Jo lielākas gaidas, jo labāki rezultāti. Un citi domāšanas paradoksi 0
Jo nevainojamāki esam, jo mazāk patīkam cilvēkiem, un otrādi
Izpratne par to, kādi faktori, kāpēc un kā ietekmē mūsu ikdienas komunikāciju, kā arī redzējumu par pasauli, atvieglo savstarpējo attiecību veidošanu. Tāpēc, tiecoties attīstīt savu personību, vairums no mums cenšas izzināt ko vairāk arī par cilvēku savstarpējo saskarsmes psiholoģiju. Turpinājumā piedāvājam pētnieku analizētus un raksturotus faktus par to, kādi ir ikdienas dzīves paradoksi jeb – kā strādā mūsu domāšana un kādas ir tās sekas.
Neraizējies, ja potenciālā dzīves biedra priekšā gadījies eleganti nostiepties garšļaukus, jums tiekoties pirmajā randiņā un tavam līdzsvaram tevi pieviļot uz slidenajām ielām. Visticamāk, pēc šāda “priekšnesuma” vīrietim kļūsi vēl interesantāka un pievilcīgāka. Tāpat nav vērts pārmērīgi raizēties par to, cik veiksmīga vai neveiksmīga esi savā karjerā, pārdomās daloties ar draugiem – tieši tev piemītošie trūkumi un vājības radīs cilvēcības auru, mudinot līdzcilvēkiem pret tevi izjust vēl lielākas simpātijas.
Psihologi šo fenomenu dēvē par “Izgāšanās efektu” (Pratfall effect – angļu val.) – tie, kuri pieļauj kļūdas un nereti iedzīvojas dažādos pārpratumos, līdzcilvēkiem simpatizē krietni vairāk par cilvēkiem, kuri, šķiet, teju visu spēj paveikt nevainojami.
Kļūdīšanās rada tuvības sajūtu un vairo savstarpējo sapratni, liecinot – mēs visi esam cilvēki. Savukārt izcilība indivīdu lokā rada savstarpējo distanci un nereti – pat nosodījumu pret konkrēto personu. Tā rezultātā teju visos gadījumos ikdienas komunikācijā ar ģimeni, kolēģiem, draugiem un paziņām ieguvēji būs tie, kuri nebaidīsies pieļaut kļūdas, tās atzīt un, iespējams, arī gardi pasmieties par savu nezināšanu vai kaut kā nevarēšanu.
Jāpiebilst, ka konkrēto teoriju savos darbos aplūkojis arī psihologs Eliots Āronsons (Elliot Aronson), pārbaudot to praksē. Kādā eksperimentā psihologs lūdza tā dalībniekiem noklausīties kāda testa ierakstu. Tajā daļa testa dalībnieku uz jautājumiem atbildēja neminstinoties, daļa – pauda nervozitāti, ar pirkstiem bungojot pa kafijas tasīti. Eksperimenta rezultātā Ārons secināja, ka par simpātiskākiem atzīti tie testa atbildētāji, kuri pauda satraukumu.
