Ir skaidrs, ka 5. decembrī pilnībā stāsies spēkā ES sankcijas pret Krieviju par jēlnaftas iepirkšanu, taču – vai tām būs gaidītais rezultāts?
Ir skaidrs, ka 5. decembrī pilnībā stāsies spēkā ES sankcijas pret Krieviju par jēlnaftas iepirkšanu, taču – vai tām būs gaidītais rezultāts?
Foto: Maxx-Studio/SHUTTERSTOCK

Gaidu un draudu pilna pauze. Cik efektīvas varētu būt jaunās sankcijas pret Krieviju, un ko tās sola Eiropai? 97

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
Lasīt citas ziņas

 

Ziemas priekšvakarā ir iestājusies tāda kā gaidpilna pauze Eiropas Savienības cīņā par enerģijas cenu samazināšanu un Krievijas kara finansēšanas iespēju ierobežošanu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Ir skaidrs, ka 5. decembrī pilnībā stāsies spēkā ES sankcijas pret Krieviju par jēlnaftas iepirkšanu.

Ir zināms, ka līdzīgi soļi sekos arī no ASV puses, taču laika grafiks vēl nav skaidrs un acīmredzot nebūs skaidrs pirms 8. novembrī paredzētajām starptermiņa ASV Kongresa vēlēšanām.

Kopumā analītiķi uzskata, ka Eiropas un starptautiskās sankcijas pret Krievijas naftu nebūs gluži tik efektīvas, kā sākumā tika cerēts – proti, no tirgus varētu tikt aizvākti viens līdz trīs miljoni barelu naftas dienā. Daži skaitļi situācijas izpratnei – pasaule dienā patērē apmēram 100 miljonus barelu (159 litru metāla muca) naftas dienā, desmito daļu no tā nodrošina Krievija.

Viena līdz triju miljonu barelu Krievijas naftas aizvākšana no tirgus, proti, tas, ka šai naftai varētu neatrasties pircēji ārpus Eiropas, nozīmē, ka Krievija varētu zaudēt 10–30% naftas eksporta ienākumu. Rupji rēķinot, runa varētu būt par negūtiem ienākumiem 20–60 miljardu ASV dolāru apmērā gadā, ar noteikumu, ka Krievijai neizdodas atrast citus pircējus šai naftai arī nākotnē.

Savukārt Eiropas patērētājiem naftas sankciju stāšanās spēkā varētu nozīmēt “Brent” markas naftas cenu pārsniegšanu pāri 100 ASV dolāru par barelu robežai vismaz īstermiņā – ar šādu prognozi nesen nāca klajā Norvēģijas enerģētikas konsultāciju uzņēmums “Rystad Energy”.

Šobrīd cena svārstās ap 95 USD par barelu, tātad varam runāt par apmēram 10–15% lielu benzīna cenu pieaugumu ziemas periodā. Vēlāk tirgu un cenas sāks ietekmēt citi notikumi.

 

Vasaras panika beigusies

Pauze iestājusies arī Eiropas Komisijas neatlaidīgajos centienos atrast veidu, kā Eiropas patērētājiem nodrošināt zemākas enerģijas cenas.

Līdz šim par pamata metodi tika uzskatīta elektroenerģijas un gāzes cenu “atdalīšana”. Piedāvājumi, kā tas varētu izskatīties, bija vairāki, taču, saprotami izsakoties, runa bija par sistēmu, kurā tiktu ieviestas divas vai vairākas atšķirīgas elektroenerģijas iepirkuma cenas – viena, kas attiektos uz visiem tiem ražotājiem, kas neražo elektrību, dedzinot gāzi, proti, atjaunojamo resursu izmantotājiem vai tiem, kas darbina atomelektrostacijas, un tā būtu relatīvi zema, atbilstoša šo resursu izmantošanas zemajai pašizmaksai.

Otra iepirkuma cena attiektos uz tiem, kas elektrību ražo no gāzes, un tā būtu augsta, atbilstoša augstajām gāzes cenām. Patērētāji saņemtu elektroenerģiju par cenu, kas būtu vidēji svērta starp abām iepirkuma cenām. Sistēma, vismaz Eiropas Savienības izvirzīto Zaļā kursa mērķu un kā arī Krievijas ieņēmumu ierobežošanas kontekstā, ir acīmredzami absurda un vienīgais iemesls šādu ideju radīšanai bija izmisīgā situācija, kādā bija nonākusi Eiropas Savienības enerģētika.

