziņots, valdība sākotnēji uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi “Skulte LNG Terminal” Saulkrastos un SIA “Kundziņsalas dienvidu projekts” Rīgā, bet vēlāk vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim. Plānots, ka EM līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim. Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimai.
“Skulte LNG Terminal” reģistrēta 2016.gadā. “Skulte LNG Terminal” mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% “Skulte LNG Terminal” akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS “Virši-A”.
Valdības pieņemtais lēmumu par labu LNG termināļa būvniecībai Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem negatīvi vērtēja arī Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA), kurš uzskata, ka ka valdība ir ignorējusi labas pārvaldības principus.
LNG termināļa izveidošana ir svarīga Latvijas energoneatkarības nodrošināšanai.
