Anita Daukšte: Trampa ultimāts un Putina atbilde: aizmuldējušies līdz kodolkaram?
0
Virsrakstā paustais par aizmuldējušos Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nenozīmē, ka es kaut ko jaucu. Jūs teiksiet, ka tas, kurš rakstīja tvītus ar draudiem ASV ar “Nāves roku” jeb automātisku kodolkaru, bija Krievijas Nacionālās Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs. Jā, tā ir. Bet jāsaprot, ka Medvedevs nu jau labu laiku ir pārņēmis nelaiķa Vladimira Žirinovska funkcijas: proti, skaļi pavēstīt to, ko Kremlis jeb Putins domā, bet kautrējas pateikt.
Jo nu tik nediplomātisks jau nav un vienmēr nodrošina atkāpšanās ceļus. Un šajā gadījumā – tas būtu pavisam dīvaini – pēc tam, izžūžojuši piecas reizes pa telefonu, šitā iecirst ASV prezidentam Donaldam Trampam pa seju – piedraudēt ar kodoltriecienu, iedarbinot veco padomjlaika atomatbildes sistēmu “Perimetrs”. Sistēmu, kurai bija vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados bija jādod atbildes trieciens pa ASV lielākajām pilsētām situācijā, ja ASV uzšautu kodolraķetes pa Maskavu.
Tramps pareizi saprata Dmitrija, tas ir – Vladimira – vēstījumu: divu kodolzemūdeņu izvietošana ir pirmā ASV prezidenta tieša militāra atbilde uz Krievijas agresiju. Lai arī eksperti saka – simboliska atbilde, nevis reāli kodoldraudi Kremlim, tomēr – iespaidīgi.
Kopumā jāteic, ka Trampa mēģinājumi panākt mieru vai vismaz pamieru Ukrainā atgādina veco labo teicienu: “Gribēja, kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Proti, gribēja ko sarunāt ar Kremļa saimnieku, bet iznāca pilnīgi otrādi – kara eskalācija. Un nevar jau Trampu vainot. Putins mērķtiecīgi čamdīja viņa pacietības robežas. Uz katru Trampa politisko izteikumu pret Krieviju aizvien aktīvāk lidoja raķetes un droni pret Ukrainas galvaspilsētu, iznīcinot civiliedzīvotājus, aizvien aktīvāk ģenerāļi frontē grieza karavīru “gaļasmašīnas” rokturi, cenšoties sasniegt Putina iekāroto Ukrainas apgabalu robežas.
Likumsakarīgs jautājums: ar ko tas viss jeb nākošā kara eskalācijas fāze beigsies? Vai tiešām ar kodolkaru? Gribētos atbildēt ar stingru “nē”, bet nesanāk.
Jo šajā kara eskalācijas fāzē to nav iespējams pateikt. Ukrainas politiskais eksperts, politologs Vitālijs Portņikovs, kurš vēl krietni pirms pieminētajiem liktenīgajiem Medvedeva tvītiem pauda, ka Putins izmantos Medvedeva izteikumus eskalācijai, ir pārliecināts, ka Putinam “pēdējā brīdī” nodrebēs roka uz kodolpogas. Portņikova spriedumi vairākkārt ir bijuši pravietiski, un jācer, ka taisnība izrādīsies arī šoreiz.
Pagaidām gan Putins savu draudu taktiku turpina. Diemžēl mums visai tuvu: Baltkrievijā izvietojot ballistiskās raķetes “Orešņik” , kuras ir spējīgas nest arī kodolgalviņu. Jaunie “riekstiņi” esot “uzlaboti”, proti, tie kļuvuši par tālas darbības rādiusa raķetēm, spējīgi sasniegt visus Eiropas stūrīšus.
No vienas puses – labi, arī spāņiem nu jāsaprot Kremļa saimnieka sātaniskos nodomus un jāpiedalās Ukrainas (un pašu) bruņošanā. No otras – mēs visi esam kļuvuši par pilnīgi neprognozējamu sirmgalvju varaskāro mērķu upuriem.
8. augustā beidzas Trampa ultimāta termiņš Putinam par mieru Ukrainā. Nav jāgaida līdz 8.augustam, lai pateiktu, ka nekāda miera (un pat pamiera) Ukrainā nebūs. Un tas, par ko paziņos Tramps pēc 8.augusta, visticamāk, būs sankcijas Krievijas naftai un gāzei, kas nekādu tūlītēju iespaidu uz kara gaļasmašīnu neradīs.
Krievijā sabiedrība pilnīgi mierīgi uztvers, ja ekonomika funkcionēs pēc principa – “viss uz fronti”. Noslaucīs dibenu ar pirkstu nevis papīru un rullēs vien tālāk. Turklāt aiz karavīru mugurām nav vis Maskava, kā viņi savu nepiekāpību raksturoja Otrā pasaules kara laikā, bet gan Ķīna, kura stutē Krievijas pozīcijas, un priecājas par tās augošo atkarību no saviem tehnoloģiskajiem resursiem.
Vai sankcijām sekos arī ASV atļauja Ukrainai lietot tāla darbības rādiusa raķetes Krievijas teritorijā?
Lūk, tas būtu secīgi otrs nopietns militārais solis pret Krieviju jau ar lielāku iespaidu uz turpmākajiem notikumiem. Trampa neprognozējamība ir zināma, taču jautājums, vai viņš izšķirsies par nākamo kara eskalācijas posmu jau tūlīt pēc ultimāta termiņa beigām. Atļaut ASV raķetēm lidot uz Krieviju – bija solis, no kura ļoti baidījās Baidena administrācija. Vai Tramps to atļaus? Šeit nav “labas atbildes”- ja jā, Putina pirksts uz kodolpogas raustīsies vēl stiprāk. Ja nē – turpināsies Ukrainas noasiņošana un augs Kremļa agresīvā apetīte.