Taču kopš vasaras beigām, kad politiķi dzemdēja šīs idejas, un novembra sākumu noskaņojums krietni mainījies un tas licis piebremzēt.

Eiropas gāzes krātuves šobrīd ir pilnas līdz malām un gāzes patēriņa samazinājums, kas galvenokārt gūts, slēdzot Eiropas minerālmēslu ražošanas rūpnīcas, kas patērē daudz gāzes, ražojot amonija minerālmēslus, licis krasi samazināties gāzes cenām.

Pašreizējās gāzes “mirkļa” cenas Eiropā ir ap 50 eiro par megavatstundu – tas joprojām ir divreiz dārgāk nekā pirms gada, tomēr sešreiz lētāk nekā augustā, kad cenas bija ap 300 eiro/Mwh. Lai gan cenas ziemā tiek prognozētas augstākas – ap 100 eiro/Mwh un vairāk, tomēr ir skaidrs, ka vasaras panika beigusies.

Šī ziema Eiropas patērētājiem būs dārga, tomēr ne tuvu ne tik dārga, kā šķita vasarā.

Minētā prognoze pat likusi tādam cienījamam izdevumam kā “Financial Times” pasludināt enerģētiskās krīzes beigas. Tas mazinājis arī Eiropas ierēdņu un deputātu entuziasmu ieviest sarežģīto un grūti pārvaldāmo dažādu elektroenerģijas iepirkumu cenu sistēmu. T

omēr pilnībā jautājums no dienaskārtības noņemts nav – virkne ES valstu uzskata, ka šāda sistēma tomēr ir jārada, lai izvairītos no nākotnes cenu šokiem. Diskusijas par to vēl turpinās.

 

Vai dabasgāze tiešām būs pārejas kurināmais?

Iespējams, ka nozīmīgākās sekas, kuras būs radījusi Krievija, pārtraucot gāzes padevi Eiropai, ir divas. Pirmā būs vidēja termiņa pārtikas krīze pasaulē, jo minerālmēslu ražošanas apjomu samazinājums novedīs pie graudu ražas samazinājuma un pārtikas trūkuma pasaulē.

Otrā ir ilgtermiņa – gāzes cenu kāpums Eiropā radījis nopietnas šaubas par līdzšinējās enerģētikas stratēģijas atbilstību realitātei, proti, to, ka dabasgāze spēs pildīt pārejas kurināmā lomu periodā līdz 2050. gadam, kad būtu jāpiedzimst klimata neitrālai ekonomikai.

Jau minētais norvēģu “Rystad Energy” rēķina, ka pat pie scenārija, ka gāzes cenas ap 2030. gadu atgriezīsies pie “normālajām” cenām ap 31 eiro/Mwh, gāzes staciju ražotā elektroenerģija nevarēs maksāt mazāk kā 150 eiro/Mwh, kas ir apmēram trīsreiz dārgāk, nekā elektroenerģiju ap šo laiku spēs saražot jaunuzbūvētās saules paneļu stacijas.

Lai no gāzes ražotā elektroenerģija būtu konkurētspējīga, gāzes cenai būtu jāsamazinās līdz 17 eiro/Mwh un Eiropai vēl arī būtu jāsamazina oglekļa izmešu kvotu cenas līdz 10 eiro/t. Ekspertu vērtējumā abi šie noteikumi šobrīd šķietot pilnīgi nereālistiski.

Jāpiebilst, ka daudz būtiskāk par jebkādiem naftas un gāzes cenu griestiem enerģijas cenu tuvākajos gados ietekmēs ekonomiskā recesija.

No enerģijas cenu izraisītas vismaz īstermiņa recesijas Eiropā jau vairs izvairīties nav iespējams.

Ķīna jau vairākus mēnešus grīļojas uz recesijas sliekšņa un vajadzīgs pavisam neliels grūdiens, lai tā pārkristu tam pāri. Tikai ASV ekonomika pagaidām ir žirgta, taču krīze Eiropā un Ķīnā varētu paklupināt arī to.

Ekonomikas apjomu samazināšanās un ar to saistītais krasais energoresursu pieprasījuma kritums būs daudz nozīmīgāki energoresursu cenu ietekmējošie faktori nekā jebkādas sankcijas un cenu griesti.

 

Viedokļi

Starptautiskā Enerģētikas foruma ģenerālsekretārs Džozefs Makmoningls: “Daudzas naftu patērējošās valstis ir patiesi norūpējušās par to, kas notiks, kad decembra sākumā stāsies spēkā Eiropas Savienības naftas sankcijas pret Krieviju.”

