Lejot laimes, latvieši gadumijā mēģina izzīlēt, kas gaidāms nākamajā gadā. Bagātība? Precības? Pārvākšanās? Un kādam jābūt atlējumam, lai tajā saskatītu jaunu valdību, dzimstības pieaugumu, mūziķu algas palielināšanos vai zagļu skaita samazināšanos?

Lasītākie

Kokteilis

Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība

Vācu ģenerālleitnants prognozē, vai un kad Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm

Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm

Lasīt citas ziņas

“Latvijas Avīze” pirms gada arī lēja laimes. Katrā laikraksta numurā divus mēnešus pēc kārtas. To darījām kopā ar visdažādākajiem cilvēkiem – lauksaimnieku, režisoru, vēsturnieku, ekonomikas profesoru, ārstu, pien­rūpnieku, rakstnieku, farmaceitu, mežīpašnieku, demogrāfu, skolotāju, tiesnesi, astrologu, jauniešiem, pensionāru, baņķieri, juristu, garīdznieku, komponistu, sportistu, meteorologu, veikalnieku, autotirgotāju, politologu, dziednieku, karavīru, valodas inspektoru, zinātnieku, ārvalstu žurnālistu, policijas priekšnieku, skolas direktoru, labdarības organizācijas pārstāvi, vēstnieku, pašvaldības vadītāju, nekustamā īpašuma speciālistu, ugunsdzēsēju un polittehnologu. Toreiz viņi prātoja, kāds būs 2012. gads, un mēģināja saskatīt, ko rāda viņu izlietās laimes. Tagad, pēc gada, atkal vērsāmies pie mūsu laimes lējējiem, atgādinājām viņu prognozes un vaicājām – vai un kas piepildījies.

Nākamgad izaugsme jāturpina

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: “Prognozes lielā mērā ir piepildījušās, un daudzās jomās rezultāts pat bijis labāks par plānoto. Šogad Latvija ir kļuvusi par Eiropas līderi ekonomiskajā izaugsmē, valsts budžets ir pildījies ar uzviju un esam varējuši gan uzsākt nodokļu samazināšanu agrāk, nekā plānots, gan piešķirt papildu līdzekļus svarīgākajām prioritātēm – veselībai, demogrāfijai, ceļu infrastruktūrai un kultūrai. Nākamgad mums kopīgiem spēkiem šīs tendences jāturpina!”

Lūzuma punkts demogrāfijā

Kartupeļu neraža: “Puse mizās, nesmuki tupenīši ar lieliem robiem, kur dziļas “acis””

FOTO. Unikālā zemūdens talka Jelgavā pulcē vairāk nekā 20 ūdenslīdējus, kas no Driksas izceļ simtiem kilogramu atradumu. Kādi tie ir?

Revolūcija naktsdzīvē: Latvijā sāks kursēt paģiru autobuss!

Demogrāfs Ilmārs Mežs: “Laimes liedams, izlēju ligzdu, izteikdams cerību, ka šogad tajā iedēs zelta oliņas, pirmos latu miljonus dzimstības veicināšanai. Manas uzmanīgās prognozes ir piepildījušās, un līdzekļi krita ligzdā jau šogad, bet 2013. gada budžetā, pateicoties demogrāfijas ultimātam, atvēlēta daudz lielāka summa. Tāpēc vērtēju, ka panākts lūzumpunkts ne tikai cilvēku psiholoģijā, bet arī augstākās politiskās vadības, premjera Dombrovska sapratnē par šīs lietas svarīgumu.

Taču ir viens noteikums – par atbalstu dzimstībai jāuzstāda ultimāti uz katru budžeta pieņemšanu, jo bez politiķu un sabiedrības spiediena neviens lāgā latiņus no valsts kases negrib dot. Dažkārt man saka – Ilmār, bet ko dos 100 lati māmiņu algā, vai tāpēc ģimenē apņemsies radīt bērniņus?

Atbilde ir – nav runas par tiem, kas bērnus negrib, bet par tiem, kas grib, kam bērni jau ir pieteikušies. Tad tas ir palīdzības solis, kaut nepieciešami arī tālākie risinājumi gan ar papildu finansējumu, gan ar bērnudārza vietas sagādāšanu tiem 8000 vecākiem, kuri Latvijā vēl stāv rindā. Balstoties uz 10 mēnešu skaitļiem, šķiet, ka šogad varētu sasniegt 20 000 jaundzimušo atzīmi. Tad demogrāfijas kritums būs apturēts, un jādara viss, lai turpmākajos gados skaitļi tikai celtos.”

Bankas strādāja ar peļņu

Jānis Buks, “Nordea bankas” Latvijā vadītājs: “Lai gan arī pagājušajā gadā atgriešanos pie pozitīviem rādītājiem Latvijas komercbanku sektorā sabojāja vien Krājbankas krahs gada nogalē, 2012. gads būs pirmais kopš finanšu krīzes sākuma, kad banku sektors Latvijā kopumā strādās ar peļņu. Tās apjoms šogad kopumā varētu būt robežās no 140 līdz 180 miljoniem latu.

Banku virsnormas rezervju apjoms Latvijas Bankā joprojām ir ap 500 miljoniem latu, kas norāda to, ka naudas trūkums nav šķērslis kreditēšanas attīstībai.

Uzņēmumu sektorā kreditēšanas attīstību bremzē pašu kapitāla trūkums, tāpēc īpaši būtiski ir iespējami ātri iedarbināt Ekonomikas ministrijas piedāvātās programmas pašu kapitāla papildināšanai perspektīviem uzņēmumiem.

