Foto: Unsplash

Jautājums, kas interesē visus planētas iedzīvotājus! Vai 2022. gadā sagaidīsim pandēmijas beigas? 116

Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
Lasīt citas ziņas

Pandēmijas apstākļos dzīvojam jau gandrīz divus gadus, un katram noteikti ir ienākusi prātā doma, kad tas viss beigsies un varēsim atgriezties pie normālas dzīves? Pagaidām koronavīruss ir pussoli priekšā zinātniekiem, jo mutāciju dēļ rodas arvien jauni Covid-19 varianti, pret kuriem jāizstrādā uzlabotas vakcīnas, un tā atkal no jauna.

Omikrona varianta parādīšanās gada nogalē izraisījusi sevišķi lielu satraukumu, jo šis Covid-19 ir vēl lipīgāks par iepriekšējiem. Taču optimisti spriež, ka tieši omikrona paveida izplatīšanās varētu ievadīt pandēmijas beigas, jo līdzšinējie dati rāda, ka šo paveidu cilvēki pārslimo vieglāk. Un līdz ar vieglāku paveidu izplatīšanos koronavīruss patiešām sāktu vairāk līdzināties gripai kā sezonālai slimībai, kas ir pietiekami bīstama, tomēr vairumā gadījumu neizraisa medicīnas sistēmas pārslodzi.

Vairojamies par spīti pandēmijai

CITI ŠOBRĪD LASA

Cilvēces vēsture liecina, ka visas pandēmijas kādreiz beidzas, piemēram, arī bēdīgi slavenās spāņu gripas uzliesmojums ilga aptuveni divus gadus (no 1918. līdz 1920. gadam). Tagad pat visu vakcinācijas pretinieku bubulis Bils Geitss pro­gnozē, ka nākamgad mēs varam sagaidīt Covid-19 pandēmijas aktīvās fāzes beigas. “Es ceru, ka pēc pāris gadiem vienīgā reize, kad mums nāksies aizdomāties par šo vīrusu, būs katru rudeni, kad saņemsim kombinēto Covid un gripas vakcīnu,” vēsta Geitss.

Citi eksperti gan nav tik optimistiski noskaņoti, piemēram, Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka pandēmiju būs iespējams ierobežot tikai tad, ja pret Covid-19 būs vakcinēti ne tikai turīgo valstu iedzīvotāji, bet arī nabadzīgo reģionu iemītnieki. Āfrikā līdz šim vakcinēti mazāk nekā 10% iedzīvotāju.

Par spīti pandēmijai, pasaules iedzīvotāju skaits turpina palielināties, nākamā gada beigās vai 2023. gadā tas varētu sasniegt jau astoņus miljardus. Interesanti, ka tuvāko gadu laikā Indija apsteigs Ķīnu un kļūs par iedzīvotāju skaita ziņā lielāko valsti pasaulē.

Par ko balsos dusmīgie vēlētāji?

Foto: SHUTTERSTOCK

Pandēmijas gaita noteikti ietekmēs arī Latvijas gada notikumu – 14. Saeimas vēlēšanas, kam jānotiek 1. oktobrī. Ja pandēmija līdz tam jau būs ierobežota un saslimušo skaits strauji krities, Krišjāņa Kariņa valdība varēs pasludināt uzvaru un atcelt lielāko daļu ierobežojumu. Taču, ja saslimstība nemazināsies, ierobežojumus nāksies saglabāt vai pat pastiprināt, kas noteikti nenāks par labu valdošo partiju popularitātei.

Jau līdzšinējie ierobežojumi, obligātās vakcinācijas ieviešana saniknoja daudzus vakcinācijas pretiniekus, kas meklēs veidu, kā izpaust savas dusmas. Cits jautājums, vai viņi vispār aizies uz vēlēšanām. 2018. gadā Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, bet šogad pašvaldību vēlēšanās nobalsoja tikai katrs trešais (34%) balsstiesīgais pilsonis.

