Valdība vienojusies dot zaļo gaismu un piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes terminālim 72
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība slēgtā sēdē vakar vienojusies nacionālo interešu objekta statusu Latvijā piešķirt vienam no diviem sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektiem – jau vairākus gadus Skultē iecerētajam terminālim. Šis statuss projekta attīstītājiem palīdzēs izvairīties no dažādiem administratīviem šķēršļiem, piemēram, ātrāk risināt ar ietekmi uz vidi un zemju īpašniekiem paredzētajām kompensācijām saistītos jautājumus.
Otram pretendentam – SIA “Kundziņsalas dienvidu projektam” – šāds statuss ies gar degunu. Tas gan neizslēdz iespēju šim potenciālajam investoram, ja tas saskata biznesa iespējas, būvēt sašķidrinātās gāzes termināli arī Kundziņsalā.
Lēmumu par īpašā statusa piešķiršanu valdība pieņēma lielā slepenībā pēc iepazīšanās ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par abiem projektiem un drošības dienestu atzinumiem.
Attiecīgais likumprojekts tiks sagatavots un iesniegts valdībā pēc 20. septembra, pēc tam tas būs jāskata Saeimā.
LNG termināli Saulkrastu novadā pie Skults ostas plāno būvēt uzņēmums “Skulte LNG Terminal”, solot tajā investēt 120 miljonus eiro. Visticamāk, to būtu iespējams dabūt gatavu 2023. gada beigās vai 2024. gada sākumā.
“Dabasgāzes piegāžu jautājumā mēs nevaram atstāt mūsu valsti atkarīgu no pieejas termināļiem kaimiņvalstīs. Mums vajadzētu tādu attīstīt savā valstī,” projekta nepieciešamību pamatoja premjers Krišjānis Kariņš. “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons paziņojumā medijiem uzsvēris, ka valdības lēmums ir arī nozīmīgs solis Latvijas un Baltijas jūras reģiona enerģētiskajai drošībai.
Pret Skultes termināļa izbūvi līdz šim aktīvi iebilduši šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Piekrastes vides aizsardzības biedrība atkārtoti ir paudusi bažas par šāda projekta īstenošanu, norādot, ka terminālim paredzētā teritorija atrodas kūrortā, kur lielam ķīmiskam objektam nav nepieciešamās infrastruktūras, pievedceļu, tāpat tas nav aprīkots ar velkoņiem, ledlaužiem, kā arī nav nepieciešamās tehnikas avārijas situācijai, lai varētu to ierobežot un likvidēt.
Turklāt uzņēmums ir atteicies komentēt atsevišķas termināļa izmaksu pozīcijas, kas saistītas ar objekta ietekmi uz vidi īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Vienlaikus biedrība arī vērš uzmanību uz izmaksām, kas saistītas ar regazifikācijas procesu, kāds paredzēts projekta risinājumā.
Piekrastes vides aizsardzības biedrība atzīmē, ka atšķirībā, piemēram, no Klaipēdas termināļa, kur gāzes izsūknēšana no viena tankkuģa tiek veikta dienas laikā, Skultes termināļa plānotais process līdzīga izmēra kravai prasītu apmēram nedēļu ar nosacījumu, ka laika apstākļi ir labvēlīgi, kas nozīmē, ka maksa par kuģi būs ievērojami augstāka Skultes risinājumā, un jāņem vērā, ka šī cena tiek iekļauta gāzes cenā, ko maksās patērētāji.
Biedrība atzīmē arī to, ka Skultes termināļa projekta pārstāvji plāno jaudu, kas četras reizes pārsniegs Latvijai nepieciešamo, kas liek uzdot jautājumus par to, vai Skultes termināļa gāzes cena, ņemot vērā virkni slēpto un papildu izmaksu, būs konkurētspējīga atvērtā tirgū un vai par to būs jāsamaksā ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
“Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons, atbildot uz biedrības pārmetumiem, gan kliedē bažas saistībā ar atrašanās vietu. Ņemot vērā vietējo iedzīvotāju argumentētos iebildumus un cienot vēlmi aizsargāt Rīgas līci un piekrastes zonu, terminālis tikšot izvietots krietni tālāk, tas ir, 5,2 kilometru attālumā no krasta, nekā sākotnēji plānots. Tas nebūšot saskatāms no piekrastes, tādā veidā saglabājot esošo skatu. Cauruļvadu līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei uzņēmums sola izbūvēt zem jūras līmeņa un pazemē. Miķelsons sola, ka projekts tikšot īstenots ekoloģiski droši, izmantojot modernākos iespējamos risinājumus.
