“Sūds, mēsls!” Kulbergs neapmierināts ar saņemtajām atskaitēm par valsts piešķirto naudu NVO 0
Dati par valsts piešķirto finansējumu nevalstiskajām organizācijām (NVO) joprojām ir nepilnīgi un nesniedz pilnvērtīgu informāciju, šodien NVO pārstāvju un vairāku Ministru kabineta locekļu tikšanās laikā pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Tikšanās laikā Valsts kanceleja sniedza pārskatu par valsts pārvaldes veiktajiem maksājumiem biedrībām un nodibinājumiem, arī Finanšu ministrija (FM) iepazīstināja ar datiem par valsts budžeta finansējumu NVO, savukārt Kultūras ministrija (KM) informēja par tās sniegto atbalstu NVO, aktualitātēm un izaicinājumiem.
Kulbergs 15. jūlijā bija uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu NVO, tomēr iegūtās informācijas apjoms viņu neapmierināja.
Premjers, sēdē uzklausot Valsts kancelejas, KM un FM prezentācijas, pauda sašutumu, ka no tām nekāda vērtīga informācija nav iegūta, un nodēvēja prezentācijas par “sūdu” un “mēslu”.
Viņš pauda, ka datu caurskatāmība ir ļoti slikta, un šobrīd pieejamā informācija ir stipri fragmentēta un sadrumstalota.
Piemēram, premjers joprojām nav ieguvis informāciju par to, cik daudz naudas nevalstiskajā sektorā tiek tērēta no pašvaldību puses.
Pēc Kulberga domām, lielākā problēma saistīta ar to, ka līdz šim valstī nav bijis kāds, kas uzraudzītu, kā šie valsts budžeta piešķirtie līdzekļi nevalstiskajam sektoram tiek tērēti, cik lietderīgi un vai valsts deleģētās funkcijas tikušas īstenotas.
Nauda daudz kur tiekot piešķirta lietderīgi, tomēr daudz kur tas tiekot darīts bez jebkāda izvērtējuma. Sēdē viņš pieminēja kādu biedrību, kuru izcēla kā slikto piemēru. Tā trijos gados no valsts saņēmusi finansējumu 81 000 eiro apmērā, bet šīs biedrības mērķi noteikti ļoti nekonkrēti: “Stiprināt biedrību. Iesaistīt jauniešus. Organizēt piketu. Uzrunāt jauniešu problēmu”.
Kulbergs sēdes laikā un arī preses konferencē pēc tam vairākas reizes uzsvēra, ka valstī ir nepieciešamas stipras un neatkarīgas NVO, un viņš neiestājas pret tām. Tomēr esot arī jāuzdod jautājumi par budžeta maksātāju līdzekļu izlietošanu.
Pēc premjers teiktā, tas, ka viņa jautājumu uzdošana par līdzekļu izlietojumu tiek pielīdzināta autoritārisma, orbānisma un fašisma pazīmēm, nav pamatoti.
Preses konferencē pēc sēdes finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) sacīja, ka dati par NVO finansējumu ministrijām ir, taču tos nepieciešams sistematizēt un sakārtot. Pie tā būšot jāstrādā, teica finanšu ministrs.
Tāpat Kučinskis pauda, ka patlaban ir pārāk liela paļaušanās uz ministrijām, kuras izstrādā NVO finansējuma programmas. Ministra ieskatā būtu nepieciešama lielāka NVO finansējuma izlietošanas centralizācija.
Pēc tikšanās Kulbergs uzdeva visām ministrijām mēneša laikā apzināt un detalizēti apkopot informāciju par valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek piešķirti NVO, norādot finansējuma apmēru, saņēmējus, tiesisko pamatu, konkrētu un identificējumu finansējuma mērķi.
FM ir uzdevums, pārskatot valsts budžeta izdevumus, atsevišķi izvērtēt ar NVO finansēšanu saistītos izdevumus, to pamatotību, efektivitāti un atbilstību valsts politikas prioritātēm. Tāpat FM uzdots izstrādāt priekšlikumus NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp izvērtējot nodokļu politikas instrumentus, kas motivētu fiziskās un juridiskās personas finansiāli atbalstīt NVO.
Savukārt KM sadarbībā ar FM jāizstrādā vienotas vadlīnijas valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai NVO, paredzot skaidrus, caurskatāmus un vienveidīgus finansējuma piešķiršanas un uzraudzības principus.
