Gata Šļūkas zīmējums

Jābeidz kalt mazās monētas 0

2017. gada beigās apgrozībā bija 126 miljardi eiro monētu, no kurām teju puse – 48% – bija viena un divu centu monētas. Eiropas Komisija (EK), aptaujājot dalībvalstis, secināja, ka viena centa monētu emisija rada zaudējumus, jo iegādes izmaksas vien jau pārsniedz monētas nominālvērtību.

Reklāma
Reklāma
Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22
Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80
Lasīt citas ziņas

Divu centu monētas zaudējumus nesa mazākajai daļai dalībvalstu. Eiropas Komisija (EK) jau pirms pieciem gadiem rosināja izbeigt vienas un divu centu monētu kalšanu. Pēc EK aprēķiniem, tas ļautu ietaupīt 1,4 miljardus eiro.

Tagad pie šīs idejas atgriezies jaunais komisāru sastāvs un tā iekļauta EK 2020. gada darba pro­grammas pasākumu kopumā zem Urzulas fon der Leienas jaunpasludinātā virziena “Ekonomika cilvēku labā”. Lai novērstu visu cenu noapaļošanu uz augšu, ierosināts cenas pielīdzināt tuvākajai piecu centu atzīmei. Tas ir, divus centus noapaļot uz nulli, bet trīs – uz pieciem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Somijā kopš 2002. gada ir obligāti jānoapaļo galīgā pirkuma summa līdz tuvākajiem pieciem eiro centiem, veicot skaidras naudas maksājumus. 2004. gadā noapaļošana kļuva par standarta praksi Nīderlandē, 2015. gadā šādu likumu ieviesa arī Īrija. Tieši tāpat Beļģijā jau dara kopš gada sākuma, bet 2017. gadā Itālijā tika izdots likums, ar ko noapaļošanu padarīja obligātu un apturēja viena un divu eiro centu monētu kalšanu.

Eiropas Komisija 2013. gadā savā darba ziņojumā atzina, ka “no sociālā viedokļa izņemšanas scenārijs varētu negatīvi ietekmēt sociālo fondu piesaistīšanu un ziedojumus”, it īpaši tajās valstīs, kur lielveikali aicina pircējus pie kases ziedot labdarībai izdotās “melnās monētas”.

No otras puses, aprēķinot šāda veida labdarības ieguvumus, atzītas mazvērtīgu monētu ziedojumu apstrādes augstās izmaksas (relatīvi mazas summas, salīdzinoši liels monētu daudzums, gari vākšanas intervāli). Darba ziņojumā tiek piedāvāts, ka labdarības biedrības varētu palīdzēt bankām izņemt no apgrozības vienu un divu centu monētas un savākto monētu atmaksāšanu drīzāk varētu ieplūdināt labdarības projektos, nevis atdot valstij. Ietekme uz dzeramnaudām restorānos un bāros nebūšot būtiska, spriež EK.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.