“Attīstām ne vien ziedošanas kultūru, bet arī rūpējamies par vidi, dodot lietām otro dzīvi,” stāsta Mārcis Zanerips.
“Attīstām ne vien ziedošanas kultūru, bet arī rūpējamies par vidi, dodot lietām otro dzīvi,” stāsta Mārcis Zanerips.
Foto: Karīna Miezāja

Gatavojamies apģērba “pēcnāves dzīvei”. Latvijā jāievieš tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēma 2

Madara Briede, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

No 2025. gada Latvijā obligāti jābūt ieviestai tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmai. Darbs pie šā procesa jau sācies, bet vēl priekšā sabiedrības pielāgošanās un paradumu maiņa.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Sipeniece-Gavare pirmo reizi iepazīstina ar savu mammu Austru, izpelnoties gan apbrīnu, gan kritiku 19
1 diena
LE
LETA
Veselam
“Varam dot cilvēkiem skaidru signālu.” Pavļuts atklāj nosacījumus, pie kādiem var pārskatīt ierobežojumus 38
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lielais aukstuma vilnis radīs pēdējos gados lielākās pārvērtības Latvijas dabā.” Bricis skaidro, kāpēc šī ziema ir tik svarīga Latvijas dabai 5
5 stundas
Lasīt citas ziņas

Daļai iedzīvotāju tas būs kas jauns un, iespējams, pat noslogojošs. Bet prakse liecina, ka ir cilvēki, kas tekstilu šķiro un ar to apmainās jau tagad.

Iegūst naudu labdarībai

Nodibinājums “Lūkas fonds” pirms astoņiem gadiem atvēra pirmo labdarības veikalu “Hopen” Ogrē, nākamo pāris gadu laikā durvis vēra vēl divi veikali Rīgā.

Dažādas preces – drēbes, apavus, sadzīves lietas, mēbeles, bērnu preces “Lūkas fonds” pieņem no cilvēkiem, kam tās vairs nav nepieciešamas gan tepat, Latvijā, savos veikalos, gan no sadarbības partnera Zviedrijā, pēc kura piemēra un ar kura atbalstu 2012. gadā arī dibināja savu pirmo labdarības veikalu.

Ogrē atrodas arī visu trīs veikalu preču noliktava un notiek to sagatavošana tirdzniecībai – šķirošana, mazgāšana, gludināšana.

“Hopen” darbojas pēc sociālās uzņēmējdarbības principa. Par ieņēmumiem no preču pārdošanas tiek nodrošināta veikalu darbība un realizēti labdarības mērķi.

Veikalu darbībai tiek algoti 12 cilvēki, tostarp sociālās atstumtības riskam pakļautie.

“Šāds modelis radīja iespēju iesaistīties labdarībā arī finansiāli. Tajā laikā šādu veikalu Latvijā nebija daudz, turklāt mēs jau sākotnēji pozicionējām, ka neesam vienkārši “second-hand”, bet gan labdarības veikals, kura ienākumi tiek novirzīti sociāliem mērķiem. Attīstām ne vien ziedošanas kultūru, bet arī rūpējamies par vidi, dodot lietām otro dzīvi, kā arī piedāvājam iepir­kties par zemākām cenām,” stāsta “Lūkas fonds” pārstāvis Mārcis Zanerips.

Pa šiem gadiem tādu nelielu labdarības veikalu Latvijā kļuvis vairāk. Daži braukuši smelties pieredzi arī pie “Hopen”.

Galvenā klientu daļa veikalos ir sievietes, kas meklē apģērbu visai ģimenei, traukus un bērnu preces. Gada laikā “Hopen” veikalos tiek iztirgotas lietotas preces aptuveni 200 tūkstoši eiro vērtībā.

Žanna Dubska atklāj modes instalāciju pie Kongresu nama.

Ziedo atkritumus

M. Zanerips norāda, ka liels izaicinājums ir sabiedrības izpratne par drēbju un mantu kvalitāti, kuras nododamas: “Labdarības veikalu vienojošā problēma ir, ka cilvēki nodod ļoti daudz sliktas kvalitātes un nelietojamas drēbes, taču saplēstas, izdilušas un novalkātas lietas neviens nepirks un arī nenēsās, ja tās dos par brīvu.”

Tas, ko darīt ar šo apģērbu sadaļu, ir visu labdarības veikalu rūpe, jo šobrīd tie daļēji nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un ir spiesti meklēt nelietojamam apģērbam kaut kādu realizāciju.