“Skulte LNG Terminal” ir reģistrēts 2016. gadā. Šī uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Zināms, ka šā gada maijā 20% “Skulte LNG Terminal” akciju iegādājās degvielas tirgotājs AS “Virši-A”.
Savukārt valdības labvēlību neguvušais “Kundziņsalas dienvidu projekts” reģistrēts 2010. gadā. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija “Millennium Energy Partners LLC”, tā patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.
Gara vēsture
Jāpiebilst, ka jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa nepieciešamību Latvijā sāka cilāt 2008. gadā. 2010. gadā “Itera Latvija” prezidents Juris Savickis jau runāja par to, ka termināļa celtniecība tiks uzsākta pēc Saeimas vēlēšanām tajā pašā gadā. Taču jau nākamajā, 2011. gadā, izskanēja ziņa, ka Lietuva neatbalstīšot sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību Latvijā saistībā ar to, ka to, iespējams, cenšas īstenot ar “Gazprom” saistīti uzņēmumi.
2014. gada beigās Lietuva, vairs necerot vienoties ar Baltijas kaimiņvalstīm, pati par savu naudu uzbūvēja sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā un pēc tam jautājums par termināļa būvi nogrima aizmirstībā līdz pat 2019. gadam, kad jautājumu atkal aktualizēja ASV investors Pēteris Ragaušs, kura ideju atbalsta “Jaunā konservatīvā partija”.
Tomēr pie praktiskās īstenošanas neļāva ķerties investora piedāvājumā iekļautā ideja par valsts sniegtām garantijām gāzes pirkšanai – pastāv pamatotas bažas, ka šādas garantijas varētu sadārdzināt gāzes cenu. Arī pašlaik šādas garantijas vēl nav sniegtas.
Pieļauj arī divu termināļu nepieciešamību
“Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par abiem projektiem, var secināt, ka Kundziņsalas dabasgāzes termināļa projekts ir vairāk orientēts uz sašķidrinātas kravas autotransporta pārvadājumu un kuģu transporta apkalpošanu, savukārt Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināļa projekts orientējas uz darbību integrētajā Baltijas valstu, Somijas un Polijas dabasgāzes tirgū.
Salīdzinot abus projektus, uzskatu, ka Saulkrastu sašķidrinātās dabasgāzes projekta priekšrocība ir iespēja to realizēt, mazāk skarot trešo pušu intereses un mazāk šķērsojot citus infrastruktūras objektus, kā arī vienkāršāk integrēt to ar jau esošo dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu, savukārt Kundziņsalas projekta priekšrocība ir atrašanās tuvāk būtiskākajiem patērētājiem, it īpaši Rīgas termoelektrostacijām, kā rezultātā fiziskie cauruļvadu būvniecības attālumi šī projekta ietvaros būs ievērojami mazāki nekā Skultes projektā,” vērtē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Vienlaikus viņš norāda, ka Kundziņsalas termināļa projekts paredz mazāku pārkraušanas jaudu nekā Skultes termināļa projekts, tas nozīmē, ka ne visos gadījumos to varēs izmantot kā tiešu piegādes avotu Latvijas dabasgāzes sistēmai – to varētu uzskatīt par zināmu trūkumu no apgādes drošības viedokļa, taču šim terminālim ir labas perspektīvas no noslogotības viedokļa.
“Viens no primārajiem kritērijiem, pēc kura politikas veidotāji varētu izšķirties par labu vienam vai otram no projektiem, visticamāk, būs paredzamās finanšu garantijas vai cita veida līdzdalība projektā, kuru projekta attīstītāji pieprasa no valsts.
Ir jāmin, ka šajā jautājumā projekta attīstītāja un valsts intereses ir diametrāli pretējas, jo, neapšaubāmi, patērētāja interesēs ir izvairīties no ilgtermiņa saistībām, savukārt projekta attīstītāja intereses ir pretējas un saistītas ar nepieciešamību aizsargāt savas veiktās investīcijas un neciest zaudējumus. Šī iemesla dēļ izšķirošs var būt jautājums nevis par projektu tehniskajiem parametriem, bet gan par garantijām vai citiem atbalsta mehānismiem, kuri ir nepieciešami to realizēšanai,” secina eksperts.
Jautāts, vai Latvijā varētu būt nepieciešami divi LNG termināļi, viņš atbild apstiprinoši. “Es domāju, ka ir iespējami arī divi termināļi, ar nosacījumu, ka to kopējā kapacitāte būtiski nepārsniedz sistēmas pieprasījumu un tie ir paredzēti arī jūras transportam,” rezumē G. Valdmanis.
