Gordons skaidro, kā darbojas Ukrainas brīdinājuma aplikācija. Kas tajā, ko vēlas Latvija, būs labāks? 39
“Es redzu – pacēlās MiG, ballistisko raķešu uzlidojuma draudi, Shahed, un tad es skatos, kur tie lido, no kuras puses, apgabala – vai tuvu Kijivai,” par jau ierasto ikdienas aplikācijas lietojumu TV24 stāsta slavenais ukraiņu žurnālists Dmitrijs Gordons. Visu interviju ar Gordonu skaties jau šovakar pulksten 21:00 TV24 ēterā.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības trauksmes lietotne vispirms telefonā raida skaļu signālu. “Gaisa trauksme! Un tas skan balsī, kuru ne ar ko nesajauksi! Tajā brīdī skan arī uz ielām ieslēgtās sirēnas. Tālāk mēs skatāmies. Es vismaz skatos – ar ko ir saistīta trauksme. Ir dažādi veidi – pacēlās MiG, ballistisko raķešu uzlidojuma draudi, Shahed, un tad es skatos, kur tie lido, no kuras puses, apgabala – vai tuvu Kijivai. Ja Shahed lido uz Kijivu, jā, reakcija ir cita. Un visbeidzot ir raķešu brīdinājums. Tad laikus brīdina, ka krievu lidmašīnas ir pacēlušās no konkrētiem lidlaukiem un pienākušas pie palaišanas robežām, un jau ir sākušās palaišanas. Tiek ziņots, cik raķešu lido kādā virzienā. Un tad
varam skatīties tālāk, bet zināms arī, ka raķetes manevrē, maina trajektoriju. Tad tu sēdi un uzmanīgi skaties citās lietotnēs, kur lido raķetes, vai tas nav tuvumā, un pieņem atbilstošus lēmumus,”
TV24 stāsta Gordons, piebilzdams, ka informācijas saņemšana. protams, notiek tiešsaistē.
Latvijas publiskajā un politiskajā vidē jau ilgāku laiku nerimst diskusijas par brīdinājuma apraides sistēmas izveidi, tomēr ir nolemts atteikties no Ukrainas piedāvājuma –
Latvijai bezmaksas lietošanā piešķirt digitālo civilās aizsardzības sistēmu jeb aplikāciju “Kyiv digital”, kas brīdina Ukrainas galvaspilsētas iedzīvotājus par krievu raķešu, dronu, lidmašīnu tuvošanos un norāda tuvākās patvertnes. Iekšlietu ministrija uzsver, ka pēc izvērtējuma secināts – mūsu valstij nepieciešama plašāka, valsts mēroga, brīdināšanas sistēma ārkārtas situācijām, piemēram, plūdu, meža ugunsgrēku, gan militāra apdraudējuma situācijām. Valsts
amatpersonas norāda, ka Latvijai piemērotāka būtu šūnu apraides sistēma, tādēļ plānots mūsu valstī jau pastāvošos brīdināšanas veidus papildināt ar šūnu apraidi.
Tā ir tehnoloģija, kas brīdina par apdraudējumu un informē par ieteicamo rīcību, izsūtot paziņojumu uz mobilajiem tālruņiem. Šobrīd tiek lēsts, ka šūnu apraides sistēmas izveide varētu izmaksāt nepilnus četrus miljonus eiro, un ir plānots, ka tā varētu tikt ieviesta šā gada beigās.
Pērn par gatavību dāvāt Latvijai digitālo civilās aizsardzības sistēmu Kijivas mērs izteicās tobrīd esošajam Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam, kurš bija devies vizītē uz Ukrainu. Komentārā TV24 raidījumam “STOPkadri ar Armandu Puči” Smiltēns uzstāja, ka šāda veida sistēmu vajadzētu ieviest visā Latvijas teritorijā.
Šūnu apraide esot vienvirziena komunikācija, kas sniegtu vispārēju informāciju par bīstamību. Taču Ukrainā izmantotajā aplikācijā varot iesaistīties arī iedzīvotāji, informējot dienestus par aizdomīgiem notikumiem.
“Viņi to dod bez maksas ar visu kodu. Tas nozīmē to, ka ir miljoniem eiro ietaupījumi. Gatava lieta, kas ir testēta. Ja mēs paši būvēsim, cik gadus vajadzēs, cik miljonus eiro vajadzēs un vai mēs būsim pareizi izprojektējuši, jo tas ir jāpārbauda reālos apstākļos!” viedokli pauda Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).
