“Intriga joprojām saglabājas!” Slaidiņš par Ukrainas 40 dienu operāciju pret Krieviju 0
Ukrainas prezidenta paziņojums par Ukrainas Drošības dienesta apstiprinātu 40 dienu operāciju pret Krieviju raisījis plašas spekulācijas par to, kāds tieši varētu būt šīs operācijas mērķis. NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 norāda, ka jau pats konkrētais termiņš ļauj domāt par koordinētu militāru darbību kopumu, kura mērķis varētu būt panākt konkrētu militāri politisku efektu.
Pēc viņa vērtējuma, šāda operācija varētu būt vērsta uz pastiprinātiem raķešu un dronu triecieniem pa Krievijas kritisko infrastruktūru. Īpaši būtiska šajā kontekstā varētu būt Krimas loģistikas izolēšana, tostarp Kerčas tilta darbības paralizēšana. Slaidiņš atgādina, ka Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi iepriekš publiski solījis šovasar vērsties pret šo objektu, un termiņi aptuveni sakrīt ar minētās 40 dienu operācijas noslēgumu augusta sākumā.
Vēl viens iespējamais virziens, pēc Slaidiņa domām, varētu būt sistemātisks spiediens uz Krievijas degvielas un loģistikas infrastruktūru. Tas nozīmētu triecienus pa naftas pārstrādes rūpnīcām un citiem objektiem, kas nodrošina Krievijas kara mašīnas darbību Eiropas daļā. Šāda infrastruktūra Krievijai ir stratēģiski nozīmīga, jo degvielas piegādes ir būtiskas gan armijai, gan ekonomikai.
Vienlaikus Slaidiņš uzsver, ka šāda operācija automātiski nenozīmē ātru kara pavērsienu. Pat ja Krievijai tiek nodarīts jūtams kaitējums, Maskava joprojām saglabā spēju turpināt karu un atbildēt ar triecieniem pa Ukrainas pilsētām un infrastruktūru. Viņš norāda, ka Kremļa atbilde uz Ukrainas spiedienu var nebūt piekrišana sarunām, bet gan eskalācijas palielināšana.
Arī gadījumā, ja Krievija kādā brīdī sāktu meklēt sarunu iespējas, tas, visticamāk, nenotiktu atklāti un 40 dienu laikā. Slaidiņa ieskatā Maskava centīsies izvairīties no iespaida, ka tā piekāpusies Ukrainas spiediena dēļ, tāpēc iespējamie kontakti varētu notikt slēgtā formātā.
Slaidiņš arī norāda, ka Ukrainas triecieni pa Krievijas naftas infrastruktūru jau ir radījuši kaitējumu Krievijas ekonomikai, tomēr tas vēl nenozīmē ātru agresorvalsts spēju sabrukumu. Krievijā degvielas un loģistikas problēmas var pastiprināties, taču kara mašīnas apturēšanai ar to vien nepietiek.
Viņš piebilst, ka arī Ukrainai pašai ir jāsaskaras ar degvielas nodrošinājuma jautājumiem, taču šajā ziņā būtiska loma ir sabiedrības un partneru atbalstam. Atšķirībā no Krievijas, kur karš sabiedrībai bieži tiek pasniegts kā kaut kas attālināts, Ukrainā iedzīvotāju iesaiste armijas atbalstīšanā ir daudz tiešāka.
Runājot par plašāku stratēģisko ainu, Slaidiņš uzskata, ka Krievija turpinās mēģināt demonstrēt vienotību ar Baltkrieviju, izplatīt vēstījumus par gatavību sarunām un vienlaikus graut Rietumu koalīcijas vienotību. Informācijas fronte, viņaprāt, arī turpmāk būs viens no galvenajiem Krievijas hibrīdkara virzieniem.
Galvenais secinājums, pēc Slaidiņa teiktā, ir tas, ka Ukraina pakāpeniski maina savu lomu. Tā vairs nav tikai valsts, kurai tiek sniegta palīdzība, bet arvien vairāk kļūst par vienu no Eiropas drošības balstiem. Tieši šī pārmaiņa, viņaprāt, ir viens no lielākajiem stratēģiskajiem draudiem Kremlim, jo tā izjauc Maskavas sākotnējo aprēķinu nogurdināt Ukrainu ātrāk, nekā Rietumi spētu to integrēt savā drošības un aizsardzības sistēmā.
Slaidiņa vērtējumā Krievija varētu sākt mainīt savu rīcību tikai tad, kad kara turpināšana kļūs tai pārāk dārga un sāpīga. Līdz tam Ukraina turpinās mēģināt palielināt spiedienu uz agresorvalsti gan militāri, gan psiholoģiski, gan ekonomiski.
