Mākslinieka Kristiana Brektes gleznojums “Veltījums Džemmai Skulmei” uz Rīgas 40.vidusskolas sienas.
Mākslinieka Kristiana Brektes gleznojums “Veltījums Džemmai Skulmei” uz Rīgas 40.vidusskolas sienas.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Irēna Romanovska: Postmodernisms jūs ienīst 65

Autore: Uzņēmēja, tūrisma nozares pārstāve Irēna Romanovska

Šis Džona Votersa (Waters) darbu retrospektīvas nedaudz pārfrāzētais moto varētu būt lieliska atbilde visiem tiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kas vērdamies K.Brektes skicē uz mūra sienas Akas ielā 10 prāto, kāpēc to “realitāti” jāatveido tik neglīti un rēgaini.

LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir totāla divkosība!” Liepiņa par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos 63
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Jā, tieši tā – mūsdienu radošās izpausmes nav nekādas cukursaldās kanēļmaizītes, ko patīkami murrājot stumt māgā. Bet tas diemžēl nebūs arī nekāds intelektuālais un vizuālais baudījums ar harmonijas un zelta griezuma slavinājumu, gluži otrādi – visticamāk liela daļa no mūslaiku radošajām aktivitātēm vairumam sabiedrības nešķitīs ne saprotama, ne pieņemama. Toties uz Purvīti sabiedrība aizies.

Un uz Tabaku labprāt aizies. Tur gan izglītības pietiek, gan naudas nav žēl, gan skatītājs nejūtas kā laboratorijas trusītis eksperimentiem bez robežām. Patiesa māksla ciena savu skatītāju un izpelnās cieņu abpusēji. Neviens neprasa, lai no publiskās telpas pazustu Olgas Šilovas skulptūras, lai gan tās nekopē realitāti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Neviens neraksta petīcijas pret Rituma Ivanova radītajiem darbiem. Tad kāpēc šis sienas gleznojums izpelnījies tādu sašutuma vētru no sabiedrības? Uzdrošināšos izvirzīt hipotēzi, ka tieši tādēļ, ka ļoti precīzi kopē realitāti, kādā mēs esam spiesti dzīvot, ar kādu mūs piespiež samierināties un par kādu iestāsta, ka tas tagad ir mūsu “jaunais normālais”.

Neglītais, šokējošais dekonstruējošais

Gadsimtu gaitā, protams, mākslas funkcionālais lauks paplašinājās un pie sakrālās, audzinošās, izglītojošās un estētiskās funkcijas pievienojās gan reliģiskā, gan dekoratīvā, gan reprezentablā. 20 gadsimtā māksla bieži vien kalpoja arī kā apsūdzētāja, kas rādīja cilvēces postu, kara šausmas un  pasaules sašķeltību. Izmantojot krāsu disonansi, triepiena enerģiju un formas dekonstrukciju mākslinieki rādīja individuālo traģēdiju kopīgajā (P.Pikaso “Gernika”) un laikmeta gaisotni (E.Munka “Kliedziens”).

Tālākā postmodernās vides sašķeltība veicināja to, ka vairs nebija mākslas virzienu, bija grupas un grupiņas, kuras mazāk izcēlās ar mākslas darbiem, vairāk- ar konceptiem par mākslu, līdz kamēr māksla vairs nebija uztverama bez koncepta, skaidrojuma un tulkojuma.

Mainījās arī izteiksmes līdzekļi: līdzšinējās formas, krāsas un triepienus sāka arvien vairāk aizstāt formas dekonstrukcija, priekšmetu instalācijas un pats mākslinieks kā medijs, lai atklātos kā individualitāte, pārsteigtu, reizēm šokētu un satricinātu. Dažiem izdevās, bet lielākoties tas viss palika pašmērķīgas provokācijas līmenī. Reizēm gan arī no pašmērķīgām provokācijām izveidojās labi “iepakoti” zīmoli, kas vismaz finansiāli attaisnoja savu eksistenci.

Tiesa, jāsaprot, ka 20.gadsimts nav bijis nekāda cilvēcības paraugstunda. Izplosījies pa revolūcijām un noguris no bezjēdzīgajām nāvēm I pasaules karā šķita, ka cilvēks būs mācījies no savām kļūdām, bet nē – spirāle tikai savijās vēl ciešāk: nākošais pasaules karš, Vjetnama, Afganistāna…Laikā, kad vardarbība ir leģitimizēta, tā ir ierasta prakse nevis izņēmums, un, protams, vairs nepārsteidz, bet kļūst par ikdienu. Līdz ar to, lai izraisītu satricinājumu, vajag ko vairāk, kaut ko, kas bīstami pietuvojas vai pat kāpj pāri visām “sarkanajām līnijām”.

