Igaunijā pieaug nitrātu piesārņojums pazemes ūdeņos; vaino zemniekus 0
Igaunijā pieaudzis nitrātu piesārņojums pazemes ūdeņos un galvenais šā piesārņojuma avots ir lauksaimniecībā izmantotais mēslojums, liecina Valsts kontroles veiktais audits.
Lai gan Igaunijā mēslojums tiek izmantots mazāk nekā vidēji Eiropā, difūzā piesārņojuma ierobežošanai jāvelta daudz lielāka uzmanība, īpaši rajonos, kur pazemes ūdeņi ir vismazāk aizsargāti, norāda Valsts kontrole.
Igaunijai ir lieli pazemes ūdeņu krājumi, un lielākajai daļai iedzīvotāju ir pieejams tīrs dzeramais ūdens, tomēr aptuveni 200 000 cilvēki pakļauti riskam, ka viņu dzeramā ūdens kvalitāti var pasliktināt lauksaimniecībā izmantotie slāpekļa savienojumi vai pesticīdi, piesārņojums, kas saistīts ar derīgo izrakteņu ieguvi, vai neattīrīti mājsaimniecību notekūdeņi.
Audita atzinumos secināts, ka valsts nepietiekami uzrauga, lai minerālmēsli lauksaimniecībā tiktu izmantoti atbilstoši noteiktajām prasībām.
Pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā pieaugusi arī augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, kas atstāj paliekošu piesārņojumu pazemes ūdeņos.