“Skaudrā patiesība ir tāda, ka no tā, ko Latvijā cilvēki veikalos nodod, aptuveni 5% varam izlikt tālākajai pārdošanai,” norāda M. Zanerips.

Pārējais tiek nodots vairākiem sadarbības partneriem, kas tekstilu realizē labdarībai un kā mazgājamo, slaukāmo materiālu auto servisos, mazgātavās u. tml.

Pērn “Hopen” no savāktā pārdošanai nevarēja nodot 62 505 kg preču. Pagaidām pārpalikuma apjoms neesot tik milzīgs, lai nodrošinātu tekstilu masveida pārstrādei, taču gana ievērojams, lai meklētu ilgtspējīgas re­alizācijas un pārstrādes iespējas.

“Mēs esam gatavi savākt, uzkrāt, nogādāt, palīdzēt pārstrādē un realizācijā, taču vieni to paveikt nevaram, tāpēc esam sadarbības partneru meklējumos,” uzsver “Lūkas fonds” pārstāvis.

Kopš pagājušā gada septembra Latvijā izvietoti tekstila savākšanas konteineri. Līdz šā gada augusta beigām “Latvijas Zaļā punkta” (LZP) un SIA “Eco Baltia vide” 20 konteineros tika savāktas 250 tonnas dažādu tekstila izstrādājumu.

Tie pēc tam nonāk SIA “Eco Baltia vide” tekstila šķirošanas centrā Tukumā, kur tos šķiro aptuveni 30 kategorijās – pēc izstrādājumu veidiem, to kvalitātes un tālākās izmantošanas iespējām (valkāšanai derīgs, derīgs pārstrādei un atkritumu stāvoklis).

40% savāktā nonāk poligonā

LZP direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka aptuveni 35% no savāktā apjoma šobrīd ir ekonomiski pamatotas atkārtotas lietošanas iespējas – tas nozīmē, ka to kāds ir gatavs tirgū iegādāties.

Šie izstrādājumi šobrīd tiek nogādāti pamatā jaunattīstības valstīs. Vēl apmēram 10–15% sašķirotajos izstrādājumos veido apjoms, kas teorētiski būtu atkārtoti valkājams, bet tam nav tirgus pieprasījuma.

No atkārtotai lietošanai vai pārstrādei derīgajiem izstrādājumiem aptuveni 68% veido apģērbi, tad 22% mājas tekstils (segas, spilveni u. tml.), 8% – apavi un tad jau cita veida izstrādājumi.

“Augstvērtīgāko jauniešu un bērnu apģērbu atbilstoši mūsu partneru, biedrības “Taureņa efekts”, pieprasījumam un aktu­ālajām vajadzībām nošķirojam un ziedojam. Taču diemžēl aptuveni 40% no visiem konteineros savāktajiem izstrādājumiem šobrīd nav piemēroti ne atkārtotai valkāšanai, ne tiem ir ekonomiski pamatotas vai tehnoloģiski pieejamas pārstrādes iespējas.

Šie materiāli tiek nogādāti noglabāšanai poligonā, kas arī labāks risinājums, nekā ja tie nonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā, jo tas atvieglo sadzīves atkritumu šķirošanu poligonos,” secina LZP direktors.

Šķirot gribētāju – daudz

Iedzīvotāju pieprasījums un arī nepieciešamība pēc tekstila šķirošanas punktiem ir ļoti liela. Pērn septembrī tika izveidoti pirmie 20 šādi punkti Rīgā un Pierīgā, šogad septembrī to skaits palielināts līdz 60, paplašinot teritoriju.

Tagad arī Ogrē, Siguldā un virknē Ziemeļvidzemes novadu ir nodrošināta iespēja šķirot tekstilu.

LZP un SIA “Eco Baltia vide” pilotprojekta rezultāti un aprēķini rādīja, ka Latvijā kopumā būtu nepieciešami vismaz 840 tekstila šķirošanas punkti, lai nodrošinātu, ka vismaz 20–25% no tirgū novietotā apjoma tiek savākti atpakaļ.

Patlaban tā ir privātā sektora pārstāvju brīvprātīga iniciatīva un investīcijas idejas vārdā, taču attiecībā uz turpmāko šķirošanas tīkla attīstību – liela loma būs tam, kāda būs valsts nostāja, politika un kādi praktiski finansiālie instrumenti tiks ieviesti, lai varētu šo sistēmu tālāk attīstīt un apkalpot.

