“Ja skolēni nevar nokārtot eksāmenus, jautājumi jāuzdod arī Izglītības ministrijai!” Pabriks ierosina 0
Diskusijās par centralizētajiem eksāmeniem un skolēnu rezultātiem uzmanība nereti tiek pievērsta tikai pašiem jauniešiem, skolotājiem vai konkrētām skolām. Taču jautājumi būtu jāuzdod arī Izglītības un zinātnes ministrijai, TV24 raidījumā “Preses Klubs” domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks.
Viņš norāda, ka iepriekšējā kārtība, kad eksāmenu bija iespējams nokārtot ar ļoti zemu rezultātu, nebija adekvāta. Ja skolēns formāli varēja saņemt nokārtotu eksāmenu, zinot tikai nelielu daļu no nepieciešamā, tas radīja jautājumus par izglītības kvalitāti un prasību līmeni.
Vienlaikus Pabriks uzsver, ka arī pretējā situācija nav vienkārši norakstāma uz skolēnu slinkumu vai nezināšanu. Ja daļa jauniešu eksāmenus nespēj nokārtot, ir jāvērtē, vai prasības nav kļuvušas pārāk augstas vai arī bērni nav pietiekami labi sagatavoti.
Viņa ieskatā šajā jautājumā nevar visu atbildību uzlikt tikai skolotājiem un skolām. Izglītības ministrija ir tā, kas nosaka izglītības politiku valstī – gan centralizēto eksāmenu kārtību, gan mācību saturu, gan dažādas reformas, tostarp pieeju, kā bērni tiek mācīti.
Tāpēc, pēc Pabrika domām, ministrijai jāuzņemas arī atbildība par rezultātu. Ja valsts nosaka, kādā veidā skolēni mācās, kādi pārbaudījumi viņiem jākārto un kā tiek piešķirts diploms, tad valstij jāspēj arī paskaidrot, kāpēc sistēma nedod pietiekami pārliecinošu rezultātu.
Pabriks plašāk uzdod jautājumu par Latvijas vidējās izglītības diploma vērtību Eiropā. Viņš norāda, ka Latvija jau ilgstoši ir Eiropas Savienībā, tomēr joprojām nevar lepoties ar to, ka Latvijas vidusskolas diploms automātiski un bez jautājumiem tiktu uztverts līdzvērtīgi citās Eiropas valstīs.
Kā piemēru viņš min Vācijas ģimnāzijas diplomu, kura statuss starptautiski ir daudz saprotamāks un plašāk atzīts. Pabrika ieskatā tas liek jautāt, kas Latvijas sistēmā līdz galam nestrādā.
Viņš atgādina, ka jau pirms daudziem gadiem Izglītības ministrijā esot bijuši centieni sakārtot šo jautājumu, lai Latvijas jaunieši varētu vieglāk iestāties arī prestižās ārvalstu augstskolās, piemēram, Oksfordā. Tomēr arī šodien Latvijas diploms ne vienmēr garantē automātisku uzticēšanos ārpus valsts.
Pabriks uzsver, ka pēc 12. klases iegūtais dokuments ne vienmēr automātiski nodrošina iespēju iestāties citās Eiropas augstskolās, jo ne visas izglītības iestādes pilnībā uzticas Latvijas izglītības sistēmas izsniegtajam diplomam.
Viņa vērtējumā tas ir nopietns signāls. Latvija ir neatkarīga jau vairāk nekā 30 gadus, un šajā laikā izglītības sistēmai bija jāspēj panākt tādu kvalitātes un uzticamības līmeni, lai Latvijas diplomi Eiropā neradītu šaubas.
Pabriks secina, ka eksāmenu rezultāti nav tikai viena gada problēma. Tie izgaismo daudz plašāku jautājumu – vai Latvijas izglītības sistēma patiešām sagatavo jauniešus tā, lai viņu zināšanas un diploms būtu konkurētspējīgi arī ārpus Latvijas.
Viņa ieskatā šobrīd nepieciešama godīga saruna ne tikai par eksāmenu sliekšņiem, bet arī par izglītības politikas kvalitāti. Ja skolēni nevar nokārtot pārbaudījumus, bet vienlaikus Latvijas diploms ne vienmēr tiek uztverts kā pietiekami spēcīgs Eiropā, tad problēma ir jāmeklē pašā sistēmā.