Pieņemot, ka “šaurās vietas” kapitāla tirgū tiks likvidētas, nākamais gads jau varētu būt pirmais kopš finanšu krīzes, kurā būs vērojams neliels izsniegto kredītu atlikuma pieaugums jeb, citiem vārdiem sakot, no jauna izsniegto kredītu apjoms būs lielāks par atmaksāto un norakstīto kredītu apjomu.”

Lielāks valsts atbalsts literatūrai

Vēsturisko romānu triloģijas “Zīmogs sarkanā vaskā” autors rakstnieks Jānis Lejiņš pērn izlietajā alvas figūriņā saskatīja zirgā sēdoša jātnieka, proti, ķēniņa Tālivalža apveidu un paredzēja, ka šogad sāks filmēt uz triloģijas motīviem balstītu daudzsēriju televīzijas mākslas filmu. Figūriņa rakstniekam deva arī cerības, ka šogad literāti ar savu darbību palīdzēs sabiedrībai atgūt okupācijas gados zaudēto pašapziņu. Paraugoties atpakaļ, literāts atzīstas, ka pērn izteiktās prognozes piepildījušās tikai daļēji, jo, lai gan ir saņemts pirmais finansiālais atbalsts “Zīmoga sarkanā vaskā” ekranizācijai, pagaidām darbs rit tikai pie topošās filmas iepazīšanās rullīša. Līdzīgi arī literatūras jomā, kur, viņaprāt, pozitīvas pārmaiņas notikušas un saņemts lielāks valsts atbalsts literatūras radīšanai. Taču uz pārmaiņām sabiedrības pašapziņas līmenī vēl jāgaida.

Nācijas pašapziņa ir pieaugusi

Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits: “Latvijas valsts ir dibināta, lai latviešu nācija pati savā zemē varētu demokrātiski pašnoteikties. Tas ir Latvijas valsts pastāvīgs mērķis un uzdevums. No tā izriet Latvijas valsts pamatpienākums – nodrošināt latviešu nācijas, valodas, kultūras pastāvēšanu un attīstību. Latvija nevar pastāvēt bez latviešiem. Tā arī nevar pastāvēt bez pārliecinātiem demokrātiem. Tādēļ latviešu valstsnācijas un visas Latvijas tautas pamatpienākums ir pastāvīgi rūpēties par savu valsti un tās demokrātisko iekārtu.

Latviešu nācijas nacionālā pašapziņa un atbildība par savu valsti padomju mankurtizācijas un koloniālisma politikas seku rezultātā salīdzinājumā ar citām Eiropas nacionālām valstīm joprojām ir visai zema. Tas negatīvi ietekmē Latvijas valsts darbības kvalitāti un sabiedrības dzīves apstākļus.

Tomēr 2012. gadā bija jūtamas skaidras vēsmas, ka latvieši arvien vairāk sākt izprast savu kā valstsnācijas atbildību par savu valsti. Pirmo reizi valsts vēsturē tauta “iedarbināja” konstitucionālo vairākumu un iecirta akmenī to, ka Latvija ir latviešu nacionāla valsts ar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Iestāstītās pasaciņas par latviešu valodas un kultūras nenozīmību lielas valsts kaimiņos un globalizētā pasaulē, par mazas nācijas nespēju ilgstoši uzturēt savu modernu, attīstītu nacionālu valsti arvien vairāk zaudē ticamību. Arī tad, ja virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku līdz tam vēl nav nonākuši, sabiedrībā kopumā gļēvlatvisms ir gājis mazumā.

Tomēr līdz īsteni atbildīgai un bezkompleksainai attieksmei pret savu nacionālo valsti, tāpat kā, teiksim, dāņiem vai holandiešiem, mums vēl tālu. Tas, ka latviska Latvija ir pilnībā savienojama ar demokrātisku, modernu valstiskumu Eiropas Savienībā, ka tas nekādi neskar mazākumtautību tiesības blakus tam kopt savu valodu un kultūru, ka tieši latviskums piešķir Latvijai papildu “pluspunktus”, pagaidām ir vēl samērā maz izplatīta doma.

Nākamgad es paredzu, ka – arī sakarā ar gaidāmo diskusiju par Satversmes preambulas paplašināšanu ar latviešu nācijas un Latvijas valsts pamatvērtībām, lai visi tās varētu izlasīt melns uz balta, – nācijas apziņas un atbildības nostiprināšanās tendence turpināsies un kļūs intensīvāka.

Varbūt ne pārāk tālā nākotnē mēs šajā ziņā vairs nebūsim Eiropas “baltais zvirbulis”.”

Gada prieks teātrī

Režisors Valters Sīlis: “Priecājos, ka dabiski turpinājies latviešu autoru darbu iestudējumu process, kā to cerēju pērn, īpaši man pašam: līdzās manam vienīgajam ārzemju darba iestudējumam šajā gadā – “Osedžas zeme” Nacionālajā teātrī – veidoju trīs latviešu autoru darbu iestudējumus. Mans gada latviešu autora darba iestudējums ir trīs jauno horeogrāfu – Kristīnes Vismanes, Evas Vancānes un Evitas Birules – kopdarbs “Stundas” “Dirty Deal Teatro” – lieliska aktiermeistarība un aizraujošs teksts, kas liek domāt. Gada prieks arī par to, ka Kirila Serebreņņikova “Voicekam” izdevās radīt ažiotāžu un diskusiju par to, ko rādīt uz lielā teātra skatuves, – jauniem cilvēkiem tas kārtīgi “iesita” pa galvu, lai viņi kaut ko ieraudzītu teātrī un sāktu meklēt tālāk.”