1977.gadā tagadējais dažādu ASV un Kanādas mākslas projektu finansētāju fondu mīlulis skulptors Toms Oterness (Otterness) adoptēja no patversmes suni, piesēja pie koka un nošāva, visas darbības nofilmējot un vēlāk izrādot šo filmu Ņujorkas publikai. “Metoo” un citu “jaunības grēku” cilāšanas periodā arī Oternesam beidzot bija jāskaidrojas par toreizējo barbarisko rīcību.

Mākslinieks intervijās skaidroja, ka “tas bija visagresīvākais un traumatiskākais veids, kā skatītājam izrādīt savu filmu.” Citiem vārdiem sakot – ja jums dzīvē pietrūkst mēslu un sāpju, laipni lūgti mūsdienu māksliniecisko eksperimentu pasaulē, kas parūpēsies, lai jūsu komforta zona jums paliek nesasniedzama.

Izklausās mazliet sadomazohistiski? Bet kurš teica, ka jums tikai izklausās? Sadomodernisms mākslā ir kļuvis teju par virzienu, savas definīcijas apskāvienos iekļaujot gan Mihaela Hanekes un Larsa fon Trīra filmas, gan Antonīna Arto “Nežēlības teātri”, gan Danas Šucas (Schutz) gleznas u.tml.

Neviens no lasītājiem, protams, neapgalvos, ka Trīrs neprot uzņemt filmas, un arī es to nedarīšu, jo viņš patiešām to prot. Taču mūsdienu mākslā, pateicoties tam, ka nav vairs vienotu kritēriju mākslas profesionalitātei, sarkanā līnija starp māku un diletantismu ir kļuvusi tik šaura, ka vienā brīdī skaties augstvērtīgu mākslas darbu, bet otrā jau attopies pie bezmērķīga neglītuma slavināšanas.

Tā kā postmodernismā viss ir relatīvs, arī oriģinalitāte, tad uz šī neskaitāmo pieļaujamību viļņa ikviens var postulēt savu darbu par mākslu, vēl vairāk – pats tapt par savu darbu un sava mākslinieka tēla virzītāju tirgū. Tiek postulēts, ka mākslai vairs nav virsvērtības, jo neesot jau vairs universālu vērtību kodu, pie kuriem sabiedrība pieturētos, vienīgais atlikušais “kods”, caur kuru noteikt mākslinieka vērtību, ir naudas summa, par kuru darbi ir novērtēti izsoļu namos vai publisko iestāžu un fondu pasūtījumu apjomi, kuri ir piešķirti.

Attiecīgi dolārs veido ne tikai mūsu sadzīvi, bet arī māksliniecisko gaumi un skatījumu uz pasauli.Daudziem vairs nav nozīmes cik patiesībā esi prasmīgs mākslās, nozīme ir tam, cik tu sevi veiksmīgi vari pārdot kā tādu, kas varētu būt prasmīgs mākslās. Gluži kā zīmols aizstāj lietu, kuru izmantojam, arī publiskais tēls aizstāj profesionālo būtību.

Graudus no pelavām, protams, atšķirt palīdz zināšanas un izglītība, kuras latiņa ar katru gadu tiek nolaista arvien zemāk un zemāk. Un tad nav jābrīnās par  situāciju, kad, Imantu Lancmani citējot, “Tiek uztaisīts pilnīgs mēsls, bet tas tiek gudri apstāstīts un apaudzēts ar konceptiem.”

Šāda realitāte ienāk ļoti ātri.Nu, gluži tāpat kā koncepts par dzimti, kas maināma kā cimdi sezonā.Vēl pavisam nesen mēs smīkņājām par akadēmiķa Lisenko jauno ģenētiku, taču nepilnu gadsimtu vēlāk pasludinām par homofobu ikvienu, kas uzdrošinās apšaubīt jauno dženderismu. Līdzīgi notiek arī mākslā: vēl nesen mēs stāstījam anekdotes par māksliniekiem, kas uzvilkuši trīs līnijas uz audekla, lepni iepazīstina ar savu jauno šedevru, šodien tā itin bieži izrādās realitāte, turklāt vispārīgi apjūsmojama un atzīstama. Un tad mēs pie tā pierodam un ļaujam savu dzīvi un sadzīvi dekonstruēt arvien tālāk un tālāk, un brīnāmies, ka ir vēl tādi, kas ar to negrib samierināties.