 

Pasaules lielākā izejvielu tirdzniecības uzņēmuma “Vitol” valdes priekšsēdētājs Rasels Hārdijs: “Naftas cenu griestu rezultātā Krievijas naftas plūsma varētu samazināties par vienu miljonu barelu dienā par spīti tam, ka Krievija pielikusi lielas pūles pati savas tankkuģu flotes radīšanā pēdējos mēnešos.”

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Karloss Torress Diazs, “Rystad Energy” enerģētikas departamenta vadītājs: “Lēmumu pieņēmējiem Eiropā jāizvēlas starp dārgas un nedrošas gāzes izmantošanas turpināšanu un investīcijām atjaunojamajos resursos un enerģijas uzglabāšanā. Lai gan gāze vēl kādu laiku spēlēs savu lomu Eiropas enerģētikā, vienkārši ekonomiski aprēķini liecina, ka to neizbēgami izstums atjaunojamo resursu enerģētika.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
Vai tiešām aizliegs kurināt ar koksni? Viešam skaidrību, uz ko tas attieksies 22
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 49
Lasīt citas ziņas
Turciju satricina jauna zemestrīce. Turcijā un Sīrijā vismaz 1400 bojāgājušie, 6000 ievainoto 31
Nokrituši no citas planētas – valdības deklarācijā “Dzīves kvalitāte” uzlabojumi tikai krējumlaižām. Līcīša feļetons
Krievijas patriarhs Kirils savulaik Šveicē strādājis par spiegu VDK labā
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainā turpinās smagas kaujas par Bahmutu
VIDEO. Kamielis nāvējoši sakodis atpūtas parka sargu pēc tam, kad viņš iesitis dzīvniekam
15:43
Otrdien Latvijā gaidāms daļēji mākoņains laiks
14:44
Krievijas patriarhs Kirils savulaik Šveicē strādājis par spiegu VDK labā
14:37
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
Otrdien Latvijā gaidāms daļēji mākoņains laiks
Nolemts. Nacionālboļševikam Benesam Aijo beidzot tiks atņemta Latvijas pilsonība 8
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
Augulis: Jauno Rīgas koncertzāli vajadzētu būvēt tā, lai tajā jau ir gatava bumbu patvertne
Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO ieilgst. Vai Somija procesu varētu iziet viena?
VIDEO. Elita Drāke atzīst – jau divus gadus neizmanto ne datoru, ne internetu, ne banku kartes
VIDEO. “Viņiem paveicās. No dzīvokļa palikušas tikai sienas…” Aculiecinieku piedzīvotais Krievijas raķešu trieciena laikā Harkivas centrā
Levits: Latvijas lauksaimniekiem par iekšējo tirgu jāuzskata viss 450 miljonus iedzīvotāju lielais ES tirgus 5
Rīgā plaši glābēju spēki evakuē cilvēkus no sadūmotām telpām deviņstāvu mājā 5
Kozlovska: Mēs cīnāmies par saviem bērniem vai par nikotīna tirgotājiem un 10 miljoniem valsts budžetā?! “Tā ir asinsnauda!”
Vai tiešām aizliegs kurināt ar koksni? Viešam skaidrību, uz ko tas attieksies 22
“Es netaisos nogalināt Zelenski,” Putins devis solījumu Izraēlas premjerministram
Streips: Nākamgad Amerikā būs valsts prezidenta vēlēšanas, tāpēc parunāsim par ASV politiku!
Šobrīd nav apliecinājuma “SBSC” spējai pabeigt JRT būvdarbus līdz oktobra beigām
Gaisvadu regulējums Rīgā ierobežo interneta attīstības iespējas, tā Dmitrijs Ņikitins:
Pēc pandēmijas gājieni uz kino bijuši populāri, pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu
Nākamais krievu lielais uzbrukums – kad, kur, cik daudz? Atbild Rajevs 3
Saulīte nenobijās; Krištopans ar Šleseru vērtēs bankas; Avena porcelāns Ogres muzejā. Nedēļas notikumu apskats
FOTO. Krāšņums, senās dievības un 65 ledus mākslas darbi Jelgavas Ledus skulptūru festivālā 12
Eiroparlamentārietis Ijabs pārcenties. Stress “TikTokā” par balkoniem
Svētdien pieķerti 13 dzērājšoferi; 10 no viņiem paliks bez automašīnas 4
Pētniecības nolūkos četrās piejūras pašvaldībās ļaus nomedīt 20 pelēkos roņus