Ražas prognoze piepildījusies

Smiltenes pagasta “Rožkalnu” saimnieks, biedrības “‘Lauksaimnieku apvienība” priekšsēdētājs Ivars Ādamsons uzsver – valstij ir jāveido tāda lauksaimnieku atbalsta politika, kas atbalstītu mazo un vidējo saimnieku. “Lai lauki būtu apdzīvoti, lai veidotos vidēji turīgais slānis,” paskaidro I. Ādamsons, norādot, ka aizvadītajā gadā lielākā daļa atbalsta nonāca pie lielsaimniekiem, kas rosina arī nelīdzsvarotu reģionālo attīstību. No viņa pērn izteiktajiem vēlējumiem ir piepildījusies ļoti labā ražas prognoze, Valsts zemes fonda izveide, bet kooperatīvu biedru skaits palielinājās mazāk, nekā gribēts. “‘No zemes fondam piešķirtajiem desmit miljoniem ir iztērēts vairāk nekā miljons un tas pat, iespējams, ir labi, jo nākotnē, mainoties valsts politikai par labu mazajām saimniecībām, būs kas tajās darbojas.”

Joprojām aktuāli “kari ar vēsturi”

Vēsturnieks Uldis Neiburgs: “Piepildījušās ir prognozes, ka arī šogad aktuāli būs “kari ar vēsturi” 16. martā un 9. maijā un ar tiem saistīto atšķirīgo sociālo atmiņu konfrontācija un izlīguma iespēju meklēšana. Šo jautājumu risināšanā LU Sociālās atmiņas pētniecības centrā esam sadarbojušies gan ar Valsts prezidenta kanceleju, gan Saeimas Sabiedrības saliedētības komisiju. Arī mūsu grāmata “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti” šā gada laikā ir piedzīvojusi nu jau trešo izdevumu un tikko ir nākusi klajā arī klausāmgrāmatas formā. Daļēji piepildījusies ir prognoze par Okupācijas muzeja pārcelšanos uz jaunām pagaidu darba telpām. Tā patiešām ir notikusi, vienīgi esam devušies nevis uz Rīgas pili, bet gan uz bijušo ASV vēstniecības ēku Raiņa bulvārī 7.”

Cenas dzīvokļiem augs

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs: “Šķiet, neesmu pārlieku alojies, pagājušajā gadumijā pareģodams, ka 2012. gads nekustamo īpašumu tirgū nebūs no vieglajiem. Kā biju paredzējis, jaunajiem dzīvokļiem, tāpat atjaunotajiem Rīgas centrā, cenas uzkāpušas caurmērā par 10 procentiem. Tiesa, šis kāpums nav bijis vienmērīgs. Piepildās arī pareģojums, ka, sarūkot jauno namu būvniecībai, arvien vairāk jūtams dzīvokļu trūkums. Tas nozīmē, ka arī turpmākajos gados cenas augs. Mazliet nošāvu greizi ar cenu prognozēm sēriju dzīvokļiem – pareģoto 3 līdz 5 procentu vietā cenu kāpums bijis krietni mazāks. Iemesls tam – piedāvājumā bija ļoti daudz banku pārņemto dzīvokļu, kas neļāva cenām celties.”

Autopircēji izvēlas pārbaudītas vērtības

“”Volkswagen” centra Rīga” direktors Agris Staņēvičs: “Gada sākumā izteiktās manas prognozes ir ļoti tuvu tam, kas noticis. “Moller Groupen SE” realizējis savus plānus, pārņemot savā valdījumā 10 (no 17) “VW” dīleru centriem Baltijā. Jauno auto tirgus Latvijā progresīvi atkopjas – šā gada 11 mēnešos kopējais pieaugums +3,7% pret tādu pašu periodu 2011. gadā. Vispirktākais auto Latvijā “VW Golf” (arī “Gada auto 2013″). Pircēji izvēlas pārbaudītas vērtības par saprātīgu cenu. Kā galvenais kritērijs auto izvēlē kļuva automašīnas izmaksas uz 1 km (49%), līzinga maksājums (32%) un tikai trešajā vietā auto cena (19%).”

Bērzam cena laba

Madars Kalniņš, kurš apsaimnieko mežus Ziemeļvidzemes pusē, pagājušā gada nogalē prognozēja, ka šis gads varētu būt nozīmīgs kā meža īpašnieku kooperatīvu dibināšanas aizsākums, un bažījās, ka pieprasījuma pēc papīrmalkas krituma dēļ mežizstrādes apjomi privātajos mežos varētu samazināties. “Labās prognozes ir piepildījušās – Kurzemē šogad nodibināts pirmais meža īpašnieku kooperatīvs un šajā jomā gaidāms valsts atbalsts. Kas attiecas uz bažām par papīrmalkas cenu kritumu, tās piepildījušās tikai daļēji – pieprasījums pēc papīrmalkas atkal kāpj un bērzam cena ir laba. Rudens bija labs, ziema sniegota, ekonomiskā situācija apmierinoša, es nesūdzos. Gads izrādījās labāks, nekā to cerēju pērnajā decembrī.”

