Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Foto: TASS/SCANPIX/LETA

Atis Klimovičs: Kā atbildēt zaglim un laupītājam? 60

Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Viņš zog, laupa un nogalina jau vairāku gadu garumā, un tas gandrīz nevienu mirkli apkārtējiem nav bijis noslēpums, tomēr, neraugoties uz to, noziedznieks joprojām cītīgi apgalvo, ka neko tādu nedarot. Tā tas arī turpinās, tālāk no nozieguma vietas esošie acīmredzami nevēlas nopietnu konfliktu ar likumpārkāpēju, tie mudina nepazaudēt iespējas ar viņu sarunāties, jo tā esot beidzamā iespēja ietekmēt noziedznieku.

Atgriežoties pie visai nesenas pagātnes kopš 2008. gada, redzams, ka šī līdzība precīzi attēlo jaunu ambīciju varā esošo Krieviju no vienas puses, bet, no otras, pilnīgā apjukumā esošās Rietumu demokrātijas, no kurām daudzas uz krievu izdarībām noraugās pavisam citādi nekā Baltijā un Polijā. Šajā laikā krievu veiktie militārie iebrukumi, agresija, svešu teritoriju aneksija daudziem mūsu sabiedrotajiem neko nav iemācījušas. Putins soli pēc soļa virzās uz priekšu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad viņam par prieku franči un vācieši 2008. gadā ­NATO samitā Bukarestē Kijevai un Tbilisi nepiešķīra plānu dalībai aliansē, jau pēc nepilna pusgada krievu armija iebruka Gruzijā. Piecu dienu karš beidzās, Krievija faktiski anektēja Gruzijas autonomijas, nopietnu sodu Maskava nesaņēma un Rietumi tik vien kā noplātīja rokas.

Pēc tam nāca 2014. gads ar Krimas aneksiju. Putinu mēģināja pierunāt neiet uz citām teritorijām, tomēr viņš aizgāja uz Donbasu. Tad ar viņu uzsāka sarunas par uguns pārtraukšanu un, kā raksta pazīstamais ukraiņu žurnālist Vitālijs Portņikovs, sarunājas joprojām, bet Ukrainas prezidents gandrīz katru dienu stāsta, ka gribot ar viņu tikties.

Tagad Putins faktiski iznīcina gāzes tirgu, izmantodams kurināmo par ieroci, taču Rietumos daudzi domā nevis par sankcijām, bet gan par to, kā parakstīt ar viņu ilgtermiņa līgumu un mierīgi uzelpotu.

Nesodāmība samaitā, Putins izsmej Rietumus praktiski katrā savā runā. Medvedevs sācis rakstīt aizskarošus un nepieklājīgus rakstus. Lavrovs aizmirsis, ko nozīmē diplomātiskā etiķete. Pastāv viedoklis, ka Putins ir jucis.

Nē, raksta Portņikovs, par jukušiem jāsauc mūs, jo esam to visu pieļāvuši – ka pēc divdesmit gadus ilgas vadīšanas viņam ļaujam mūs izsmiet, draudēt mums un nešaubīties, ka viņa valdīšana būs mūžīga.

Tagad sākusies jauna hibrīdkara lappuse arī pret Baltijas valstīm – Lietuvu un Latviju. Lai gan formāli viss norisinās uz robežas ar Baltkrieviju, kas ir “neatkarīga” valsts, nevajadzētu naivi uzskatīt, ka tā ir “Kartupeļu fīrera” privāta iniciatīva. Tas ir nākamais posms Kremļa uzbrukumā mūsu valstiskumam un līdzīgi kā Ukrainas gadījumā nenākas cerēt, ka tas var noslāpt pats no sevis.

Tā nebūs un nav nepieciešams censties uzminēt, cik lielā mērā Krievija var īstenot agresiju vairākos virzienos. Tā vietā ieteicams padomāt, ka pārbaudījumi uz robežas var izplesties – ar Baltkrieviju mūsu robeža ir 173, bet ar Krieviju – 276 km gara. Jāzina, kā reaģēsim, ja “piedzīvojumi” gadījumā pārsviestos uz krievu robežu. Varbūt tā arī nenotiks, jo, kā jau minēts, šis zaglis, cik ilgi iespējams, sevi cenšas neatklāt.

Latvijai, Igaunijai un Lietuvai jāieklausās zinošos drošības speciālistos no Rietumiem, piemēram, Edvardā Lūkasā. Viņš baltiešus aicina stiprināt savu drošību efektīvāk, ātrāk un plašākā formātā. Ar to domājot ciešāku reģionālo kooperāciju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.