Vai no ēteriskajiem savienojumiem, kas lielos apjomos paliek pāri biomasā pēc ārstniecības augu pārstrādes, izdosies radīt jaunus produktus – par jaunāko Vides risinājumu institūta projektu spriež organizācijas dibinātājs Gundars Skudriņš ar pētniecēm (no labās) – Ievu Mežaku, Ilvu Nakurti un Kristīni Berķi­Ļubinsku.
Vai no ēteriskajiem savienojumiem, kas lielos apjomos paliek pāri biomasā pēc ārstniecības augu pārstrādes, izdosies radīt jaunus produktus – par jaunāko Vides risinājumu institūta projektu spriež organizācijas dibinātājs Gundars Skudriņš ar pētniecēm (no labās) – Ievu Mežaku, Ilvu Nakurti un Kristīni Berķi­Ļubinsku.
Foto: Ilze Pētersone

“Gribam žeņšeņu arī Latvijā!” Ar ko šobrīd nodarbojas Vides risinājumu institūta pētnieki? 10

Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Lasīt citas ziņas

“Jums vajadzēja atbraukt vasarā, kad te viss ir ziedos,” pie Vides risinājumu institūta namdurvīm sagaida komunikācijas speciāliste Ieva Vītola. Sniegs paslēpis acīm izmēģinājuma laukus, kuros augšanai labvēlīgā laikā plešas ārstniecības augi. Īpaši apstākļi radīti žeņšeņam, kas zem speciāli konstruētas nojumes te aug jau ceturto gadu. Kam Latvijā, kur pilns ar pašu brīnumzālītēm un ievestiem “superfūdiem”, vēl vajadzīgs šis svešzemnieks?

Ārstniecības augu pētniecība Vides risinājumu institūtā (VRI) tiek veikta mūsdienīgi aprīkotās analītiskās ķīmijas, mikrobioloģijas un praktiskās entomoloģijas laboratorijās. Kā skaidro I. Vītola, zinātnieku darbs te notiek sazobē ar praktiķiem – lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, medniekiem. Viens no pastāvīgajiem un lielākajiem sadarbības partneriem ir uzņēmuma “Field and Forest” bioloģiski sertificētā saimniecība, kuras saimnieks ir VRI dibinātājs Gundars Skudriņš.

Kā pieradināt svešzemniekus

CITI ŠOBRĪD LASA

Pieprasījums pēc ārstniecības augiem gadu no gada pieaug tādās ražošanas nozarēs kā farmācija, kosmētika, pārtikas rūpniecība un citās, tāpēc ar tējiņu vākšanu savvaļas produkciju sen vairs nenodrošināt. Nepieciešami audzētāji, kas tos audzē lielās platībās, kā arī izpēte, vai kultivēto kultūr­augu ķīmisko vielu sastāvs ir tikpat vērtīgs kā savvaļā augušajiem.

“Mums jāatrod veidi, kā ārstniecības augus audzēt lielās platībās efektīvi, droši un kvalitatīvi. Sevišķi farmācijā ir ļoti nozīmīgi, lai augā būtu noteikts daudzums aktīvo vielu. To ietekmē daudzi un dažādi apstākļi – augsne, mitrums, temperatūra u. c. Liekam zināšanas kopā un meklējam risinājumus gan laboratorijās, gan lauka izmēģinājumos, kas notiek 12 hekt­āru platībā un ko saucam par savu lauka laboratoriju,” skaidro vadošā pētniece bioloģijas zinātņu doktore Ieva Mežaka.

Bez tam kultivētajiem augiem sastāvā jābūt līdzvērtīgiem vai pat jāpārspēj savvaļnieki, kas esot iespējams – ar pašu audzētajiem var manipulēt, t. i., panākt vajadzīgo ārstniecisko vielu lielāku koncentrāciju.

Pētījumi lielākoties notiek ar kumelītēm, arī piparmētrām, kliņģerītēm un citiem ārstnieciskajiem augiem, ko jau pieminētais “Field and Forest” audzē vairākos simtos hektāru un savā rūpnīcā pārstrādā drogās, ēteriskajās eļļās un zied­ūdeņos.

LA.LV Aptauja

Vai Latvijā vajadzētu audzēt žeņšeņu?

  • Jā, tas ir vērtīgs ārstniecības augs
  • Noteikti, varbūt būs lētāks nekā ievestie
  • Šādiem “brīnumlīdzekļiem” neticu, tāpēc nevajag
  • Man vienalga

Latvijai, salīdzinot ar rietumvalstīm, ir savas priekšrocības, jo ir pieejama zeme, kurā nekad nav lietoti pesticīdi. “Rietumvalstīs ļoti lielas teritorijas vairs nevar saukt par pesticīdu brīvām,” piebilst pētniece.

Līdzās mūsu zemē ierastajiem VRI pievēršas arī svešzemju ārstniecības augiem, piemēram, žeņšeņam, kas tiek slavēts par efektīvu imunitātes nostiprināšanas un tonusa paaugstināšanas līdzekli. “Kāpēc mums būtu tas jāieved no Ķīnas, kad nevaram būt droši, vai atbilst mūsu standartam, ja varam to izaudzēt paši?” ieceri apsver I. Mežaka.

