Indriksone par dzīves un apkures dārdzību: Vislielākie cietēji ir ģimenes ar bērniem 0
Rēķini par apkuri nav pieauguši apkures cenas dēļ, bet gan siltumenerģijas patēriņa apjoma palielināšanās – TV24 raidījumā “Naudas cena” skaidro Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS) Jurģis Miezainis.
Par dzīves dārdzības lēcienu un to, kāds būs valsts un pašvaldību atbalsts iedzīvotājiem un biznesam, ar Miezaini raidījumā diskutēja Saeimas deputāte, NA valdes priekšsēdētāja, bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone un ekonomists, partijas “Latvijas attīstībai” valdes loceklis, bijušais ekonomikas, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Runājot par dzīves dārdzību, ko šoziem ietekmējusi aukstā ziema un valsts, kā arī pašvaldību plānotajiem atbalstiem iedzīvotājiem, lai varētu nomaksāt bargos rēķinu, diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka atbalsts ir nepieciešams. Taču, kā norāda Miezainis: “Mēs nedrīkstam celties helikopterā un dāļāt atbalstu visiem. Tiem jābūt tēmētiem atbalstiem, kas arī pēc būtības palīdz.” Izskanējušo priekšlikumu samazināt vai atcelt PNV, viņš sauc par priekšvēlēšanu ierosinājumu, jo tas realitātē maz ko došot. “Iedomājamies ģimeni ar bērniem, kuriem nav liels PVN. Ko šis samazinājums viņiem dos? Tas nepalīdzēs. Palīdzēs, piemēram, mājokļa pabalsts, tāpēc pabalsti jāpielāgo tā, lai atbalstītu tos, kuriem tas nepieciešams.” Ilze Indriksone uzskata, ka visbiežāk, mainot mājokļa pabalsta koeficientus, cietēji ir ģimenes ar bērniem. Viņa ir pārliecināta, ka šis koeficients ir jāpalielina, jo ģimenes ir riska grupā – atbalsts mazāks, izdevumi līdz ar dzīves dārdzības un apkures paaugstināšanos pieaug, bet ienākumi nepalielinās. “Ja pensionārs vēl kaut kā paknapināsies, tad bērniem pilnvērtīgs uzturs ir pirmā nepieciešamība un nevar pateikt: šodien tu neēdīsi,” tā Indriksone. Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka bargā ziema nav ārkārtēja situācija. “Šī nav enerģētikas krīze. Tā vienkārši ir ziema. Kad ziema ir silta un cilvēki no tā iegūst, valsts par to neko neprasa no cilvēkiem,” viņš spriež. Tas, kas viņam rada neizpratni, ir jautājums, kāpēc uzņēmumi nenodrošinājās ar kurināmā iepirkšanu laicīgi. “Patēriņš lielāks, cenas, protams, pieaugušas, jo lielāks pieprasījums. Bet kāpēc kurināmais nav iepirkts ilgtermiņā?…”
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
#SIF_MAF2025
