Zemnieku saimniecības “Bērzi” saimnieks Jānis Strautnieks vērsies Tieslietu ministrijā saistībā ar bezcerīgo situāciju, kurā viņu nostādījusi Maksātnespējas likumā paredzētā tiesiskās aizsardzības plāna saskaņošanas kārtība.
Zemnieku saimniecības “Bērzi” saimnieks Jānis Strautnieks vērsies Tieslietu ministrijā saistībā ar bezcerīgo situāciju, kurā viņu nostādījusi Maksātnespējas likumā paredzētā tiesiskās aizsardzības plāna saskaņošanas kārtība.
Foto – Dainis Bušmanis

Pagaidām vēl nepadodas 28

No 2014. gada vidus problēmas auga augumā. 2014. gadā banka piekrita uz trim mēnešiem atlikt pamatsummas maksājumus, norādot, ka saimniecībai jāpiesaista investors. Tad nāca rudens, ziema, kad saņēmām atbalsta maksājumus un spējām norēķināties par kredītmaksājumiem, tostarp iekavētajiem, un līdz 2015. gada februārim maksājumi tika veikti. Taču tad zemās piena cenas dēļ situācija samilza tik ļoti, ka mēs vairs nevarējām veikt bankas maksājumus un banka vēlreiz atgriezās pie tēmas – investors. Mums neizdevās šādu investoru atrast, un 10. jūnijā banka paziņoja par atkāpšanos no līguma. Tas sakrita ar viena piegādātāja iesniegto prasījumu tiesā par maksātnespējas ierosināšanu. 3. jūlijā šī maksātnespēja arī tika ierosināta. Mums nebija līdzekļu, lai norēķinātos ar šo un citiem piegādātājiem. Vasarā piena ražotājiem ir vislielākie izdevumi, jo tad jāpaspēj nodrošināt barību nākamajam periodam. Trīs mēneši vasarā ir ļoti, ļoti izšķiroši.”

Lai gan, restrukturizējot savu darbību, z/s “Bērzi” būtu spējīga atjaunot veiksmīgu saimniecisko darbību, tomēr tiesiskās aizsardzības plānu nav iespējams saskaņot, jo to neatbalsta lielākais nodrošinātais kreditors – banka “Citadele”. Tā uzskata tiesiskās aizsardzības plānu “pilnībā par nepamatotu un noraidāmu” kaut vai tā iemesla dēļ, ka tas nav parakstīts ar elektroniski drošo parakstu, ir ieskanēts un neapliecināts, līdz ar to tam neesot juridiskā spēka. Glābšanas plāns noraidīts, tajā pat īsti neiedziļinoties.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šo 5 vārdu īpašnieki liek sievietēm justies kā septītajās debesīs
Kokteilis
FOTO. Horvātijas pārstāvis patīkami pārsteidz pasauli, atklājot savu Eirovīzijas favorītdziesmu
Draudi ir ļoti reāli: Krievija vervē galēji labējos ekstrēmistus un noziedzniekus uzbrukumiem Rietumos
Lasīt citas ziņas

“Nākotnē mums ir pavisam reālas iespējas atsākt rentablu uzņēmējdarbību un ne tikai apmierināt kreditoru prasījumus, bet arī iegūt peļņu. Kad piena nozare sāks atveseļoties no ieilgušās krīzes, saimniecībā veiktie ieguldījumi ļautu nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu,” ir pārliecināts z/s “Bērzi” saimnieks. Turklāt tiesiskās aizsardzības plāns nodrošinātu, ka kreditoru ieguvums būtu lielāks, nekā saimniecību nododot izsolei. Noteiktā izsoles sākumcena ir 639 tūkst. eiro.

“Bērzu” apgrozījums 2014. gadā sasniedza 484 tūkst. eiro, bet 2015. gada sešos mēnešos – 122 tūkst. eiro, kas ir par 54% mazāk nekā gadu iepriekš šajā pašā periodā. Saimniecības zaudējumi 2014. gadā bija 805 eiro. Savukārt saimniecības zaudējumi laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 1. jūlijam ir vidēji trīs tūkstoši eiro mēnesī. “Vidēji zaudējumi 2015. gadā palielinājās vairāk nekā divdesmit reizes, kam iemesls bija krasi samazinātā piena iepirkuma cena,” skaidro J. Strautnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna saskaņošanā galvenais vārds pieder nodrošinātajiem kreditoriem. Šajā gadījumā teju viss, tostarp ganāmpulks, ēkas, zeme, ieķīlāts “Citadelē”. Nodrošināto kreditoru prasības tiek segtas pirms nenodrošināto kreditoru prasībām. Tādējādi nodrošinātais kreditors nav ieinteresēts atbalstīt parādnieka tiesisko aizsardzību, jo tad savus līdzekļus, visticamāk, saņems ilgākā laikā, nekā uzņēmumu uzreiz izsolot.

Šobrīd J. Strautnieks mēģina saskaņot tiesiskās aizsardzības plānu ar citiem kreditoriem. Lauku atbalsta dienests tam jau piekritis, savu piekrišanu devuši arī vairāki citi. Vēl priekšā pārrunas ar Valsts ieņēmumu dienestu.

“Ja banka uzskata, ka nav pamata uzņēmumam piemērot tiesiskās aizsardzības procesu un uzņēmuma tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns nav balstīts uz patiesas informācijas un ticamiem pieņēmumiem, citu kreditoru pozīcija nav arguments bankas nostājas maiņai,” skaidro “Citadeles” ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece, ar to ļaujot noprast, ka banka neplāno mainīt savu viedokli par z/s “Bērzi” nodošanu izsolei.
No 2014. gada vidus problēmas auga augumā. 2014. gadā banka piekrita uz trim mēnešiem atlikt pamatsummas maksājumus, norādot, ka saimniecībai jāpiesaista investors. Tad nāca rudens, ziema, kad saņēmām atbalsta maksājumus un spējām norēķināties par kredītmaksājumiem, tostarp iekavētajiem, un līdz 2015. gada februārim maksājumi tika veikti. Taču tad zemās piena cenas dēļ situācija samilza tik ļoti, ka mēs vairs nevarējām veikt bankas maksājumus un banka vēlreiz atgriezās pie tēmas – investors. Mums neizdevās šādu investoru atrast, un 10. jūnijā banka paziņoja par atkāpšanos no līguma. Tas sakrita ar viena piegādātāja iesniegto prasījumu tiesā par maksātnespējas ierosināšanu. 3. jūlijā šī maksātnespēja arī tika ierosināta. Mums nebija līdzekļu, lai norēķinātos ar šo un citiem piegādātājiem. Vasarā piena ražotājiem ir vislielākie izdevumi, jo tad jāpaspēj nodrošināt barību nākamajam periodam. Trīs mēneši vasarā ir ļoti, ļoti izšķiroši.”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.