Kad mums pāri nāk migranti, tas ir nacionālās drošības apdraudējums. Politiķis par muļļāšanos ar žoga būvniecību 67
“Pieņemam atsevišķu likumu par robežas izbūvi, kur iedarbinām pavisam citus mehānismus, lai tūlīt varam sākt,” šāds priekšlikums savulaik tika izteikts, lai veicinātu ātrāku žoga būvniecību uz Latvijas – Baltkrievijas robežas. To TV24 raidījumā “Preses klubs” pastāstīja politiķis Imants Parādnieks.
Viņš skaidro, ka ideālā gadījumā žoga būvniecību būtu varējis dalīt pa lotēm 10 – 20 posmos, nevis uzticēt vienam būvuzņēmējam visu.
“Katrs izdara savu darbu!” Parādnieks norāda, piebilstot, ka mazāki būtu arī korupcijas riski, bet, piemēram, gadījumā, ja vienam no desmit uzņēmumiem kaut kas nobrūk, tad cits var pieslēgties un darbu turpināt.
Politiķis pastāsta, ka toreiz šis priekšlikums uzņemts ar vaidēšanu, sakot, kā mēs to varam, kā uz to skatīsies Valsts kontrole utt.
“Kad mums pāri nāk migranti, kāda mums ir daļa gar Valsts kontroli. Tas ir nacionālās drošības apdraudējums,” viņš sacīja, norādot, ka uz šo lietu tieši tā arī vajadzēja skatīties.
“Šajos brīžos lēmums ir jāpieņem momentāli, strikti un drosmīgi – nevar būt citi varianti.[…] Diemžēl tas, kas tiek darīts, tiek darīts tajos ietvaros, kas ir atvēlēti.
Mēs nedomājam ārpus sistēmas un tā ir lielākā problēma. Valstiska problēma,” viņš atzina.
Jau vēstīts, ka žoga būvniecību uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežu pirmajā un otrajā darbu kārtā aptuveni 112 kilometru garumā plānots pabeigt līdz šī gada beigām, bet nākamā gada vasarā žoga izbūvi aptuveni 30 km garumā plānots pabeigt arī posmos gar publiskajiem ūdeņiem, informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).
III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu – 16,7 km garumā – noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu un pievedceļu izbūvi šajā posmā plānots finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Savukārt robežas infrastruktūras izbūves pēdējā jeb IV darbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā pie Riču ezera – aptuveni 5 km garumā – tiek izstrādāta tehniskā specifikācija.
Kopumā Latvijas austrumu robežas infrastruktūru, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, plānots pilnībā pabeigt un aprīkot 2025.gadā, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra.
Lai turpinātu valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas, 23.augustā VNĪ izsludināja cenu aptauju žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrādei un izbūvei. Līdz 26.septembrim iesniegti četri piedāvājumi un uzsākts to vērtēšanas process.
Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie trošu tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.
Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un izbūves turpināšana tajos posmos, kur robežas apsardzības infrastruktūra nav izbūvēta vai nav izbūvētā pilnā apmērā.
Būvdarbi notiks vairākos posmos. Uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga un ap 53 kilometriem robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, līdz septembra beigām plānots izpētīt dzīvnieku pārvietošanās takas robežjoslas tuvumā. Tas ļaus projektēt dzīvniekiem draudzīgus risinājumus, ja tie būs nepieciešami.
