Foto: Evija Trifanova/LETA

Mobilie sakari kļūst dārgāki. Kā uzņēmumus ietekmē energoresursu cenas? 12

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Lasīt citas ziņas

Strauji augušās energoresursu cenas ietekmējušas visu nozaru uzņēmumus, īpaši energoietilpīgos, taču šobrīd nav signālu, ka kāds būtu apturējis darbību vai būtiski samazinājis ražošanas apjomus. Tiesa gan, augušas produkcijas cenas veikalu plauktos, kā arī rēķini par pakalpojumiem.

Situācija saspringta

“Kopumā šobrīd nav pamanāma tendence palielināties uzņēmumu maksātnespējas gadījumiem, tomēr ir skaidrs, ka energoresursu cenas pieaugums gan mazina uzņēmumu peļņu, gan to iespējas ieguldīt attīstībā. Vienlaikus, redzot uzņēmēju reakciju uz sākotnējiem piedāvājumiem sadales un pārvades tarifu palielinājumam, var secināt, ka situācija tautsaimniecībā kopumā ir gana saspringta un vēl lielāki izmaksu pieaugumi var vēl vairāk negatīvi ietekmēt jau šobrīd uzņēmējdarbības vidē valdošo pesimistisko noskaņojumu,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

CITI ŠOBRĪD LASA

LTRK veiktajās aptaujās iezīmējas, ka vairāki uzņēmumi vēl radikālāka izmaksu pieauguma dēļ apsver iespēju pārtraukt darbību. “Taču jāņem vērā, ka pirms pilnīgas uzņēmuma darbības apturēšanas, kas nozīmētu arī darbinieku atlaišanu, uzņēmumi meklē dažnedažādas izdevumu samazināšanas iespējas, tostarp mazinot ražošanas apmērus,” teic J. Lielpēteris.

Sagaida izlēmīgu politiku

Energoresursu cenu pieauguma dēļ visvairāk cietušas ir apstrādes rūpniecības nozares. Tieši šīs nozares komersantiem ir pieejams valsts atbalsts granta (dāvinājuma) veidā. Ja uzņēmuma energoresursu izmaksas veido vismaz 3% no kopējām saimnieciskās darbības izmaksām un kopējais elektroenerģijas patēriņš pērn bijis vismaz 500 MWh vai kopējais gāzes patēriņš – vismaz 500 MWh, tam dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai ir pieejams grants līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro.

Tāpat visiem uzņēmējiem no šī gada 1. oktobra līdz nākamā  gada 31. martam valsts kompensē elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro/MWh.  Vienlaikus no šī gada 1. oktobra līdz nākamā  gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiek kompensēta elektroenerģija sistēmas pakalpojuma maksa, proti, visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas. J. Lielpēteris atzīst, ka kopumā politikas veidotāji ir sadzirdējuši uzņēmēju pausto par atbalsta nepieciešamību, ieviešot dažādus atbalsta mehānismus.

“Vienlaikus ir svarīgi, lai turpmākā valsts politika energoresursu un enerģētikas politikas kontekstā ir izlēmīga, nodrošinot gan resursu pieejamību, gan konkurētspējīgu resursu cenu. Ir skaidrs, ka valsts atbalstam ir tikai terminēts raksturs, kas liecina, ka bez stratēģiskas enerģētikas politikas attīstības Latvijas uzņēmumiem nebūs vienkārši nodrošināt konkurētspēju,” uzsver LTRK valdes loceklis.

Konkurētspēja vēl nav apdraudēta

Lai arī pēc “Liepājas metalurga” darbības pārtraukšanas mašīnbūves un metāl­apstrādes nozare vairs nav viena no energoietilpīgākajām valstī, energoresursu cenas pieaugums uzņēmējiem sagādā nopietnas galvassāpes, atzīst Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Visvairāk to izjūt metāla ražošanas uzņēmumi, kuri lej detaļas no čuguna vai nodarbojas ar alumīnija apstrādi, veic rūdīšanu, pulverkrāsošanu vai vir­smas apstrādi, vērtē T. Grīn­felds.

