Iesaldētos Krievijas aktīvus nodos Ukrainai. Daudz, taču ne pietiekami! 51
Rietumos iesaldēto Krievijas aktīvu nodošana Ukrainai, visticamāk, tiks īstenota, taču problēma ir tā, ka ar šiem līdzekļiem nepietiek karā cietušās valsts atjaunošanai, šorīt intervijā TV3 sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA).
Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja konfiscēt krievu aktīvus, kas iesaldēti, reaģējot uz Maskavas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, lai tādējādi kompensētu Kijivai Krievijas nodarītos zaudējumus. Eiropā ir iesaldēti 300 miljardi eiro Krievijas Centrālās bankas rezervju un 19 miljardi eiro krievu oligarhu naudas.
Kā skaidroja EK prezidente Urzula fon der Leiena, īstermiņā
Eiropas Savienība (ES) un tās partneri varētu pārņemt šo līdzekļu uzraudzību un tos investēt, bet peļņu varētu novirzīt Ukrainai tai nodarīto zaudējumu kompensēšanai.
Kā atzīmēja Zīle, EK vadība ir lēsusi, ka Ukrainas vajadzības ir ap 600 miljardiem eiro, bet citi eksperti lēš, ka
nepieciešams vairāk nekā triljons eiro, līdz ar to Krievijas iesaldētā nauda labākajā gadījumā veido pusi vai pat tikai trešdaļu no nepieciešamā finansējuma.
Zīle piebilda, ka risinājumi trūkstošo līdzekļu iegūšanai būs Krievijas kontribūcijas un arī Rietumu ieguldījumi, visticamāk, mudinot savu privāto sektoru investēt Ukrainā.
Skaidrojot EP lēmumu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, Zīle atzina, ka
tas ir politisks lēmums, tomēr tas varētu ļaut valstīm vairāk darīt sankciju ziņā pret Krieviju, kā arī varētu būs solis tuvāk tribunālam pret Krieviju par kara noziegumiem.
Politiķis uzsvēra, ka šāds starptautisks tribunāls pret Krieviju ir nepieciešams, lai gan sodītu par kara noziegumiem atbildīgos, gan arī lai mainītu naratīvu Krievijas sabiedrības domāšanā un liktu tai saprast, ka tieši viņu valsts ir atbildīga par kara izraisīšanu un tā radītajām ciešanām.