Viens no mūsdienu radošo izpausmju paradoksiem ir tas, ka mākslā paliek maz mākslas. Gleznojumus un skulptūras aizstāj foto, video, priekšmetu instalācijas un performances. Reizēm arī dubļi, asinis un vēmekļi. Un, ja tomēr kāds izsaka šaubas par radošā darba kvalitātēm, vienmēr var norādīt, ka skatītājs nav iedziļinājies kontekstā, operē ar emocijām nevis argumentiem un vispār ir mākslās neizglītots, tādēļ spriest-nespējīgs. Ja tomēr izrādās, ka kritiķis ir no vienām aprindām, mūsdienās ir jauns, lielisks veids, kā nonivelēt kritiku, pasludinot, ka šī ir mākslas cenzūra, naida runa un izslēgšanas kultūra.

SAISTĪTIE RAKSTI

Izklausās pazīstami? Jā, tieši šādi apgalvojumi tika vērsti pret tiem, kas uzdrošinājās apšaubīt, vai sienas gleznojums Akas ielā 10 ir augstvērtīga māksla, vai tas ir savā vietā un vai tiešām viena no prestižākajām brīvajām sienām Rīgas centrā būtu jāpiepilda tieši ar šādu saturu. Arogantā attieksme ir panākusi to, ka laikam pirmo reizi “mākslas  strīdi” tiek risināti ar parakstu vākšanas palīdzību.Ironiski, ka tieši postmodernā atteikšanās no sekošanas universālām vērtībām, lai it kā “padarītu pasauli atvērtāku un iekļaujošāku” ir šo pasauli vēl vairāk sašaurinājusi un egocentrējusi, jo vērtību skalā nav palicis nekas cits izņemot individuālo jebšu subjektīvo, atņemot sabiedrībai atskaites punktus par labo un ļauno, skaisto un neglīto, mākslu un masu patēriņa produktu.

“Fastfood” uz sienas  – tā ir mūsu jaunā realitāte, bet vai tā ir realitāte, kuru novēlam saviem bērniem un mazbērniem? Ak, jā, pie jaunās realitātes pieder arī “child-free” koncepts, tā ka visiem murālistiem jāpasteidzas, iespējams drīzā nākotnē nebūs ne tikai, kas kritizē, bet arī to, kas skatās, ja vien mēs paši nelemsim, ka mums sociālo eksperimentu jau pietiek un ķersimies pie konstruktīvā nevis dekonstruktīvā risinājuma.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir totāla divkosība!” Liepiņa par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos 63
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 20
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šodien pat nezinot vari kļūt par noziedznieku.” Tēlnieks par grāmatvedes nerviem un jauno nodokļu sistēmu 17
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir totāla divkosība!” Liepiņa par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos 63
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai “Tesla” ir spējīga braukt zem ūdens? 1
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
4 stundas
IP
Ilze Pētersone
Praktiski
“Kāds bija svaigēšanas periods? Drausmīgs!”: latviete Ilva Bekmane par diētām, dzīvi izsapņotajās ārzemēs un atgriešanos mājās
Intervija 11:15
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vēlējās kļūt par mākslinieku, dzīvoja bezpajumtnieku patversmē un dievināja suņus: maz zināmi fakti par Ādolfu Hitleru 4
10:40
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa var iezīmēties ar kādu lietu nobeigumu… Horoskopi no 20. līdz 26. septembrim
10:31
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 44
15 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – e-skūteris 20
16 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 68
21 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Šķiet, ka jau esmu aizmirsis to fantastisko sajūtu, ko katru reizi sagādā latviešu līdzjutēji!” Briedis komentē “atgriešanās” cīņu 5
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ap Ziemassvētkiem uzņēmēji saņems “dāvanas” no VID, kas liks rīkoties. Endziņš par nodokļu sistēmas brāķi 27
20 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 20
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ap 10 000 migrantu slēpjas no karstuma zem tilta uz ASV un Meksikas robežas 11
19 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 31
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rastorgujevam diskvalifikācijas dēļ olimpiskās spēles ies secen 10
18 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Sargājot šodien Pav­ļutu, jūs stumjat sevi uz klinti.” Pavļutu kritizē, bet atstāj amatā 68
22 stundas
Daina Šulca
Ziņas
“Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi,” Beatrise dalās pieredzē par studijām Dānijā 4
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Cēloņi šādām izmaiņām pagaidām nav zināmi!” Latvijā samazinās susuru populācija 10
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Darboties vajag ne tikai rungai, bet arī dialogam.” Kossovičs iepriecināts par vakcinācijas rādītājiem Rīgas skolās 16
19 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Mūžībā devies vjetnamiešu Tarzāns, kurš 40 gadus pavadīja džungļos 6
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 17
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 1
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 65
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 9
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 20
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
2 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 171
2 dienas