Nokrišņiem bagātākā ziema

Intervijā “Laikapstākļi kļūs tropiskāki” Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna prognozēja, ka 2012. gada janvāris būs tikpat silts kā decembris – kā atminamies, Ziemassvētki bija pat bez sniega. Šī prognoze apstiprinājās. Latvijā ziema atnāca tikai janvāra pēdējās dienās. Apstiprinājās arī prognoze par nokrišņiem – pagājušā ziema bijusi visbagātākā ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Lejot laimes, A. Vīksna paredzēja vasarā teju tropiskus laikapstākļus. Tiesa, vasara nebija tik karsta kā 2010. un 2011. gadā, bet ar vidējo gaisa temperatūru +16 oC atbilda klasiskai Latvijas vasarai. Piedzīvojām arī gaisa temperatūras kontrastus un atmosfēras nestabilitāti, kas veicināja stipras lietusgāzes, pērkona negaisus un vietām arī iespaidīga lieluma krusas graudus un vēja pastiprināšanos.”

Zinātnieki pamodušies

Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš savā lējumā saskatīja tīģeri, “par kādu šogad kļūs Latvijas zinātne, kas gatava mosties”. “Toreiz paredzēju arī, ka Latvijas inteliģence varētu dibināt savu partiju, lai aizstāvētu savas intereses. Partija gan nav tapusi, taču tas, ko teicu par Latvijas zinātnes pamošanos, vairāk vai mazāk ir piepildījies. Dibinātas divas sabiedriskās organizācijas, no kurām vienu – BIRTI vai Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūtu – šobrīd vadu es. BIRTI apvienojušies zinātnieki, uzņēmēji un augstākās izglītības jomas pārstāvji, kuri kopā domā, kā zināšanas pārvērst reālā ieguldījumā tautsaimniecībā. Sācis darboties arī Stratēģiskās pētniecības un vadības pētījumu centrs, kas centīsies piesaistīt investorus lielu, inovatīvu ražotņu atvēršanai Latvijā.”

Maskava lietas risina pa vecam

Politikas zinātnes maģistrs Edvīns Šnore: “Kopumā, liekas, esmu diezgan prātīgi pirms gada runājis. Sevišķi attiecībā uz Krieviju. Ar to gan ir grūti kļūdīties, jo pieredze liecina, ka tur, kur klāt ir Krievija, parasti nekas labs nav gaidāms. Nupat lasu, ka ES paudusi bažas par to, ka Maskava nepilda savas saistības PTO, kurā ar lielām cerībām tika uzņemta šogad. Izrādās, lietas tur tiek risinātas pa vecam – ar galvenā sanitārārsta Oņiščenko palīdzību, kurš ir meistars atrast kaitīgas vielas ne-krievu izcelsmes pārtikā, līdz šim Latvijas šprotēs un gruzīnu minerālūdenī, bet pēc Magņitska lietas aktualizēšanas baciļi konstatēti arī amerikāņu gaļā. Lai arī, protams, priecāties nebūtu par ko, man šie Krievijas gājieni rada pacilātu noskaņojumu. Tas nozīmē, ka drīz Rietumi mūs sapratīs jau daudz labāk.”

Atvērti jauni veikali

Edvīns Bergmanis, veikalu tīkla “Top” līdzdibinātājs, teic, ka pērn “Latvijas Avīzes” redakcijā nosauktie uzdevumi ir izpildīti – no jauna atvērti vairāk nekā 30 veikali, un patlaban to esot vairāk nekā 170. Uzņēmējs gan atzīst, ka veikalu apgrozījums nepieaug, tomēr vissvarīgākais ir klientu uzticība – neviens veikals nav aizgājis no “Top” tīkla. “Mūsu darbības viena no priekšrocībām aizvien ir produktu iepirkums no Latvijas ražotāja, neskatoties uz tā lielumu. No citiem tirgotājiem atšķiramies ar to, ka atbalstām mazos ražotājus.”

Algas pielikumu atnesa

Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga pirms gada izteica cerību, ka Ziemassvētku vecītis atnesīs arī algas palielinājumu skolotājiem. “Tas tiešām piepildījās. Valdība pieņēma lēmumu par to, ka skolotājiem, kam ir augstākās kvalifikācijas pakāpes, pienākas piemaksa pie algas. Tā kā man ir piektā pakāpe, algas palielinājums attiecās arī uz mani. Tāpat izteicu vēlmi, lai būtu gads bez reformām. Arī tas ir gandrīz piepildījies, jo bijis daudz runu par reformām, bet reāli šogad esam strādājuši tāpat kā līdz šim; radikālas izmaiņas nav bijušas.”

Siera eksports palielinājies

Gita Mūrniece, a/s “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja, teic, ka saskaņā ar iecerēto šajā gadā no piena suliņām ir izveidoti jauni produkti ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu, tostarp kefīrs, biezpiens un krējums. Iecienītajam “Piena spēkam” ir izveidotas divas jaunas garšas – vaniļas un zemeņu. “Tas viss ļāva mums palielināt naudas apgrozījumu gandrīz par miljonu latu – līdz astoņiem miljoniem latu.” G. Mūrniece arī atzīst, ka pērn redakcijā ar laimes kausiņu izlietais kuģītis patiešām arī nozīmējis siera un tā blakusproduktu eksporta daudzuma palielinājumu.

Palīdzējām krīzē

Pērs Karlsens, Dānijas vēstnieks: “Vai situācija eirozonā Dānijas prezidentūras ES padomē laikā ir uzlabojusies? Kā jau teicu gada sākumā, nesagaidīju, ka viss tiks atrisināts Dānijas prezidentūras laikā. Es ticu, ka mēs esam gājuši uz priekšu. Mēs esam palīdzējuši Grieķijas, Spānijas, Portugāles, Itālijas un Kipras tautām viņu krīzē, un tajā pašā laikā mēs centāmies izveidot sistēmu, lai izvairītos no jaunām krīzēm.