“Latvijas Zaļais punkts” ir iesaistījies kampaņā “Nav, ko vilkt?” un kopā ar vēl vairāk nekā desmit dažādām privātā, nevalstiskā sektora organizācijām un valsts iestādēm parakstījis sadarbības memorandu, kura mērķis ir meklēt risinājumus un kopīgi strādāt pie tā, lai Latvijā apģērbs nenonāktu poligonos, bet maksimāli tiktu atgriezts apritē.

Tekstila šķirošanas centrs Tukumā

EKSPERTA VIEDOKLIS

Dace Akule
Foto: Paula Čurkste/LETA

Dace Akule, biedrības “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte: “Šobrīd lielākais izaicinājums – Latvijā nav punkta, kur mehāniskā vai ķīmiskā veidā pārstrādāt apģērbus un mājas tekstilu, kuram vairs nav cita lietojuma.

Manuprāt, Latvijā ir unikāls potenciāls apvienot izejvielu, kas ir lietotas drēbes, ar dizainu un lieliskām rokdarbu prasmēm. Tātad novērst defektus, papildināt ar jaunām detaļām un palaist atpakaļ tirgū.

Padarītu apģērba mūžu ilgāku – tas ir viens no ilgtspējas momentiem, ko modes industrija arī globāli atzinusi par svarīgu. Tomēr jāsaprot, ka tā ir tikai pavisam neliela daļa no tā, ko varam izmantot. Salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, Latvijā lietotu drēbju patēriņš ir daudz lielāks. Aptuveni trešā daļa no visa apģērba ir lietots.

Tāpēc arī ir gana izplatītas dažādas platformas kā, piemēram, “Andele Mandele”, “Otrā elpa” un citas, kur nododam, ziedojam vai pārdodam savas lietas, atrodot tām jaunus saimniekus.

Šajā ziņā mēs varam ar sevi lepoties. Arī pērn notikušās kampaņas “Mantots ir vērtīgs” ietvaros bija novērojams, ka daudz cilvēku Latvijā ļoti saudzē un rūpējas par savu apģērbu, nodod to mantojumā citiem, un var teikt, ka nav spēcīgi iesakņojies šis “nopērc–palieto–izmet” paradums. To nosaka galvenokārt ienākumu līmeņa atšķirība.

Kad Latvijā būs ieviesta pilnvērtīga tekstila savākšanas un šķirošanas sistēma, tiks noņemts slogs no sociālajiem uzņēmumiem, kas šobrīd to gan finansiālā, gan funkcionālā ziņā uzņēmušies uz saviem pleciem.

Tas, iespējams, pavērs iespēju citām spēcīgām biznesa idejām un uzņēmējdarbības attīstības variantiem šajā segmentā – lietotu apģērbu labošanas, īres uzņēmumi, vairāk labdarības veikalu u. tml.

LA.LV Aptauja

Ar kādiem nosacījumiem esi gatavs nodot mazlietotas, bet nevajadzīgas drēbes?

  • Ja savākšanas konteiners būs dzīvesvietas tuvumā
  • Ja savākšanas sistēma tiks organizēta tirdzniecības centros, kur pārdod jaunas
  • Ja būs attīstīta drēbju koplietošana, kad vietā varēšu saņemt jaunu
  • Savs ir savs, un nevēlos ar to dalīties