Premjers solīja, ka sēde ar NVO pārstāvjiem tiks sasaukta atkal.
NVO un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padomes) vadītāja vietnieks, fonda “Plecs” pārstāvis Georgs Rubenis pēc sanāksmes aģentūrai LETA pauda, ka šodienas diskusijās radies iespaids, ka starp premjeru un paša izvēlētajiem ministriem par šo jautājumu ir savstarpēja neizpratne.
“Ja premjers nosauc finanšu ministra prezentāciju tā, kā viņš to nosauca, tad tas ir savdabīgs signāls,” teica Rubenis.
Viņš izcēla, ka pamatjautājums ir caurspīdīgums un finanšu līdzekļu izsekošana, un tas ir saistīts ar valsts pārvaldes pusi. To sēdē minēja arī sabiedriskās politikas centra “Providus” vadītāja Sanda Liepiņa.
Proti, katrā konkursā, kurā tiek piešķirta valsts nauda, tiek sniegtas ļoti skrupulozas atskaites, tiek veikti auditi, bet problēma ir tā, ka ir dažādi naudas avoti, bet informācija centralizētā veidā netiek apkopota.
“Tas rada dažādus izaicinājumus,” sacīja Rubenis.
Tāpat, viņaprāt, premjers nesadzirdēja vai nevēlējās sadzirdēt ieteikumus, ko sniedz pašas biedrības un nodibinājumi. Piemēram, NVO pārstāvju vakar nosūtītā vēstulē jau bija virkne ieteikumu par caurspīdīgumu un vienotu pieeju konkursam. Tāpat priekšlikumi no NVO esot izskanējuši arī šodienas sēdē.
Rubenis arī izcēla, ka šobrīd konkursu nosacījumus izstrādā tie, kas piešķir finansējumu.
“Grūti iedomāties, kādā veidā finansējumu varētu piešķirt neatbilstoši konkursa nosacījumiem,” sacīja Rubenis.
Viņš gan atzina, ka tas rada augsni arī tam, ka ir organizācijas, kas, atbilstot konkursa nosacījumam, veic uzdevumus, kas, iespējams, nav prioritāri.
Šobrīd, pēc Rubeņa domām, tiekot medīti zvirbuļi ar smago artilēriju, tomēr neesot skaidrs, kurš ir tas zvirbulis.
Pēc Valsts kancelejas sniegtās informācijas, Latvijā šobrīd reģistrētas 27 496 biedrības un nodibinājumi. No tām 1940 organizācijām jeb 7% 2025. gadā pārskaitīti 168,1 miljons eiro no valsts budžeta, kas ir par 29% vairāk nekā 2024. gadā.
Tai pat laikā Valsts kancelejā uzsver, ka NVO finansējuma pieaugums pērn nav uzskatāms par vienmērīgu visa NVO sektora izaugsmi. No kopējā 2025. gada finansējuma pieauguma 89% jeb 33,7 miljonus eiro veidoja neliela NVO grupa – 85 organizācijas, kuru valsts budžeta finansējums palielinājās par vairāk nekā 50%. Vairāk nekā pusi no kopējā pieauguma veidoja Eiropas Savienības (ES) un ārvalstu projektu līdzekļi.
Pieauguma tendence turpinās arī šogad – līdz 15. jūlijam izmaksāti 98,2 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.
Lielāko valsts finansējuma daļu – 145,5 miljonus eiro jeb 86,6% – pērn veidoja valsts un pašvaldību budžeta dotācijas, kā arī ES un ārvalstu projektu finansējums. Atlikušie 13,4% ietvēra pakalpojumus, sociālos maksājumus un citas subsīdijas. 22,9 miljoni eiro piešķirti dotācijās 453 organizācijām un nav piesaistīti nevienam projektam vai pakalpojumam.
Valsts budžeta finansējums nevalstiskajam sektoram ir izteikti koncentrēts – tikai 25 organizācijas, kas katra pērn saņēma vairāk nekā vienu miljonu eiro, kopā saņēma 68,7 miljonus eiro jeb 40,8% no kopējā valsts budžeta piešķīruma. Tai pat laikā 1482 NVO pērn no valsts saņēma līdz 50 000, un tie ir 9,9% no kopējā valsts finansējuma. Dominē pastāvīgs saņēmēju loks – 41,6% organizāciju, kuras saņem valsts finansējumu pēdējos trīs gadus, saņēmušas 90% no 2025. gada valsts budžeta līdzekļiem.
