Salome Zurabišvili: “Esmu pirmā Gruzijas prezidente, kas nāk no Eiropas, un vēlos būt pirmā tādas Gruzijas prezidente, kas kā valsts jau pilnībā iekļāvusies vienotajā Eiropā.”
Salome Zurabišvili: “Esmu pirmā Gruzijas prezidente, kas nāk no Eiropas, un vēlos būt pirmā tādas Gruzijas prezidente, kas kā valsts jau pilnībā iekļāvusies vienotajā Eiropā.”
Foto: Karīna Miezāja

Gruzijas prezidente: “Šodien es uzliku veto Krievijas likumam, kas ir pretrunā ar mūsu konstitūciju un visiem Eiropas standartiem” 69

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili sestdien uzlikusi veto likumam par “ārvalstu ietekmi”, kas izraisījis valstī bezprecedenta protestus un Briseles brīdinājumus, ka likums var kaitēt Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

Reklāma
Reklāma
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
Kokteilis
Ukrainu no kara izglābs sieviete! Slavens astrologs paziņo viņas vārdu 2
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests. Pasaki, ko attēlā ieraudzīji pirmo, un uzzini savas stiprās un vājās puses 10
Lasīt citas ziņas

“Šodien es uzliku veto Krievijas likumam. Šis likums savā būtībā, savā garā ir Krievijas likums, kas ir pretrunā ar mūsu konstitūciju un visiem Eiropas standartiem un rada šķēršļus Eiropas ceļā,” sacīja prezidente.

“Veto ir juridiski pareizs un šodien tiks nodots parlamentam. Likumā nav veicamas nekādas izmaiņas, tam nav vajadzīga nekāda pilnveidošana. Šis likums ir jāatsauc,” norādīja Zurabišvili.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa, valdošajai partijai “Gruzijas sapnis” parlamentā ir pietiekams vairākums, lai pārvarētu prezidentes veto.

Ja arī pēc tam prezidente atteiksies likumu parakstīt, to parakstīs un publicēs parlamenta priekšsēdētājs.

Konstitūcijā nav noteikts termiņš, kādā parlamentam ir jāpārvar veto.

Domājams, “Gruzijas sapnis” varētu galīgā formā apstiprināt likumu jūnija vidū.

Tostarp valdība norādījusi, ka veto mehānisma ietvaros varētu ņemt vērā Rietumu partneru “saturīgās rekomendācijas”.

Zurabišvili jau atbildējusi valdībai, ka neiesaistīsies “nekādās manipulācijās, lai to kaut kā padarītu labāku”.

Parlamenta otrdien pieņemtais likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas “darbojas ārvalsts interesēs”. Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā “ārvalstu ietekmes aģentiem”.

Gruzijas opozīcija to dēvē par “Krievijas likumu”, jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un aktīvistus, kas kritizē Kremli.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels otrdien atgādināja, ka Gruzijai ir “jāievēro tiesiskuma un demokrātijas pamatprincipi”, ja tā vēlas pievienoties ES.

Reklāma
Reklāma

Arī Savienotās Valstis ir paudušas nopietnas bažas par šo likumprojektu. Baltā nama preses sekretāre norādīja, ka tas “ir pretrunā demokrātiskajām vērtībām un vēl vairāk attālinātu Gruziju no Eiropas Savienības vērtībām”.

Vašingtona paziņoja, ka likumprojekta pieņemšana liks tai fundamentāli pārvērtēt attiecības ar Gruziju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.