Reklāma
Reklāma

Viņam nav informācijas, ka kāds no nozares uzņēmumiem plānotu pārtraukt ražošanu. “Ja tirgus situācija ļauj, energoresursu izmaksas tiek ieliktas produkcijas cenā, ja ne – uzņēmuma finanšu rādītāji “iet mīnusos”. Tā kā nozare ir eksporta orientēta – aptuveni 80% tiek eksportēti un no tiem aptuveni 80% uz Eiropas valstīm, apstākļi visiem ir līdzīgi, tāpēc konkurētspēja nav tik ļoti apdraudēta,” secina T. Grīnfelds.

Iegulda saules paneļos

Olu ražotāja AS “Balticovo” izmaksas par gāzi un elektrību šobrīd ir palielinājušās vairāk nekā par piecām reizēm, salīdzinot ar pagājušo gadu. Uzņēmums ražošanā pamatā izmanto dabasgāzi. “Šobrīd aktīvi strādājam pie patēriņa kontroles uzlabošanas un vērtējam, kuros posmos varam panākt patēriņa samazināšanu.

Ir ieplānota katlu nomaiņa, kā arī siltumtrašu optimizācija. Būtiskas investīcijas, aptuveni vienu miljonu eiro, plānojam ieguldīt saules paneļu parka izveidē ar kopējo jaudu virs diviem megavatiem (MW). Šobrīd parkam jau ir izstrādāts projekts un norit iepirkums tā būvniecībai.

Jau nākamajā gadā plānojam izmantot saules enerģiju gan olu pārstrādes cehu vajadzībām, gan vistu novietņu ventilēšanai, īpaši vasaras karstajos mēnešos, kad nereti elektrības patēriņš ir visaugstākais tieši saistībā ar novietņu ventilēšanu un dzesēšanu,” stāsta AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

Gan energoresursu cenu, gan graudu cenu pieaugums ir ietekmējis arī olu cenu veikalos. “Sākoties karam Ukrainā, jau dažu nedēļu laikā graudu cena dubultojās. Aptuveni 80% no olu paš­izmaksas veido tieši graudu cena. Protams, arī elektrība un gāze veido būtisku izmaksu daļu – tā nepieciešama olu šķirošanai un tālākai pārstrādei šķidros pasterizētos olu produktos vai vārītās olās un olu pulverī. Olu un olu produktu ražošanas izmaksas ir aptuveni dubultojušās. To pašizmaksu ietekmē arī citu izmaksu kāpums – augušas arī iepakojuma, loģistikas un būvniecības izmaksas,” teic T. Auškāps.

Taču ražošanas izmaksu pieauguma rezultātā uzņēmuma vadība ne mirkli nav apsvērusi samazināt ražošanas apjomus vai pat to uz laiku pārtraukt. “Turpināsim uzlabot ražošanas procesus un efektivitāti, lai saglabātu mūsu konkurētspēju pasaules tirgos, un cerēsim, ka Latvijas enerģētikas politika būtiski neatšķirsies no citu, vismaz Eiropas, valstu politikām, jo pasaules tirgos konkurējam ar citu Eiropas valstu olu ražošanas līderiem,” saka T. Auškāps. Aptuveni 70% no AS “Balticovo” saražotās produkcijas tiek eksportēti uz 20 pasaules valstīm.

Kļūst dārgāki mobilie sakari

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ par tarifu celšanu oktobra beigās paziņoja visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori: “Latvijas Mobilais telefons”, “Bite” un “Tele2”. SIA “Tele2” ziņo, ka uzņēmuma izmaksas par elektroenerģiju pēdējo mēnešu laikā, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugušas 3–4 reizes. “Straujais elektroenerģijas cenu kāpums ir ietekmējis mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas, jo mūsu mobilo sakaru tīkls patērē 99% no “Tele2″ kopējās elektroenerģijas,” saka SIA “Tele2” runasvīrs Oskars Fīrmanis. Tādējādi “Tele2” viena līdz divu eiro robežās cēlis klientu tarifu plānu abonēšanas maksas.

Fīrmanis gan apgalvo, ka izmaksu pieaugumu telekomunikāciju uzņēmums lielākoties sedzis no saviem līdzekļiem. Viņš atzinīgi vērtē valsts atbalstu energoietilpīgo nozaru uzņēmumiem, taču norāda, ka tas tikai daļēji kompensē strauji pieaugošās elektroenerģijas izmaksas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.