No 2014. gada vidus problēmas auga augumā. 2014. gadā banka piekrita uz trim mēnešiem atlikt pamatsummas maksājumus, norādot, ka saimniecībai jāpiesaista investors. Tad nāca rudens, ziema, kad saņēmām atbalsta maksājumus un spējām norēķināties par kredītmaksājumiem, tostarp iekavētajiem, un līdz 2015. gada februārim maksājumi tika veikti. Taču tad zemās piena cenas dēļ situācija samilza tik ļoti, ka mēs vairs nevarējām veikt bankas maksājumus un banka vēlreiz atgriezās pie tēmas – investors. Mums neizdevās šādu investoru atrast, un 10. jūnijā banka paziņoja par atkāpšanos no līguma. Tas sakrita ar viena piegādātāja iesniegto prasījumu tiesā par maksātnespējas ierosināšanu. 3. jūlijā šī maksātnespēja arī tika ierosināta. Mums nebija līdzekļu, lai norēķinātos ar šo un citiem piegādātājiem. Vasarā piena ražotājiem ir vislielākie izdevumi, jo tad jāpaspēj nodrošināt barību nākamajam periodam. Trīs mēneši vasarā ir ļoti, ļoti izšķiroši.” 28
No 3. jūlija visus darbus saimniecībā organizēja maksātnespējas administratore, pieņemot lēmumu turpināt saimniecisko darbību. “Un kā nu administratore prot, tā viņa saimnieko,” Jānis ir lakonisks. Viņš tikai norāda, ka pusgada laikā, kopš saimniecībā darbu nodrošina maksātnespējas administratore, govis netiek sēklotas, tām paredzētā kukurūzas skābbarība pārdota biogāzes ražotnei, daļa govju nokautas, lai būtu nauda atlikušo pabarošanai…
“Lai gan mēs esam atstādināti no saimniecības darbu veikšanas, mēs turpat blakus dzīvojam. Visu redzam, bet mūsu iespējas iesaistīties ir ierobežotas. Ir bijušas nedēļas, ka tur nav gandrīz neviena darbinieka. Protams, tad ejam talkā un mēģinām šo situāciju vērst par labu. Pēdējā pusgada laikā esam redzējuši tikai vienu reizi piegādātus graudus, govis graudus saņēma tikai septembrī. Aizvadītajā gadā izaudzējām kukurūzu 96 ha platībā (ar vidējo ražu 30 t/ha), tranšejās ieliktas tikai apmēram 700 tonnas, viss pārējais pārdots biogāzes stacijai. Lai varētu pabarot ganāmpulku, gadā nepieciešamas vismaz 1500 tonnas,” turpina zemnieks.
Kā liecina Lauksaimniecības datu centra dati, novembrī ganāmpulkā vairs bija tikai 133 slaucamās govis, kuru vidējais izslaukums samazinājies līdz 3,9 tūkstošiem kilogramu no govs. Pirms administratores iesaistīšanās saimniecības darbībā izslaukumi bija augstāki nekā vidēji Latvijā.
J. Strautnieks par administratores darbībām šobrīd gatavo sūdzību Maksātnespējas administrācijai.
