Foto: Rebeka Žeire/LETA

Katru gadu Lieldienas iekrīt citā laikā. Kā aprēķina, kad būs Lieldienas? 44

“Katru gadu Lieldienas iekrīt citā laikā. Pēc kā baznīca nosaka, kad svinami šie svētki? Vai, veicot šos aprēķinus, tiek ņemti vērā arī astronomiskie procesi? Vai tam ir kāds sakars ar pilnmēness iestāšanos?”

Reklāma
Reklāma
TV24
“Situācija mainās pa stundām!” Saņemti divi pilnīgi pretēji ziņojumi no frontes. Kurš melo?
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo! 13
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās
Lasīt citas ziņas

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents, baznīcas vēstures doktors, katoļu priesteris Andris Priede skaidro, ka atšķirībā no Ziemassvētkiem un Ziemassvētku laikam pakārtotajiem svētkiem (Sv. Stefana diena, Sv. Jāņa Evaņģēlista diena, Zvaigznes diena), kas katru gadu ir nemainīgos datumos, Lieldienas un atbilstīgi Lieldienu laikam pakārtotie svētki (Kunga Debeskāpšanas svētki, Vasarsvētki u.c.) katru gadu tiek atzīmēti citā datumā, kas atkārtojas labi ja pa pārdesmit gadiem.

Par Lieldienu datumu agrīnā baznīca vienojās 325. gadā Nīkajas koncilā. Datumu tiešām nosaka, ņemot vērā astronomiskos procesus, – pirmajā pavasara pilnmēnesim sekojošajā svētdienā, tātad izmantojot gan saules, gan mēness kalendāru. Ja par pavasara sākumu pieņem saulstāvjus, ko identificē ar 21. martu, tad agrākais iespējamais Lieldienu datums var būt 22. marts, vēlākais – 25. aprīlis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz Nīkajas koncilam atsevišķos Romas impērijas novados Lieldienas varēja svinēt kopā ar ebreju Lieldienām, bet ebreju Lieldienas nekad nevar būt nedēļas pirmajā dienā – svētdienā, tāpēc baznīctēvi izšķīrās par labu nosacījumam, ka Jēzus augšāmcelšanās saistās ar nedēļas pirmo dienu un kas ir pamatā kristiešu tradīcijai, katru nedēļu kā svinamo dienu atzīmēt svētdienu.

1582. gadā pāvests Gregors XIII piekrita izlabot juliāniskā kalendāra nobīdi par 10 dienām, sākot jaunu laika skaitīšanu, ko pazīstam kā gregoriānisko kalendāru. Austrumu baznīcas savukārt līdz šai dienai ievēro Jūlija Cēzara vārdā nosaukto juliānisko kalendāru, kas izskaidro atšķirības luterāņu – katoļu – anglikāņu un pareizticīgo baznīcu Lieldienu datumos. Turklāt pareizticīgie juliāniskā kalendāra leģitimizāciju (atzīšanu par likumīgu) saskata Svētajā Ugunī, kas Jeruzalemes Kristus Kapa bazilikā bez pierādīta cilvēka rokas pieskāriena aizdedz sveces Lieldienu vigīlijā (vigilare nozīmē “būt nomodā”) jeb Lieldienu priekšvakarā pēc tā dēvētā vecā kalendāra.

Šogad Lieldienas svinam 31.martā

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.