Bijusī izglītības ministre: Es domāju, ka nākamā gada eksāmenu rezultāti būs vēl sliktāki 93

“Optimisms ir vienmēr laba lieta, bet es baidos, ka nākamā gada rezultāti būs vēl sliktāki,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” jautājumu par eksāmenu rezultātiem komentējusi bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Reklāma
Reklāma
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai
TV24
Ar ko Lukašenko uzjautrinājis Slaidiņu: “Tur veči stūma ezi ārā ar visām adatām!” 12
TV24
“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50
Lasīt citas ziņas

“Es neredzu jebkādu pamatu, lai jau nākamajā gadā jebkas kļūtu labāk. Nākamā gada rezultāti akumulējas no iepriekšējiem daudziem gadiem, plus vēl tu kaut ko vari izdarīt vienā pēdējā gadā. Un vienā pēdējā gadā nebūs visur nepieciešamie mācību līdzekļi. Nezinu, cik procenti no bērniem būtu tādi, kas, paskatījušies uz savu slikto atzīmi, teiktu: “Nu, tagad es saraušu!””

Arī šajos eksāmenos ļoti spilgti parādās vēl lielāka noslāņošanās, par kuru brīdinājumi bijuši jau vairākus gadus pēc kārtas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bijusī ministre turpina: “Ja agrāk Latvijas izglītības sistēmu raksturoja tas, ka mums nav izteikta noslāņošanās, tad tā ar katru gadu padziļinās. Un, ja mēs šogad skatāmies kaut vai uz matemātikas eksāmenu rezultātiem nupat publicētajiem, tad tur ir redzams, ka augstākā līmeņa matemātikas eksāmenā, kas šogad bija pirmo gadu un ko izvēlējās paši jaunieši, kuri to gribēja, tur ir ļoti labi rezultāti. Bet savukārt optimālā līmeņa eksāmens, kas bija obligāts visiem, rezultāts bija sliktāks nekā pagājušajā gadā. Līdz ar to man liekas, ka tie primāri darāmie darbi, lai mēs kaut kā tiktu no šīs lejupejošās spirāles ārā, ir tikai un vienīgi ļoti praktisks atbalsts skolotājiem.”

Te Mārīte Seile piemin arī situāciju, ka Latvijā ir vairākas pašvaldības, kurās vispār pērn netika mācīt fizika, jo nebija atbilstošu skolotāju. Te esot nepieciešams meklēt valsts līmeņa risinājumus, izmantojot iespēju mācīties arī, piemēram, attālināti.

Vai sistēmā vispār ir gatavība pieņemt šos uzlabojumus?

“Es minēšu tikai vienu piemēru, kas sākās pagājušā gadā pēc uzņēmēju asociācijas spiediena. Spiediens bija par mācību materiālu veidošanu skolotājiem, lai skolotājiem nav visā Latvijā, katrā klasē jāizdomā ritenis no jauna. Mūsu aicinājums bija nepieciešamība pēc profesionāli izstrādātiem metodiskajiem materiāliem skolotājiem, kur sadarbojas skolotāji praktiķi ar pētniekiem. Un šāds pirmais kurss fizikai 10.-11. klasēm ir pabeigts, tūliņ tas būs pieejams arī skolotājiem, kur sadarbojas skolotāji un Fizikas skolotāju asociācija. Līdzīgā veidā top ķīmijas, bioloģijas un programmēšanas kursi.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.