Latvijā
Sabiedrība

Grišins izvairīgs komentāros par kandidēšanu uz VP priekšnieka amatu0


Andrejs Grišins.
Andrejs Grišins.
Foto: Zane Bitere/LETA

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, kurš no rītdienas uz laiku pildīs arī policijas priekšnieka pienākumus, pagaidām izvairīgi komentē, vai kandidēs konkursā uz VP vadītāja amatu, bet norāda, ka izvērtēs savas spējas.

Grišins skaidroja, ka līdzšinējā VP vadītāja Inta Ķuža prombūtnē kā viņa vietnieks arī iepriekš pildījis VP priekšnieka pienākumus.

Viņš pauda cerību, ka jaunais policijas priekšnieks tiks atrasts pēc iespējas ātrāk, jo 2020.gads policijai būs izaicinājumiem pilns un, jaunajam priekšniekam turpinot policijas reorganizāciju, iespējami arī nepopulāri lēmumi, kuri var izraisīt kritiku.

“Iespējams, būs jāpieņem daudz nepopulāru lēmumu, jo izmaiņas ne vienmēr iespējamas tikai ar pozitīvu izpratni no jebkura kolektīva puses. Ir savi plusi un mīnusi darbinieku attieksmē. Diemžēl policistu skaits samazinās un pie mazākiem resursiem mums ir jāatrod pareizais risinājums, kā šos resursus efektīvi un kompetenti izmantot,” norādīja Grišins.

Attiecībā uz kandidēšanu VP priekšnieka amata konkursā Grišins skaidru atbildi nesniedza, tomēr viņš savas spējas izvērtēšot, kad tiks izsludināts konkurss.

“Nāks laiks, nāks padoms. Bieži vien cilvēki līdz galam neapzinās, uz ko viņi ir spējīgi. Es savas spējas vērtēšu, kad tiks izsludināts konkurss, jo tad nāks padoms. Esošais reglaments paredz, ka VP priekšnieks tiek izvēlēts no tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu loka un šis loks ir diezgan plašs. Tomēr, lai vadītu VP, ir jābūt dzīves pieredzei un praktiskai pieredzei policijas darbā, jo ikdienā jāpieņem diezgan daudz nozīmīgu lēmumu,” skaidroja Grišins.

Tikmēr patreizējais VP priekšnieks Ints Ķuzis šodien žurnālistiem teica, ka policijā nostrādājis ļoti ilgu laiku, tāpēc varot secināt, ka šīs sistēmas stiprās puses ir komanda un pleca sajūta. “Viens nav karotājs, tāpēc likumsargiem ir svarīga priekšnieka autoritāte, jo Oksforda universitātes diploms automātiski nenozīmē, ka policijas priekšnieks ir atbilstošs savam amata īpašībām,” sacīja Ķuzis.

Grišinu un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku Juri Šulti, kurus Ķuzis iepriekš minējis kā potenciālus labus savus pēctečus, policijas priekšnieks raksturoja kā cilvēkus, kuri policijai izgājuši cauri daudzām un sarežģītām situācijām, līdz ar to šie vīri ir pilnīgi atbilstoši šim amatam.

Ķuzis pauda, ka pēc amata pamešanas neplāno kļūt par “dīvāna ekspertu” un cer, ka atradīs sev nodarbošanos. Darba piedāvājumus viņš vēl nav saņēmis, taču zināms, ka viņš turpinās lasīt lekcijas VP koledžā un, iespējams, arī izglītos studentus Rīgas Stradiņa universitātē.

Iesaistīšanās politikā patlaban nav Ķuža prioritāšu sarakstā, tomēr, pēc viņa teiktā, dzīve ir pārsteigumu pilna un pastāv teiciens “nekad nesaki nekad”.

Jau ziņots, ka no 11.februāra līdz konkursa norises beigām VP priekšnieka pienākumus uz laiku pildīs Grišins.

Patlaban tiek veidota konkursa komisija, un konkursu varētu izsludināt tuvākajā laikā.

Pagājušā gada nogalē esošais VP priekšnieks ģenerālis Ķuzis pieņēma lēmumu par amata atstāšanu. Ķuzim šodien ir pēdējā darba diena VP priekšnieka amatā.

Ķuzis VP priekšnieka amatā tika apstiprināts 2011.gada augustā. Līdz tam viņš no 2009.gada bija policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks.

Tāpat ziņots, ka VP reorganizāciju plānots pabeigt 2021.gada 1.janvārī.

Saskaņā ar valdībā prezentēto plānu, policijā iecerēts likvidēt tukšās amata vietas. 2018.gada izskaņā policijā bijušas 7836 amata vietas, tostarp 6885 amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amata vietas. No tām paredzēts likvidēt 632 jeb 9,2%, paliekot 6253 amatpersonu amata vietām.

Izmaiņas varētu skart arī iecirkņu skaitu. Reorganizācijas rezultātā iecirkņu skaitu varētu samazināt no 40 līdz 26, tomēr tā ir tikai sākotnēja iecere.

Reorganizācija arī paredz ieviest “universālā policista” principu, kas gan reaģētu, gan izmeklētu, gan nodarbotos ar prevenciju. Policisti nepieciešamo 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību apgūtu Valsts policijas koledžā.

Saistītie raksti

Jau iepriekš policijā sāktie pasākumi paredz, ka lielākā daļa policistu strādātu uz ielām un tikai neliela daļa kabinetos, jo iedzīvotājiem ir svarīgi policijas sasniedzamība un atbilžu saņemšana uz saviem jautājumiem.

Pamatā saskaņā ar jauno plānu izmaiņas paredzētas tieši reaģēšanas jomā.

Tāpat VP vēlas arī atteikties no sev neraksturīgām funkcijām, piemēram, speciālo objektu apsardzes un komersantu rīkotu publiskos pasākumu uzraudzīšanas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 konstatēta vēl vairākiem medicīnas darbiniekiem 1
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Perevoščikovs: Covid-19 plašu izplatīšanos var attālināt, stingri ievērojot sociālo distancēšanos 1
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Sakaru operatoriem būs pienākums epidemioloģiskajai izmeklēšanai nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu 1
8 stundas

Lasītākie

LA
LA.LV
Latvijā
Raidījums: Lemberga lieta – starp retajām mutvārdu procesā skatāmajām vīrusa laikā
4 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“airBaltic” atlaižamo saraksts kļūst garāks; Gauss sola visus paņemt atpakaļ
3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. “Divi un divi”. Publiskās vietās turpmāk – uzturēšanās ierobežojums 1
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“de facto”: Drīzumā cer piegādāt vairākus miljonus respiratoru; pamodušies arī viltvārži
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu
2 stundas