“Ja nav pieredzes armijas lietās, nopietni jāpārdomā, vai doties palīdzēt ukraiņiem,” Gruzīnu leģionā uzņemtais latvietis 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karš pārņēmis visu Ukrainu – citur tas vairāk noris ar draudīgām nāvējošām apšaudēm, asinīm un slēpšanos bumbu patvertnēs, citur – daudz mierīgāk, kur agresors – Krievijas armija – nav nācis. Tomēr arī te, Ukrainas rietumu daļā, kurā ierados svētdien pievakarē, šo kādreiz miermīlīgo valsti grūti pazīt.
Pavisam atšķirīga aina no tās, kādu esmu pieradis redzēt, redzama jau uz robežas ar Poliju, no kurienes esam ieradušies Ukrainā. Daudz mašīnu, garas rindas, noguruši bērni, drūmas mātes – viņi tiek sūtīti bēgļu gaitās projām no Putina nāves mašīnas. Viņu tēviem un vectēviem, ja vien tiem nav vairāk par 60 gadiem, nav atļauts pamest valsti. Vīriešiem jābūt gataviem pakļauties pavēlei par mobilizāciju un atbilstoši savai militārajai pieredzei papildināt aizstāvju rindas. Karš nepārprotami kļuvis par visas ukraiņu nācijas lietu, tādēļ nenākas brīnīties par tādiem gluži neticamiem krievu iebrucēju dzīvā spēka un bruņutehnikas zaudējumiem.
Pilsētā komandanta stunda
Ļvova, daudziem latviešiem labi pazīstamā pilsēta, uz kuru līdz karam lidoja arī Latvijas nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” pasažieru lidmašīnas, nav piedzīvojusi tādus brīžus kā Kijeva, Harkova, Čerņigova un citas pilsētas. Tomēr arī šeit netālu no Polijas robežas dzīve mainījusies pilnībā. Ceļā uz Ļvovu daudz posteņu, visur visai nopietna dokumentu un automašīnu pārbaude.
Pašā Ļvovā izdodas iebraukt svētdienas pēcpusdienā, kad esam nogaidījuši mašīnu kolonnā ne mazāk par stundu. Sameklēt apmešanos viesnīcā nav viegli, tajās gandrīz visas vietas aizņēmuši bēgļi. Pilsētas bērni netiek vesti uz bērnudārziem, nestrādā skolas, kur tagad izmitināti bēgļi, jo ne jau visi var atļauties īrēt viesnīcas numuru.
Apmetamies pašā centrā apmēram 200 metru attālumā no vēsturiskā rātslaukuma. Ir jau satumsis. Pēc kāda laika atskan gaisa sirēna, kas nepārprotami liecina, ka vajag ātri doties uz tuvāko bumbu patvertni vai drošu pagrabu, vai arī palikt mājās, neizejot uz ielas. Paiet kādas 6–7 minūtes, līdz trauksme tiek atcelta. Šādas sirēnas gaudo katru dienu. Vēlāk, kad vēlamies aiziet uz kafejnīcu, uzzinām par komandanta stundu, kas sākas pulksten 22 un ilgst līdz 6 rītā. Nakts paiet mierīgi.
Daudz cilvēku pie kara komisariāta
Ir agrs pirmdienas rīts, uzsnidzis sniedziņš. Pie galvenā Ļvovas kara komisariāta daudz vīriešu. Lielākoties 20–50 gadu vecumā. Kā drīz noprotam, mobilizētos sadala atbilstoši viņu militārajai pieredzei, tāpat arī ņemot vērā viņu civilo pieredzi. Pavisam cita vieta aizsardzībā var atrasties tiem, kam nav pieredzes rīkoties ar ieročiem. Viņi, iespējams, var tikt ieskaitīti teritoriālās aizsardzības bataljonos. Šādi vīri šobrīd atrodas daudzajos posteņos.
Esmu atbraucis uz Ukrainu kopā ar Latvijā labi pazīstamo zemessargu, lauksaimnieku Gundaru Kalvi, kas drosmīgā operācijā pērn gluži kā Melno Bruņinieku Daugavā iemeta krievu okupācijas simbolu – padomju armijas Jēkabpils lielgabalu. Vēlamies uzzināt, kur karošanai Ukrainas spēku pusē var pieteikties ārzemnieki. Dienu iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicis, ka tikšot izveidoti divi ārzemnieku bataljoni. Jau ir skaidrs, ka būs daudz gribētāju tajos pieteikties.
Gundars Kalve – Gruzīnu leģionā
“Tas ir karš, ko mums kopā ar ukraiņiem pret krievu agresoriem jāizcīna Ukrainā. Jau ir zināms, esmu saņēmis zvanus no pazīstamiem latviešu zemessargiem, viņu skaits aug, kas gatavi doties šurp. Viena grupa jau izbraukusi. Tikai gribu ļoti noteikti pateikt, ka šeit visas lietas ir ļoti nopietnas. Ja cilvēkam nav pieredzes armijas lietās, ja viņš nav uz tu ar ieročiem, bet grib emocionāli palīdzēt ukraiņiem, lai tomēr nopietni pārdomā, vai vajadzētu tā rīkoties. Te viss ir ļoti nopietni,” “Latvijas Avīzes” reportierim stāstīja G. Kalve pēc uzņemšanas Gruzīnu leģionā.
Gruzīnu leģiona komandieris Mamuka pastāstīja, ka varot ticēt Ukrainas Aizsardzības ministrijas sniegtajām ziņām par milzīgajiem krievu iebrucēju zaudējumiem. Tā esot 100 procentus ticama informācija. Gruzīnu leģions gatavs uzņemt savās rindās visus ārzemniekus, it īpaši no trim Baltijas valstīm, vienīgais izņēmums esot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi.
“Krievijas armijai nav spēka, tā katru dienu cieš zaudējumus. Tādā veidā tā nevarēs izpildīt Putina plānu – okupēt visu Ukrainu,” teica komandieris. Protams, neviens netiek uzņemts gluži bez jautājumiem. Katra brīvprātīgā karavīra biogrāfiju pārbauda Ukrainas drošības dienests un tikai pēc tam viņam ir iespējas kļūt par Gruzīnu leģiona cīnītāju.
Propagandas karš pilnā sparā
Katru dienu visos ukraiņu TV kanālos un radio programmās faktiski visas ziņas ir veltītas agresijas apturēšanai, regulāri tiek skaidrots valsts iedzīvotājiem, kā viņiem jāizturas, atrodoties kara zonā. Būtiski ir neļauties panikai, apzināties, ka Ukrainas armija viņus sargā, sevišķi svarīgi ievērot komandanta stundu. Zināms, ka daudz kur iekļuvuši krievu diversanti, pret viņiem šajā laikā tiek izvērsta nopietna cīņa, un tādēļ jebkurš nejaušs gājējs var pakļaut sevi dzīvības briesmām.
Katru dienu radio var dzirdēt par kārtējiem iznīcinātajiem krievu agresoriem. Sagatavoti arī vēstījumi Krievijai ar aicinājumu saukt mājup savus karavīrus. Ja tas netiks darīts, viņi tikšot saņemti parastos maisos, varbūt tos nepazīs pat miesīgās mātes, šodien ukraiņu valodā radio stāstīja kāda Ukrainas varas pārstāve.
Ata Klimoviča reportāžas lasiet “Latvijas Avīzē” arī turpmāk, jaunākās ziņas un video skatiet “Latvijas Avīzes” “Facebook.com” kontā “@LatvijasAvize”.
