Māra Libeka
Māra Libeka
Foto: Valdis Semjonovs

Māra Libeka: Premjeram nav vēlēšanās izvilkt no sava plaukta VM iesniegto mediķu atalgojuma modeli 62

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
Kokteilis
VIDEO. Latvieši pauž viedokļus par NBA čempiona Kristapa Porziņģa rīcību pēc iegūtā titula
Tik vienkārši tomēr nebūs – “makaronu krīze” Ukrainā. Graudu trūkums radīs maizes deficītu vai pat badu? 28
Lasīt citas ziņas

Ja gadiem runā vienu un to pašu, tas sāk apnikt. Politiķi taču gadiem dzird no visām iespējamām ar medicīnu saistītajām organizācijām, ka veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir ceturtie zemākie Eiropas Savienībā (ES), ka iedzīvotāju privāto izdevumu īpatsvars par ārstēšanos ir otrs augstākais ES. Arī ar kopējiem izdevumiem no valsts budžeta medicīnai esam dalībvalstu lejasgalā.

Uz šī fona mediķu brīdinājums par iespējamo ārkārtas situācijas ieviešanu nav radījis valdībai vēlmi koriģēt šī gada un nākamo gadu valsts budžetu, lai varētu norēķināties ar slimnīcām atbilstoši reālajām izmaksām par slimnieku ārstēšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Notikusi vienīgi neliela korekcija mediķu darba samaksā. Ministru prezidentam Kariņam nav vēlēšanās izvilkt no sava plaukta Veselības ministrijas iesniegto mediķu atalgojuma modeli, kurš izstrādāts veselu gadu un gaida savu pielietojumu reālajā dzīvē. Sak, ko tie mediķi tur ākstās, jo ārkārtas situāciju var izsludināt tikai valdība, nevis slimnīcu vai organizāciju priekšnieki.

Arī brīdinājumi par slimnīcu bankrotiem nu jau vairāku mēnešu garumā ir pieņemti zināšanai, bet ar cerību, ka slimnīcas, kā parasti, taču kaut kā izkulsies. Daļa no tām jau ņem kredītus, lai izmaksātu algas saviem darbiniekiem, daļa runā par plānveida medicīnas pakalpojumu samazināšanu, daļai ir vēl kādi citi nodomi, kā noturēties virs ūdens. Vienmēr taču bijis tā, ka noturas, un gan jau šoreiz nenogrims. Šāda domāšana valdības ir pavadījusi gadiem, un, kā redzams, Kariņa Ministru kabinets nav ­izņēmums.

Tiesa, valdības vadītājs un finanšu ministrs var apgalvot, ka 85 miljoni eiro, kas papildus tika piešķirti medicīnai, ir daudz. Bet, ja ņem vērā, cik naudas vismaz desmit gadu garumā netika piešķirts, jo medicīnas pakalpojumu tarifi gadiem nav pārrēķināti atbilstoši augošajām izmaksām, tad šī naudas summa no nepieciešamajiem vairāk nekā 300 miljoniem eiro ir tikai tam, lai piesegtu atsevišķus veselības aprūpes caurumus.

Mūžīgais rindu un speciālistu trūkuma caurums plešas arvien plašāks, un arvien biežāk no politiķu puses izskan frāze, ka šī problēma taču ir visā Eiropā un Latvija šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Tātad nav ko satraukties, jo arī citās valstīs pacienti gaida garās rindās, lai tiktu pie speciālistiem, jo arī tur viņu trūkst, un mēs šajā ziņā iekļaujamies kopīgajā ainā.

Piemēram, Somijā ir ap 200 tūkstošiem mediķu liels deficīts, Francijā nepietiek trešdaļas ārstu un medicīnas māsu. Grieķija un Īrija aicina ārstus un medicīnas māsas no citām valstīm braukt turp strādāt. Itālijā vidēji katru dienu darbu slimnīcā pamet septiņi ārsti, lielākā daļa no tiem, kuri strādājuši neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās, ziņo “Euronews”.

Reklāma
Reklāma

Sarežģīti darba apstākļi, slikta darba organizācija, garas darba stundas un zemais atalgojums ir galvenie iemesli, kas aizēno medicīnas jomas pievilcību. Latvijā vēl nav tik traki kā Itālijā, kur vairāk nekā pirms gada gandrīz puse bija neaizpildītas štata vietas neatliekamajā medicīnā. Itālijas slimnīcu vadītāji pieprasa valdībai ārkārtas plānu valsts slimnīcām, kur jūtams katastrofāls mediķu trūkums. Daļēji to jau daudzu gadu garumā cenšas aizpildīt ar ārstiem no ­Kubas.

Ja Latvijā politiķi turpinās tiražēt “gan jau viņi [mediķi un slimnīcas] kaut kā izkulsies”, tad vairs nebūs ilgi jāgaida, kad aizkulsimies līdz tām problēmām, ar kurām tagad saskaras, piemēram, Lielbritānijas mediķi un iedzīvotāji. Valsts statistikas birojs paziņojis, ka tur aizvadītā gada pēdējā nedēļā kopā esot reģistrēti 9517 nāves gadījumi, kas ir piecreiz vairāk nekā pēdējos piecos gados šajā pašā laika periodā. Ārstu lielais deficīts novedis pie milzīgām neatliekamās medicīniskās palīdzības problēmām.

Ne velti Lielbritānijā kopā ar medicīnas māsām nesen notikušajā streikā ielās izgāja vairāk nekā 10 tūkstoši ātrās palīdzības darbinieku Anglijā un Velsā un šajās dienās ielās ir tūkstošiem ārstu. Karaliskā Neatliekamās medicīniskās palīdzības koledža brīdinājusi, ka neatliekamās palīdzības nodaļās esošās krīzes dēļ nedēļā varētu nomirt 300–500 cilvēku.

Eiropas Savienības statistikā Latvija gadiem ierindojas beigu galā kopā ar Rumāniju un Bulgāriju.

Piemēram, Rumānijas mediķi, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem tikt pie nepieciešamās ārstēšanas, ir izvēlējušies visai savdabīgu ceļu. Negaidot, kad politiķi beidzot sapratīs situācijas nopietnību, mediķi ir izveidojuši “Mediķu karavānu” ar 60 ārstiem un medicīnas māsām, kas nedēļas nogalēs dodas uz laukiem pie tiem cilvēkiem, kuriem ārsts nav sasniedzams, jo viņa nav tuvākajā 40 kilometru apkaimē.

Pašvaldību ēkās tiek ierīkoti pacientu pieņemšanas punkti, un cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes tur stāv rindā, lai kaut vienreiz mūžā tiktu pie ārsta. Ārstiem valsts par šo misiju kaut nedaudz samaksā, bet medicīnas māsas to veic labdarības nolūkā.

Jā, visā pasaulē medicīnas jomā ir pro­blēmas, bet tās nedrīkst kļūt par atrunu, lai ielaistu arvien dziļākā krīzē Latvijas valsts medicīnu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.