Nekas nav perfekts, un lēmumus varēja pieņemt ātrāk, taču jāņem vērā, ka tajā izpaužas demokrātiskas sistēmas daba, kad jāvienojas starp 27 valstīm.

Mums arī patiktu, ja mēs būtu varējuši vienoties par budžetu līdz 2020. gadam un par kopējo lauksaimniecības politiku, taču tas notiks vēlāk. Tagad mēs vēlam izdošanos un veiksmi nākamā gada – Īrijas un Lietuvas – prezidentūrām. Tāpat kā mēs vēlam Latvijas tautai labu sagatavošanos Latvijas prezidentūrai 2015. gada pirmajā pusē.”

Cīņa pret oligarhiem – poza

Maiks Kolliers, Latvijā dzīvojošs britu žurnālists: “Vai oligarhu ietekme Latvijā ir mazinājusies? Oligarhu ietekme ir mazinājusies, taču pret tiem vērstās darbības ir niecīgas. Valdība šo jautājumu ir noņēmusi no darba kārtības. Iespējams, lai stiprinātu koalīciju. Tas liek domāt, ka cīņa pret oligarhiem drīzāk bija poza nekā reāla darbība. Gada laikā nav bijis gadījuma, kad kāds cilvēks saņemtu bargus sodus par nelikumībām valsts pārvaldē. Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces sods bija patētisks. Iedomājieties, bijušais likumdevējs, kas veido likumus, veic viltojumus, saņem tikai naudassodu 2000 latu apmērā! Viņai vajadzēja būt cietumā!”

Sējā – vairāk bērnu

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš spriež, ka laimes liešana viņa vadītajai pašvaldībai šogad atnesusi ne vienu vien pozitīvu lietu. “Finanšu jomā šis gads ir bijis pat labāks, nekā cerēts. Esam realizējuši salīdzinoši daudz projektu – ūdenssaimniecības, siltināšanas, sporta laukumus. Taču vēl lielāks prieks man ir par to, ka šajā mācību gadā Sējas pamatskolā mācības sāka 125 bērni, bet dārziņā – simts. Tik daudz bērnu mums nav bijis sen.” Dome jau tagad nodrošina brīvpusdienas visiem pamatskolēniem, bet nākamgad, kad otrklasniekiem brīvpusdienas segs valsts, pašvaldība ietaupītos līdzekļus novirzīšot bērnudārznieku bezmaksas ēdināšanai. Pirms gada G. Liepiņš bija skeptisks prognozēs par to, vai pašvaldību un valdības attiecības uzlabosies. Šīs prognozes diemžēl piepildījušās, un arī Sējas novada vadītājs kopā ar citiem kolēģiem šoruden Saeimā protestēja pret budžeta pieņemšanu.

Sapratnes trauks pildās

Sarma Freiberga, fonda “Nāc līdzās!” vadītāja: “Vai sabiedrība kļuvusi tolerantāka, saprotošāka attieksmē pret cilvēkiem ar invaliditāti? Gads ir pārāk īss laika posms, lai panāktu būtiskas pārmaiņas. Bet jāteic, ka pilīte pa pilītei un sapratnes trauks kaut lēnām, bet pildās. Cerības ir. Tās stiprina arī valdības līmenī šogad pieņemtais lēmums, kas skolēniem ar īpašām vajadzībām paredz piešķirt asistentus. Tas ir ļoti būtiski, jo šis atbalsts ļaus bērniem invalīdiem iekļauties parastās skolas dzīvē.”

Saimniecībai gads bijis veiksmīgs

Gundars Ķeniņš-Kings, ASV Pacifika Luterāņu universitātes profesors biznesa vadībā, paredzēja, ka, saimnieciskai aktivitātei iekšējā tirgū sarūkot, eksporta spējas kļūs svarīgākas: “Jāpaceļ Latvijas eksporta preču tirgus vērtība un jāvairo ražība, lai samazinātu izmaksas.” Tagad viņš secina, ka Latvijas saimniecībai 2012. gads ir bijis ļoti veiksmīgs: “Sasniegumi eksportā pārsniedz to, ko varēja sagaidīt pat optimisti. Kā Amerikā saka, “nekas nenotiek, pirms kaut kas nav pārdots”. Latvijas uzņēmēji pašreiz neizdevīgos pasaules tirgos ir atraduši jaunus lielākus pasūtinājumus. Tas ir noticis gan ar labākiem sakariem ārzemēs, gan ar augstāku ražību uz vietas. Novēlu nākamā gadā labi turpināt iesākto!”

Izrāviens ir bijis

Dziednieks Oskars Peipiņš: “Garais gads ir vismazāk pro­gnozējamais. Sacīju, ka daudzās jomās būs vērtību pārvērtēšana, un tā ir bijusi, reformas sit augstu vilni. Teicu, ka gads būs melnbalts, kategorisks, redzam, ka varas pozīcijā un opozīcijā esošie radikāli nesadarbojas. Parādījās demokrātijas nespēja būt diplomātiskai. Mans secinājums – pareizu svītru novelkot, var neieslīgt strīdos. Izlietā laime pērn parādīja nevis horizontālu, bet vertikālu virzienu, un tas izrāviens ir bijis. Bet dzīves līmenī ir palielinājusies distance starp tiem, kam ir vara, un tiem, kas viņiem šo varu deleģējuši.”