Reklāma
Reklāma

Daudzi ir neapmierināti ar Kariņa valdības darbu, bet nav arī īpašas alternatīvas, jo opozīcija ir ļoti vāja. “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” līderi Nils Ušakovs un Andris Ameriks ir aizbēguši trimdā uz Briseli, ZZS spilgtākie politiķi – Aivars Lembergs ir cietumā, bet Dana Reizniece-Ozola iegremdējusies šaha pasaulē, kādreizējais “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš ir piejaucēts, bet pati partija izjukusi pa vīlēm. Tad nu neapmierināto vēlētāju karogu savās rokās mēģinās ņemt populists Aldis Gobzems un politikas veterāns Ainārs Šlesers.

Tukšās pudeles vairs nemētāsies apkārt

Lai saldinātu vēlētāju dzīvi, politiķi jau labu laiku pirms vēlēšanām ir sarūpējuši dāvaniņas – ar nodokļiem neapliekamais minimums gan strādājošiem, gan pensionāriem no 1. janvāra būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija to pacels jau līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt pievienotās vērtības nodokli grāmatām un presei samazinās no 12% uz 5%.

No nākamā gada 1. februāra beidzot stāsies spēkā depozīta sistēma, kas nodrošinās dzērienu iepakojuma savākšanu un pārstrādi. Pērkot dzērienus stikla un plastmasas pudelēs, kā arī metāla skārdenēs, pie dzēriena cenas būs pieskaitīts 10 centu depozīts, ko varēs atgūt, ja iztukšotā pudele vai skārdene tiks nodota pārstrādei. Tas varētu atdzīvināt padomju laikā populāro pudeļu vākšanas tradīciju un nodrošināt, ka apkārtējā vide vairs netiek piesārņota ar tukšām pudelēm.

Pasaulē zīmīgs notikums būs Francijas prezidenta vēlēšanas aprīlī, kad līdzšinējais prezidents Emanuels Makrons mēģinās saglabāt savu posteni. Šādu uzdevumu nāksies risināt arī Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam, kura īstenotā politika tiek vērtēta ļoti pretrunīgi gan pašā Ungārijā, gan visā Eiropā.

Karalieni nepārspēt

Ar nedemokrātiskām metodēm pie varas mēģinās noturēties Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko, kurš gan februārī sola sarīkot referendumu par jauno Baltkrievijas konstitūciju. Taču skaidrs, ka Lukašenko likteni vairāk noteiks nevis balsošana, bet gan Kremļa saimnieka Vladimira Putina gatavība atbalstīt savu vasali. Jācer, ka Putins neuzdrošināsies pārbaudīt Ukrainas un tās sabiedroto gatavību stāties pretī Krievijas agresijai.

Lukašenko un Putins savās valstīs pie varas ir jau vairāk nekā 20 gadu, bet varam būt pilnīgi droši, ka viņiem neizdosies pārspēt Lielbritānijas karalieni Elizabeti II, kas nākamgad svinēs jau 70 gadu jubileju kopš kāpšanas tronī.

Ķīnas galvaspilsētā Pekinā un tās apkaimē februārī notiks ziemas olimpiskās spēles, kurās mūsu sportistiem ir labas cerības uz panākumiem. Latvija jau kopš 2006. gada spēlēm Turīnā visās ziemas olimpiādēs ir tikusi pie medaļām, tādēļ cerēsim, ka šī patīkamā tradīcija tiks turpināta. Savukārt vasaras sporta veidos gada notikums pasaules sportā būs Pasaules kauss futbolā, kas gan notiks nevis vasarā, bet gada nogalē, novembrī un decembrī Katarā. 21. gadsimta spožākajām pasaules futbola zvaigznēm, argentīnietim Lionelam Mesi (35) un portugālim Krištianu Ronaldu (37) tā droši vien būs pēdējā iespēja izcīnīt kāroto pasaules čempionu titulu (Portugāles izlasei gan vēl martā būs jāpacīnās par tikšanu uz finālturnīru).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.