Ieskatāmies Krievijas “makā”! Naudas karam joprojām pietiek, taču valsts saskaras ar darbaspēka trūkumu 98
Krievijas karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā 500 dienas. Šajā laikā Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi virkni sankciju, valstī ir budžeta deficīts, vērojama ekonomikas lejupslīde.
Sankcijas ir devušas rezultātus – budžeta ieņēmumi samazinās, importu no ES nevar aizstāt. To papildina pašas valsts grūtības – rekordzems bezdarbs, inflācijas pieauguma risks rubļa kursa krituma dēļ un dzimstības samazināšanās. Vēlāk tās var kļūt par nopietnām problēmām, bet šodien Krievijai joprojām ir nauda karadarbībai.
Krievijas budžeta deficīts šī gada pirmajā pusē ir 2,6 triljoni rubļu (aptuveni 26 miljardi eiro), norāda Krievijas Finanšu ministrija. Tas ir daudz, bet jau mazāk nekā no janvāra līdz maijam, kad tas bija 3,4 triljoni rubļu. Jūnijā ieņēmumi palielinājās par 29,8%, un, ja mēs ņemam pēdējo mēnesi atsevišķi, tad budžeta bilancē bija pārpalikums par 800 miljardiem rubļu.
Situācija lēnām sāk normalizēties, komentē Finanšu ministrija. Taču deficīts kopumā ir kas jauns – gandrīz divas desmitgades Krievija ir dzīvojusi galvenokārt ar budžeta pārpalikumu, izņemot 2020. Covid-19 gadu. Krievija saņēma superpeļņu no naftas un gāzes un atlika to “nebaltām dienām”. Tomēr tagad vairs nav ko atlikt, un ieņēmumi pat ar visiem naftas un gāzes dolāriem ir mazāki par izmaksām.
“Tas ir neparasti,” “Meduza” sacījusi ekonomiste Tatjana Mihailova. Tāpēc, lai novērtētu izmaiņu apmēru, ir nepieciešams aplūkot ne tikai to, cik daudz naudas pašlaik trūkst, bet arī ņemt vērā summas, kas bijušas agrāk. “Tagad mēs dzirdam komentārus no Finanšu ministrijas un valdības par šo jautājumu: “Neuztraucieties, ar budžetu viss būs kārtībā, mēs iekļausimies plānā.” Es, godīgi sakot, nesaprotu, kā. Man šķiet, ka tas ir nereāli,” atklāj Mihailova.
“Budžeta deficīts gada beigās ievērojami pārsniedza plānotos 2,9 triljonus rubļus un var sasniegt četrus piecus triljonus rubļu (45-50 miljardus eiro),” pieņem Krievijas investīciju kompānijas “Finam” analītiķe Olga Belenkaja.
Ieņēmumi no naftas un gāzes ražošanas un pārdošanas samazinājušies par 47%, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusi. Tas nav pārsteidzoši, jo tad cenas bija augstas, un Eiropa joprojām pirka naftu, kā arī gāzi. Tomēr tagad ES ir noteikts naftas embargo, un citām valstīm ir aizliegts pirkt naftu dārgāk kā par 60 dolāriem par barelu (tā sauktais cenas ierobežojums).
Ekonomika, kas 2022. gadā samazinājās par 2,1%, tagad lēnām atveseļojas. Krievijas IKP pieaugumu 2023. gada janvārī-maijā Ekonomikas attīstības ministrija lēsa 0,6% apmērā salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri-maiju. Ja mēs ņemam atsevišķi maiju (līdz šim pēdējo mēnesi, par kuru dati ir), tad izrādās, ka ekonomika pieauga ne tikai attiecībā uz 2022. kara gadu, bet arī attiecībā uz 2021. gadu (+0,6%).
Tas galvenokārt saistīts ar rūpnieciskās ražošanas pieaugumu (4,4%), tostarp aizsardzības nozarē.
Krievijas Ekonomikas ministrija sagaida ikgadēju IKP pieaugumu par 1,2% vai vairāk. “Interfax” aptaujāto analītiķu vienprātības prognoze ir 0,7% pieaugums. Savukārt OECD prognoze ir negatīva – 2023. gadā ekonomika samazināsies par 1,5%.
Sankcijas ietekmē ne tikai naftas eksportu, bet arī preču importu. Pagājušajā gadā valsts zaudēja 11,7% importa: saskaņā ar Muitas dienesta datiem piegādes samazinājās par 34,4 miljardiem ASV dolāru līdz 293,5 miljardiem ASV dolāru.
ES ierobežojumi īpaši attiecas uz tehnoloģiju produktiem, kas veido aptuveni pusi no eksporta uz Krievijas Federāciju – 43,9 miljardus eiro jeb 49%. Jo īpaši aizliegums ietekmē transporta aprīkojumu (45% no aizliegtā importa vērtības), ķīmiskos produktus (19%), elektroniku (12%) un automašīnas (11%), raksta Vazhnyje Istorii.
Sankcijas var apiet, atzīst Krievijas amatpersonas. Pēc Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas vadītāja pirmā vietnieka Vasilija Osmakova teiktā, šāda situācija tagad ir izveidojusies Krievijas rūpniecībā: “Ir investīciju resurss, lielākoties ir tehnoloģiskās kompetences, ir gandrīz neiespējami loģistiski atvienot Krieviju no globālajām sadarbības ķēdēm un piegādātājiem.”
Viņš teicis, ka galvenā problēma šobrīd ir cita – tas ir personāla trūkums. “Cilvēki kā projektu pārvadātāji, cilvēki kā vadītāji un cilvēki kā darbinieki – tas patiesībā ir galvenais, kas šobrīd trūkst, jo daudzi ir pametuši valsti, dodoties karā vai vienkārši pametot valsti,” saka Osmakovs.
Bezdarbs Krievijā sasniedzis jaunu vēsturiski zemāko līmeni. Un tās nepavisam nav labas ziņas. Personāla trūkumu, kas novērots jau ilgu laiku, ir saasinājusi mobilizācija un cilvēku aizplūšana no valsts.
Ir acīmredzams, ka daudzas ekonomikas nozares jau saskaras ar darbinieku trūkumu, un situācija šeit ir pārsteidzoši atšķirīga no tās, kāda bija 2020.–2021. gadā.
Maksims Oreškins, Krievijas prezidenta palīgs ekonomikas jomā: “Nākotnē šo problēmu saasinās arī demogrāfiskā krīze – tas jau sen ir viens no galvenajiem valsts izaicinājumiem. Pandēmija, karš un emigrācija situāciju ir tikai pasliktinājusi. Dzimtsarakstu nodaļu statistika liecina, ka šī gada aprīlī Krievijā ir rekordzems jaundzimušo skaits, gads dzimušo skaita ziņā var būt sliktākais pēdējo 25 gadu laikā.”
Natālija Zubareviča, Krievijas ekonomiste: “Dažreiz tiek teikts, ka situācija Krievijā kļūst līdzīga vēlajai PSRS, kur notiek destruktīva bruņošanās sacensība. Tomēr tirgus ekonomikā (un Krievijā tā joprojām ir tirgus ekonomika) pilnīga analoģija nav iespējama, bizness mēdz pielāgoties un pat attīstīties. Līdz šim tas ir izdevies, bet vai tas izdosies nākamajos gados, apstākļos, kad pieaug izmaksas un samazinās valsts līdzekļi no izejvielu pārdošanas?”