Dievs nav zelta zivtiņa

Vasarsvētku draudžu bīskaps Jānis Ozolinkēvičs mudināja apzināties, ka pateicība Dievam ir liela vērtība, un mudināja mīlēt savu zemi un apliecināt valstisko stāju, darbojoties Latvijas labā. Bīskaps saka: “Lai cik skumji tas būtu, mūsu cilvēki ir kļuvuši sekulārāki. Tie, kas ir lūguši Dievu un klausījuši Viņa padomam, ir saņēmuši Viņa svētību. Bet, ja uzskata, ka Dievs ir zelta zivtiņa, kam tik izteikt vēlēšanos, bet viņu neklausa, tad svētību nevar saņemt.” Lai tauta plauktu, ir vajadzīgi bērni. Vienam Ozolinkēviča dēlam aug pieci bērni, otra ģimenē 29. februārī piedzima septītā atvase – Sebastjāns. Prieks par it visiem šogad dzimušajiem, un lai viņi, tāpat kā Sebastjāns, aug laipni, smaidīgi, neatlaidīgi!

Jāstiprina zinātnes pozīcijas

Astrologs Kristaps Baņķis par “pozitīvo vilšanos” sauc to, ka Saule uzvedās negaidīti mierīgi un tās magnētiskais lauks elektrosistēmas neietekmēja. Nav bijušas arī lielas tautas masu aktivitātes – jo “planētas teica, ka tām nav īstais laiks”. Taču gan šo, gan nākamo gadu astrologs uzskatīja par veiksmīgu izglītības reformām, un, patiešām, ir sākušās diskusijas par izglītības kvalitāti un reformas ir iekustējušās. “Jāstiprina zinātnes pozīcijas,” – tā nebija prognoze, bet vēlējums, kuru Kristaps atkārto arī tagad.

Latvieši parādīja skaidru attieksmi

Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis paredzēja, ka, ņemot vērā krievu plašsaziņas līdzekļu mudinājumus, ap 300 000 pilsoņu 18. februārī referendumā varētu nobalsot par grozījumiem Satversmē, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu. Viņš aicināja latviešus parādīt skaidru attieksmi un balsot pret šiem grozījumiem, uzsverot, ka “par” un “pret” balsu proporcija izrādīsies būtiska ne vien šogad, bet ietekmēs politiku arī turpmāko desmit gadu laikā. Balsojums bija pārliecinošs – par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu 18. februārī nobalsoja 821 722 pilsoņi, par krievu valodu kā otro valsts valodu – 273 347 vēlētāji. A. Kursītis pieminēja, ka Saeima ar grozījumiem Darba likumā aizliegs darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumu veikšanā tā nav nepieciešama. Šīs izmaiņas Darba likuma 32. pantā stājās spēkā 25. jūlijā.

Dombrovskis nolaidīs asinis

“Deļļu” saimnieks, ekspolitiķis Gundars Bērziņš: “Pērn izlietajā alvas gabalā saskatīju kaujas bruņas, prognozējot konfrontāciju sabiedrībā pirms valodas referenduma. Par laimi, ziemeļnieciskās mentalitātes dēļ tā nepieņēma asas izpausmes formas, taču etniskajā dimensijā mēreni krieviskā puse, kas bija gatava respektēt latviskās intereses, mazinājusies, iezīmējušās noteiktas robežšķirtnes. Tiek piesolīti jauni referendumi – par eiro, par Saeimas atlaišanu, par pilsonību nepilsoņiem, taču grūtāk pro­gnozējams iznākums, ir vienīgi izšķiroties par eirozonu. Te piekritēju un noliedzēju skaits ir svārstīgs, rezultāts var kļūt atkarīgs no referendumā uzdotā jautājuma, taču pārējās ir mazākuma iniciatīvas, laivas šūpošana un politiskā ampelēšanās, jo latviskā puse mobilizēsies balsot pret pilsonības izdāļāšanu un Saeimas atlaišanu, ja to rosinās krievu politiķi.

Turklāt būs pašvaldību vēlēšanas, kur nolaidīs tvaiku, un Rīgā Ušakovam ir labas izredzes uzvarēt, taču viņam vajag absolūto vairākumu. Ja zatlerieši, zaļie un zemnieki startēs atsevišķi un nepievārēs 5% barjeru, tad viņi var uzdāvināt uzvaru Ušakovam, izšķiežot latviskā elektorāta balsis. Ja latviešu partijas vienojas, tad iznākums sveras puse uz pusi.

Valdībā vērojamie samilzumi ir dabisks process, lai gan demisijas prasījumi birst kā no pārpilnības raga. Sabiedrībā ir pieprasījums kaut ko mainīt, piemēram, panākt, ka izglītība kļūst konkurētspējīga. Tāpēc Ķīļa reformu kursam diezgan unikāli un negaidīti ir daudz atbalstītāju. Bet reforma ir ķirurģiska un nepatīkama operācija, kas jāveic uz precīzas diagnozes pamata, strauji un kvalificēti. Ķīlis tā vietā nodarbojas ar apvārdošanu. Man viņš patīk kā personība, kā intelektuālis, bet viņš ir runātājs un reformu idejiskais motors, nevis īstenotājs. Iespējams, ka Dombrovska valdība sagaida 2014. gada rudeni, bet ticamāk, ka pamainītā sastāvā. Latvijas sabiedrībai patīk svaiga gaļa, nevis sastāvējusies. Ja premjers kādā brīdī nespēs barot demokrātiju ar asinīm (ar atlaišanām), tad tas pavērsīsies pret viņu pašu. Ir jāatsvaidzinās.”