Uzdevums nav vienkāršs, jo žeņšeņs nepadodas vieglai audzēšanai – to ir grūti pavairot, tāpēc tika audzēts mēģenēs un pēc tam pavairots. Tomēr VRI ir izdevies lauka apstākļos ieaudzēt vairāku sugu žeņ­šeņu no Amerikas, Korejas un Sibīrijas, kas segtajā nojumē pārlaidīs jau ceturto ziemu. Līdz šim tie pārziemojuši labi, ar nelieliem atbirumiem, piebilst pētniece. Jau tagad ir paņemti paraugi izpētei, taču īstā vākšana notiks pēc gada vai diviem.

Reklāma
Reklāma

Kamēr svešzemnieks uz lauka vēl briest, VRI jau ir īstenojis ar žeņšeņu saistītu projektu – kopā ar tējas ražotāju “Apsara” nupat izstrādājis optimālo maisījumu, kura sastāvā ir arī žeņšeņs.

Pie augiem, kas nav raksturīgi Latvijai, pieskaitāms arī safrāna krokuss, kas VRI dobē pārdzīvo trešo ziemu. Pērnruden tika novākta pirmā drīksnu raža, kuru restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons iecepa kliņģerī. Runā, ka bijis gana dzeltens… Pretēji skeptiķu prognozēm krokusi uzziedēja arī otrajā dzīvības gadā. Nākamā rudens ražai tikšot taisītas ķīmiskās analīzes, lai Priekuļu krokusu drīksnu aktīvos savienojumus salīdzinātu ar tradicionālās audzēšanas vietās iegūtajiem. Komerciāla pavairošana netiek plānota, jo ražas vākšanai vajadzīgs liels roku darbs, tāpēc safrāna krokusu audzēšanu institūtā sauc par mīļprojektu.

Biomasas otrā dzīve

Pēc ārstniecības augu pārstrādes paliek pāri milzīgi biomasas apjomi, kas pilni ar aktīvajiem savienojumiem. Kā tos izmantot pat divos veidos – jaunākais VRI darba lauks.

Vadošajai pētniecei Ilvai Nakurtei rokā trauks ar Priekuļu laukā izaudzētu žeņšeņa sakni. Vides risinājumu institūts pievēršas arī svešzemju ārstniecības augiem, pēc kuriem ir liels pieprasījums.
Foto: Ilze Pētersone

“Patlaban īstenojam divus plaša mēroga projektus – vienā no kumelīšu ēteriskās eļļas destilācijas pārpalikumiem, pārstrādājot tos ar CO2 gāzi superkritiskajā ekstrakcijas procesā, neizmantojot toksiskos šķīdinātājus, visu biomasu pārvēršam ekstraktā ar mērķi izmantot kosmētikā. Sadarbojamies ar uzņēmumu “Alternative Plants”, kas strādā ar augu cilmes šūnām, kā arī testē mūsu saražotos ekstraktus uz ādas šūnām un skatās, kādā virzienā tos var potenciāli izmantot,” stāsta vadošā pētniece ķīmijas zinātņu doktore Ilva Nakurte.

Otrs projekts paredz no biomasas ēteriskajiem savienojumiem izveidot repelentus. Zināms, ka ēteriskās eļļas ir labi kukaiņu atbaidītāji, tāpēc patlaban gan analītiskās ķīmijas, gan praktiskās entomoloģijas laboratorijā tiek intensīvi pētīts vielu ķīmiskais sastāvs, lai pārliecinātos, vai ir vērts projektu turpināt.

Kukaiņu reakcijas pārbaude ar noteiktām vielām notiek praktiskās entomoloģijas laboratorijā, kur izmēģinājumiem izvēlēts kāpostu lielākais drauds – kāpostu baltenis; slēgtu platību kaitēklis siltumnīcas baltblusiņa, kas ne tikai kaitē gurķiem, tomātiem, paprikai u. c. augiem, bet arī pārnēsā slimības un vīrusus; kā arī persiku laputs, kas ir spējīga parazitēt uz 300 dažādu sugu augiem.

Par kukaiņu dzīvi rūpējas un to reakciju uz iespējamajiem repelentiem novēro pētniece Kristīne Berķe-Ļubinska. “Insekticīdi kukaiņus nogalina, bet mēs gribam tos tikai aizdzīt projām, lai paliek barības ķēdē, bet mazākā koncentrācijā, un būs ko ēst arī citiem kaitēkļiem vai putniem, kas pārtiek no tiem. Insekticīdu problēma ir tā, ka kaitēkļi pie tiem pierod tāpat kā cilvēks pie antibiotikām. Bija gadījums, ka milzīgas platības tika apstrādātas ar insekticīdiem, lai tās likvidētu tīklērci, bet vienlaikus tika nogalināti arī kukaiņi, kas no tām pārtika, un rezultātā skāde sanāca lielāka, jo tīkl­ērces atguvās ātrāk par to ienaidniekiem un kaitēkļu populācija kļuva nekontrolējama. Tāpēc mēs izvēlamies bioloģisko un ilgtspējīgo pieeju, kas atbaida kukaiņus un novērš rezistences iespēju,” skaidro pētniece.

Projekts ilgst otro gadu, un, kā spriež K. Berķe-Ļubinska, jārēķinās, ka būs nepieciešams vēl ilgāks laiks, jo pastāv ļoti daudz faktoru, kas ietekmē izpētes rezultātus – kukaiņu uzvedība, vielas īpašības u. c., un nav teikts, ka viela, kas efektīvi darbosies laboratorijā, tāda būs arī siltumnīcas apstākļos vai uz lauka, kas ir nākamās divas pētījuma stadijas.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.