Foto – AFP

Francijā atbalsta armēņu genocīda nolieguma kriminalizāciju 0

Francijas parlamenta augšpalāta – senāts – vakar vakarā apstiprināja likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību par armēņu genocīda noliegšanu.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 164
Lasīt citas ziņas

Par likumprojektu balsoja 127 senatori, bet 86 likumdevēji to noraidīja. Francijas parlamenta apakšpalāta – nacionālā sapulce – likumprojektu atbalstīja jau decembrī un tagad, lai likums stātos spēkā, to vēl jāparaksta prezidentam Nikolā Sarkozī. Reaģējot uz nacionālās sapulces lēmumu, Ankara no Parīzes atsauca savu vēstnieku un paziņoja par sadarbības ierobežošanu ar Parīzi. Turcija jau asi nosodījusi arī senāta balsojumu, un norādījusi, ka neatturēsies no atbildes reakcijas.

Ankara šo likumprojeku uzskata par prezidenta Nikolā Sarkozī mēģinājumu iegūt Francijā dzīvojošo 500 tūkstošu armēņu izcelsmes vēlētāju atbalstu pavasarī gaidāmajās vēlēšanās un ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai nepieļautu tā pieņemšanu. “Turcija ir apņēmusies spert visus nepieciešamos soļus pret šo netaisnīgo rīcību, kas samazina cilvēka pamatvērtības un sabiedrisko sirdsapziņu līdz nullei,” teikts Turcijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turcijas vēstnieks Francijā Tahsins Burdžuoglu paziņojis, ka šis balsojums novedīs pie pilnīgas attiecību saraušanas starp abām valstīm, un Ankara varētu pazemināt savas diplomātiskās pārstāvniecības statusu Parīzē. “Kad es saku pilnīga pārtraukšana, es domāju arī tādu lietu, ka varu galīgi pamest Franciju. Sagaidāms, ka tagad diplomātiskās attiecības būs pilnvaroto lietvežu, nevis vēstnieku līmenī,” paziņoja Burdžuoglu. Pilnvarotais lietvedis ir zemākā ranga diplomātiskais pārstāvis, ko atzīts Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem.

Savukārt Armēnija Francijas Senāta lēmumu jau novērtējusi atzinīgi. “Šī diena būs ierakstīta zeltā ne tikai armēņu un franču tautas draudzības vēsturē, bet arī cilvēktiesību aizstāvības vēstures annālēs,” paziņojis Armēnijas ārlietu ministrs Edvards Nalbandjans. Likumu, kurā pirms gandrīz gadsimta notikušā armēņu slepkavošana atzīta par genocīdu, Francija pieņēma 2001. gadā. Savukārt likumprojektu par šī genocīda noliegšanas aizliegumu Francijas parlamenta apakšpalāta atbalstīja 2006. gadā, taču 2011. gada maijā to noraidīja senāts. Šoreiz senātā atbalstītais likumprojekts ir daudz vispārīgāks un nosaka kriminālsodu par jebkura genocīda noliegšanu. Iespējams, šāds piegājiens izvēlēts, cerot mazināt Turcijas neapmierinātību.

Likumprojekts paredz gadu ilgu cietumsodu un 45 tūkstošu eiro lielu soda naudu ikvienam, kurš noliedz, ka armēņu masu slepkavošana, kuru Pirmā pasaules kara laikā īstenoja toreizējā Osmaņu impērija, bijusi genocīds.

1915. gada 24. aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta. Pēc armēņu vēsturnieku sniegtajiem datiem, no 1915. līdz 1917. gadā tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.

Daudzas pasaules valstis, arī ASV, Kanāda, Francija, Itālija, Zviedrija un Krievija, ir pieņēmušas likumus, kuros armēņu slepkavošana Osmaņu impērijas pastāvēšanas pēdējos gados atzīta par genocīdu. Taču Turcija joprojām kategoriski noraida šo notikumu pielīdzināšanu genocīdam un apgalvo, ka bojāgājušo armēņu skaits sasniedzis tikai 300 tūkstošus cilvēku un ka pilsoņkarā, kas izcēlies, Krievijas atbalstītajiem pareizticīgajiem armēņiem saceļoties pret Osmaņu impēriju, turku upuru skaits bijis vismaz tikpat liels.

Reklāma
Reklāma

Iepriekš uzrunājot žurnālistus Strasbūrā, Turcijas premjerministra vietnieks Bulents Arinks salīdzinājis šo likumprojektu ar viduslaiku inkvizīciju un paziņojis, ka Ankara, likumprojekta pieņemšanas gadījumā, nāks klajā ar jauniem un pastāvīgiem pretpasākumiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.