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Sipeniece-Gavare pirmo reizi iepazīstina ar savu mammu Austru, izpelnoties gan apbrīnu, gan kritiku 19
1 diena
LE
LETA
Veselam
“Varam dot cilvēkiem skaidru signālu.” Pavļuts atklāj nosacījumus, pie kādiem var pārskatīt ierobežojumus 38
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lielais aukstuma vilnis radīs pēdējos gados lielākās pārvērtības Latvijas dabā.” Bricis skaidro, kāpēc šī ziema ir tik svarīga Latvijas dabai 5
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Mūrniece: Mani pārteidz, ka vairums sabiedrības vēlas, lai politiķi pret Covid-19 vakcinējas pirmie 94
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Pabalsti ir smieklīgi, tie neļauj ne nomirt, ne izdzīvot, bet mudina strādāt nelegāli. Tad uz ko var cerēt? 39
5 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Jaundzimušo skaits turpina sarukt: decembrī tas bijis mazākais pēdējā simtgadē 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tiesu izpildītājam Veinbergam, kurš, iespējams, izkrāpis sirmgalvei mājokli, piemērots aizdomās turētā statuss
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Mašīnā nevar 2 mājsaimniecības, bet autobusā 100 gan var. Ar kuru galu domājat?” Rīdzinieki dusmīgi
35 minūtes
LA
LA.LV
Veselam
Pēteris Apinis atbild, vai iepriekš kļūdījies savos uzskatos par Covid-19 9
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Attīstībai/Par!” aicina Kariņu gādāt par koalīcijas līguma ievērošanu saistībā ar NA Satversmes grozījumiem
15:40
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Siguldas trase un pilsēta attīstās ar katru gadu.” Saruna ar visu laiku izcilāko kamaniņu sportistu Georgu Haklu
15:29
LL
Lilija Limane
Stāsti
Latviešu bēgļu reevakuācija plašos apmēros
15:25
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Māksliniece Ieva Bondare nofrizē mīļoto vīru: cerēju uz brīnumu, brīnums nenotika! Kā tagad izskatās Mārtiņš Bondars? 7
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāms stiprs sniegs, atkala un lietus. Laika prognoze ceturtdienai
23 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Arī Francijā, Vācijā, kur saslimstības divreiz zemāka nekā Latvijā, turpina ieviest stingrākus ierobežojumus 1
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hercogienes Keitas Midltones slaiduma noslēpums: recepte, kas remdē “kāri pēc kaut kā salda” un neļauj “norauties”
3 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Ne tikai skaists, bet arī bīstams: uzkritušais sniegs deformē skujkokus – kā to risināt?
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijā faktiskais bezdarba līmenis pagājušā gada beigās pieaudzis līdz 8,3%
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Pabalsti ir smieklīgi, tie neļauj ne nomirt, ne izdzīvot, bet mudina strādāt nelegāli. Tad uz ko var cerēt? 39
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Nigērijā mednieki notvēruši Latvijā apgredzenotu zivjērgli 8
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Lielais aukstuma vilnis radīs pēdējos gados lielākās pārvērtības Latvijas dabā.” Bricis skaidro, kāpēc šī ziema ir tik svarīga Latvijas dabai 5
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātājs Dzintars Čīča pusotru gadu slēpis faktu, ka ir kļuvis par meitas tēvu: nav zinājuši pat radi 4
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skatītāju iemīļotā TV personība Elīna tomēr izlēmusi atgriezties TV ekrānos
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Otrdien atklāti 1088 Covid-19 gadījumi, bet 20 sasirgušie miruši
3 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
300 miljoni Pierīgas mobilitātei. Pierīgai ar Rīgu iecerēti vienoti maršruti, viena biļete un vienoti tarifi 8
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
6 fakti par pingvīniem: savādie putni, kuru pakāpeniskā izmiršana rada draudus visai planētai 2
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Sipeniece-Gavare pirmo reizi iepazīstina ar savu mammu Austru, izpelnoties gan apbrīnu, gan kritiku 19
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Erotisko romānu autori Karīnu Račko pēc Covid-19 vakcīnas sagaida negācijas: “Tika apgalvots, ka esmu uzpirkta, “atmazgāju” naudu, bilde “safabricēta”…” 14
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Oļģerts, Aļģirts, Orests un Aļģis
3 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Speciāliste skaidro, cik ticams ir Covid-19 testa rezultāts, ja vienā dienā tas ir pozitīvs, bet nākamajā – negatīvs? 19
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Linda Mūrniece divus mēnešus pēc kāzām atkal brīva sieviete? 71
1 diena
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kur likt kafijas biezumus: 10 radošas un pārsteidzošas idejas
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Mūrniece: Mani pārteidz, ka vairums sabiedrības vēlas, lai politiķi pret Covid-19 vakcinējas pirmie 94
21 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Uz nama jumta bīstams sniegs, bet pārvaldnieks novelk brīdinājuma lentas: vai darbs padarīts un sniegs vairs nevienu neapdraud? 2
1 diena
LE
LETA
Veselam
“Varam dot cilvēkiem skaidru signālu.” Pavļuts atklāj nosacījumus, pie kādiem var pārskatīt ierobežojumus 38
22 stundas
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 19. līdz 24.janvārim
1 diena