Pensionāru cerības nepiepildījās

Jānis Felsbergs, Latvijas Pensionāru federācijas valdes loceklis, pensiju komisijas vadītājs: “Gada sākumā cerējām uz taisnīgāku attieksmi pret pensionāriem, ka valdība tomēr ņems vērā mūsu viedokli un parūpēsies ja ne par visiem, tad vismaz par mazo pensiju saņēmējiem, kuru dzīves līmenis katastrofāli krītas. Diemžēl tagad jāsecina, ka nekas nav saklausīts. Valdība tikai gādā, lai visiem spēkiem noturētos kritērijos, kādi nepieciešami, lai 2014. gadā valsts tiktu uzņemta eirozonā. Šā pasākuma vārdā tiek upurētas gan mazās pensijas, gan veselības obligātā apdrošināšana, uz ko tāpat cerēja pensionāri.”

Policistiem ļaunākais ir aiz muguras

Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis policistiem prognozēja ne sliktāku dzīvi kā iepriekšējā gadā. Ka pieaugs virtuālo, nemotivētas agresijas un narkotiku iespaidā radītu noziegumu skaits. Ģenerālim bija taisnība. “Policistiem ļaunākais ir aiz muguras, sliktāk šogad nedzīvojām, un 2013. gads jau nesīs zināmus uzlabojumus policistu izpeļņā un sadzīvē. Diemžēl jau līdz decembra vidum ir par 20 slepkavībām vairāk nekā pērn un priekšā vēl gada nogale… Vairāk sadzīves un nemotivētu noziegumu, tikko kā Olainē notikušā duršana tam ir skaidrs piemērs. Šāda veida noziegumiem policistiem būs jābūt gataviem arī turpmāk,” saka I. Ķuzis.

Samazinājies ugunsgrēku skaits

No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka Oskara Āboliņa prognozes par 2012. gadu gandrīz nebija iespējams izvilināt, jo viņš teicās neesam Dievs Tas Kungs, vienīgi bilda, ja pavasaris būs slapjš, ļaudis mazāk dedzinās kūlu. Pavasaris patiešām nebija sauss un dega mazāk.

“Prieks, ka statistika rāda: samazinājies ugunsgrēku un bojāgājušo skaits. Toties pieaudzis glābšanas darbu daudzums, jo aizejošais gads bija stipri vējains un vietām pludoja,” komentē O. Āboliņš.

Armija – viena no labākajām

Latvijas armijas štāba priekšnieka vietnieks brigādes ģenerālis Juris Zeibārts lēsa, ka 2012. gadā armijas attīstība un iesāktie projekti turpināsies, neraugoties uz samazināto finansējumu, jo mūsu karavīru raksturs spējot pārvarēt naudas radītos ierobežojumus un stresu. Ka arī no drošības viedokļa Latvijai kā NATO un ES valstij problēmu nebūšot. Brigādes ģenerālis domāja pareizi. Vienīgais, ko viņš neprognozēja: ka no vietnieka kļūs par armijas štāba priekšnieku. “2012. gads bija no tiem, kas kārtējo reizi pierādīja, ka mūsu armija atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem parametriem: kaut arī neliela, vairākās jomās viena no labākajām pasaulē,” teic J. Zeibārts.

Pelēkais sektors

Vieglatlēts Māris Urtāns šo gadu vēlas aizmirst pēc iespējas ātrāk. Cerēja vasarā spoži startēt Londonas olimpiskajās spēlēs, taču veselības pro­blēmu dēļ palika tālu no savu spēju robežām. Urtāns lodes grūšanā 40 dalībnieku konkurencē ierindojās 27. vietā ar rezultātu 19,13 metri, kas ir tieši divarpus metru tuvāk par personisko rekordu. ” Viss gāja labi, bet, atceros precīzi, 13. februārī pulksten 13.26 svaru treniņā savainoju celi. Mēnesi nevarēju pat lēnām paskriet, uz labo pusi sāka iet tikai jūlijā, līdz ar to nepaspēju īsti sagatavoties. Šogad pabeidzu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un iestājos maģistrantūrā, uzskatu – kamēr sportoju, tikmēr arī jāmācās. Lodes grūšanas sektorā ceru sevi atkal no jauna pierādīt nākamajā sezonā.”

Pārdzīvoju joprojām

Septiņcīņniece Aiga Grabuste traumas dēļ Londonas olimpiskajās spēlēs izstājās pēc trešās disciplīnas: “Sagatavošanās periodā gribēju no sevis izspiest maksimumu, kas bija nepareizi. Bet, tā kā pēc horoskopa esmu Auns, ej nu iestāsti sev, ka trakot nedrīkst! Vasarā plānojām startēt vairākās sacensībās, bet sāpes pēdā plānus apcirta līdz minimumam. Mans sāpju slieksnis ir augsts, bet to, kā sāpēja pēc lodes grūšanas Londonā, nevar aprakstīt. Sapratu, ka maksimāli nenoskriešu 200 metrus, taču lēmumu izstāties es pārdzīvoju joprojām.” Eiropas čempionātā 24 gadus vecā rēzekniete palika ceturtā – par mata tiesu atpaliekot no bronzas medaļnieces tautietes Lauras Ikaunieces.

