Emanuels Makrons.
Emanuels Makrons.
Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Francija: “Breksita” atlikšana uz gadu būtu “pārāk ilga” 0

Francija būtu gatava piekrist “Breksita” atlikšanai, taču uzstāj, ka tas var notikt vienīgi, ievērojot stingrus nosacījumus, otrdien pavēstījis anonīms prezidenta Emanuela Makrona kancelejas pārstāvis.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot
Lasīt citas ziņas

“Mēs nekad neesam iebilduši pret ieceri atrast alternatīvu risinājumu bezvienošanās [“Breksitam”],” norādīja amatpersona, piebilstot, ka Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) var atlikt vienīgi ar zināmiem ierobežojumiem un ka Parīze nav gatava par to maksāt “jebkuru cenu”.

Iepriekš Makrons uzsvēris, ka trešdien paredzētajā ES ārkārtas samitā nav gaidāms “automātisks” lēmums atlikt jau pēc trīs dienām gaidāmo “Breksitu”.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tas izsauca pieņēmumus, ka Francijas prezidents samitā varētu ieņemt stingru nostāju, kā rezultātā Lielbritānija aizietu no bloka bez vienošanās.

Šāda notikumu attīstība “joprojām ir risks”, atzina prezidenta kancelejas pārstāvis, tomēr uzsverot, ka tā neesot “izvēle, kam Francija dod priekšroku”.

Amatpersona norādīja, ka “Breksita” atlikšana uz gadu, kā to piedāvājis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, “šķiet būtu pārāk ilga”. Viņš piebilda, ka nepieciešams arī mazināt Londonas ietekmi uz ES, kamēr Lielbritānija formāli saglabās bloka dalībvalsts statusu.

Makrona kancelejas pārstāvis norādīja, ka tas paredz britu komisāra pilnvaru ierobežošanu Eiropas Komisijā un Lielbritānijas premjerministra ietekmes mazināšanu Eiropadomē.

Londonai būs jāuzņemas stingras saistības, un nepieciešams arī mehānisms šo saistību ievērošanas uzraudzīšanai, uzsvēra Elizejas pils pārstāvis.

“Breksita” atlikšanas gadījumā Lielbritānijai nāksies piedalīties maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, taču ievēlēto britu EP deputātu ietekmi iegrožot būs grūtāk, jo ES līgumi neparedz iespēju atņemt deputātiem balsstiesības, atzina amatpersona.

Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka būtu iespējams “Breksitu” atlikt “uz vairākiem mēnešiem līdz 2020.gada sākumam,” pavēstījis kāds avots viņas pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) aprindās.

Informējot CDU un viņu Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) Bundestāga frakcijas locekļus par savu otrdienas tikšanos ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, Merkele norādīja, ka šī iespēja tiks apspriesta ārkārtas samitā.

Foto: SCANPIX/EPA/LETA

Kā ziņots, Meja samita priekšvakarā Berlīnē tikās ar Merkeli, lai pārliecinātu atbalstīt viņas līgumu atlikt Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 30.juūnijam un dotu laiku pārliecināt parlamentu beidzot atbalstīt jau trīskārt noraidīto “Breksita” vienošanos.

Pēc sarunām ar Merkeli Meja devās uz Parīzi, lai tiktos ar Makronu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.