Kā raķetē, kas nupat pacēlusies

Didzis Jonovs, Ausekļa Limbažu teātra režisors, kurš pērn izlietās laimītes ēnā redzēja jautru vienradzi kā aizstāvi radošiem darbiem un smaidīgu vardi, kas uz sakultā sviesta jau atspērusies un tikusi brīvībā: “Kaut arī šogad esmu piedzīvojis gan kritienus, gan belzienus, gada nobeigums man vienalga šķiet viegls un patīkams. Man kā tai vardei nav nācies palikt bedrēs, kurās esmu kritis. Arī vienradža radošumam ir bijuši labi rezultāti, bet tā vieglums arvien turpina mani nest. Jūtos kā raķetē, kas nupat pacēlusies un vēl ilgi lidos augšup. Amatieru teātros šogad bijuši labi gan latviešu, gan ne latviešu dramaturgu iestudējumi. Tā ir neiznīdējama kustība, kas arvien turpina attīstīties. Pagājušais gads ir pierādījis, ka šie teātri arvien cenšas un spēj piedāvāt interesantus, oriģinālus iestudējumus. Amatieru kolektīviem nav tās pašapmierinātības un snobisma, ko nereti nākas vērot lielajos teātros, tāpēc amatieri vēl vairāk ir gatavi eksperimentēt un piedāvāt ko jaunu.”

“Manabalss.lv” – 
Latvijas paraugs pasaulei

Jānis Erts, viens no “manabalss.lv” autoriem: “Šis gads “manabalss.lv” platformai ir bijis ļoti veiksmīgs. Saeima ir leģitimizējusi kolektīvos iesniegumus. Likums paredz, ka turpmāk katra iniciatīva, kas sasniegs 10 000 parak­stu, tiks izskatīta parlamentā. Vairākas iniciatīvas to jau ir izmantojušas un tagad tiek diskutētas un risinātas Saeimā. Redzam, ka iedzīvotājiem šādi parādīt savas idejas ir daudz vieglāk un konstruktīvāk nekā izmantojot citus ceļus. Laikam tāpēc “manabalss.lv” ir iesaistījis jau vairāk nekā 400 000 cilvēku. 2012. gadā par mums ne tikai runāja visā pasaulē, bet ir sākuši ņemt par piemēru un kopēt. Piemēram, Somijā nesen ir radīts portāls, ko ir iedvesmojusi Latvijas “manabalss.lv”. 2013. gadu redzam kā ļoti veiksmīgu Latvijas demokrātijas attīstībā – gan pašvaldību, gan valsts līmenī, jo būs jauni projekti, kas parādīs vēl pavisam nebijušas iespējas, kā cilvēki var līdzdarboties.”

“Ir jādzīvo taupīgāk, un labi būs”

Uzņēmēja Gunta Belēviča pērn izlietā laime atgādināja kukaini. Viņš sprieda, ka tā ir pozitīva zīme Latvijas medicīnai, jo viss nākamais gads, visticamāk, būšot veselības ministres Circenes gads. Tā tas arī ir bijis – veselības ministres vārds ir skandēts visu gadu. G. Belēvičs uzskata, ka viņa paredzējums, ka ar nelielu naudu var izdarīt neiedomājami daudz, daļēji ir piepildījies. Taču, neapšaubāmi, šajā laukā vēl daudz darāmā. Pilnība tiks sasniegta tad, ja katrs slimnieks, izrakstoties no slimnīcas, saņems rēķinu ar smalku atšifrējumu, cik par ko valsts ir samaksājusi. G. Belēvičs atzina, ka piepildījusies arī viņa prognoze par ministres rūpēm dzimstības uzlabošanā. Neauglīgo pāru ārstēšanai ir piešķirti septiņi miljoni latu trim gadiem.

Bija redzīgas acis un dzirdīgas ausis

Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts atzīst, ka labais tiesu sistēmā nav nācis viegli, tomēr ir pozitīvi momenti. Apgabaltiesā tiesu procesi noritot raiti, cilvēki vairs negaida gadiem tiesu. A. Strauts pārsvarā strādā ar krimināllietām un secina, ka diemžēl šā gada laikā ir pasliktinājusies krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte. Sevišķi gada beigās jūtams, ka esot tendence mākslīgi veidot kaut kādus darba rādītājus, nevis kvalitāti.

“Dažreiz rodas sajūta, ka tiesa tiek padarīta par papīrgrozu, kur var samest visu. Galvenais ir noņemt no sevis atbildību, lai pēc tam būtu ko lamāt, jo tiesa ir pēdējais posms. Bet no kurienes tas sākas, nevienu nekad nav interesējis,” sacīja A. Strauts.

Viņš ir gandarīts, ka sāk piepildīties prognozētais par tīru trīspakāpju tiesu sistēmu, – pirmā instance pilsētas un rajona tiesa, apelācijas instance apgabaltiesa un kasācijas instance – Augstākā tiesa. Šogad bijušas redzīgas acis un dzirdīgas ausis šajā jautājumā. Pieņemti likuma grozījumi, un jau no vasaras apgabaltiesa ir tīrā apelācijas instance. A. Strauts ir gandarīts, ka Saeima sākusi pievērst lielāku uzmanību lietu uzkrājumam tiesās, un par godu šim jautājumam sarīkoja pat konferenci, kur šī problēma tika aktivizēta.

“Apsveicami, ka zināmā veidā notiek sabiedrības dekriminalizācija un tie nesamērīgie sodi, kas ir saistīti ar nodarījumiem, tiks samazināti un daži sodi vispār tiks izslēgti no Krimināllikuma.” A. Strauts uzskata, ka joprojām ir aktuāls jautājums par varas izmantošanu savtīgu ambīciju vai personisku motīvu dēļ. Ja politiķi, tiesneši, prokurori netaisnīgi nodarīs pāri cilvēkam, tad lai gaidot, kad nāks vēl kāds varenāks un viņu bērniem darīs tieši tāpat, brīdina Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs.