Elīna Karnišova: Kā darba devējam atrast kopīgu valodu ar jauniešiem? 6
Elīna Karnišova, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piemēram, ja gados jauna kolektīva vadītājam dzīvē ir gadījies biežāk satikt jauniešus, kuriem patīk fiziskās aktivitātes, ir viegli pieņemt, ka nākamajam saliedēšanās pasākumam jābūt sporta spēlēm. Taču, iespējams, uzņēmumā strādājošo jauniešu vidū daudz vairāk ir tādu, kuri labprāt kopā uzspēlētu kādu datorspēli, nevis skraidītu pa futbola laukumu, un rezultātā sporta spēles apmeklē tikai vadītājs un apvainojies personāla speciālists. Ar tādiem pašiem panākumiem var pieņemt, ka jaunieši vairs negrib / nemāk strādāt, ir slinki un vienā rāvienā grib visu, pēc kā iepriekšējās paaudzes ir tiekušās gadiem. Šādi vispārinājumi ne vienam vien darba devējam uz jauniešiem kā uz potenciālajiem darbiniekiem liek skatīties greizi. Taču es gribētu apgalvot, ka jaunieši darba tirgū motivē uzņēmumus turēt sevi tonusā, tikai ir jāskatās nevis uz jauniešiem, bet uz pasauli viņu acīm.
Lai cik paradoksāli tas būtu, ņemot vērā darbinieku trūkumu IT jomā, joprojām netrūkst uzņēmumu, kas mēra darbinieku pieredzi gados vai arī nemaz neizskata kandidatūru, pirms ir saņemts diploms par augstāko izglītību. “Magebit” situācija ir atšķirīga – ap 80% darbinieku ir jaunāki par 30 gadiem. Mēs augstu vērtējam vairāku gadu pieredzi un pabeigtu attiecīgo izglītību, taču nekad nenoraidīsim kandidātu to trūkuma dēļ, ja redzam, ka cilvēkam ir darbam nepieciešamās prasmes un motivācija. Mūsdienās jaunas profesijas rodas ātrāk nekā programmas vai kursi, kas varētu šīm profesijām sagatavot.
Jauniešus no citiem darba tirgus dalībniekiem atšķir degsme un motivācija darīt lietas, kurām ir redzama jēga. Latvijas tautas attīstības indekss, kas iekļauj tādus rādītājus kā IKP uz vienu iedzīvotāju, veselīgas dzīves ilgumu un izglītības kvalitāti, pēdējo 10 gadu laikā ir krietni palielinājies un turpina augt. Ir tikai loģiski, ka jaunieši vairs nevēlas darīt darbu tikai tāpēc, ka par to maksā algu, un aktuāla kļūst pilnveidošanās un sava potenciāla īstenošana. Jēgpilns darbs, izaugsmes iespējas un skaidra mērķu definēšana nav nekas jauns, to pozitīvā ietekme uz darbinieku iesaisti un motivāciju sen ir pierādīta. Taču, darbojoties ar jauniešiem, uzņēmumiem par to jādomā vēl vairāk. Jābūt gataviem automatizēt monotonus rutīnas darbus, vairāk laika veltīt komunikācijai ar darbiniekiem, piemēram, izskaidrojot uzņēmuma mērķus, un strādāt pie darba devēja tēla, lai darbinieki varētu lepoties ar savu darbavietu un justies kā daļa no kaut kā liela un svarīga.
Vēl kāds subjektīvs novērojums – jaunieši ir drosmīgi. Mani personīgi ļoti iedvesmo tas, ka jaunieši nedzīvo ar nostāju “lai šo varētu sākt darīt, man sākumā tas ir jānopelna”, neskatās uz cilvēkiem, kuri jau sasnieguši ievērojamus rezultātus, kā uz pārākiem, bet nāk ar nostāju “jā, jūs darāt foršas lietas, un mēs arī varam”. Tādēļ izaicinošāki kļūst uzdevumi, kur jāseko noteiktām procedūrām vai pieņemtajām vadlīnijām, tomēr laiku pa laikam ir diezgan noderīgi meklēt jaunus risinājumus, nevis “darīt tā, jo arī vakar darījām tāpat”. Vārdu sakot – jauniešiem ir jāļauj eksperimentēt.
Diezgan raksturīga iezīme ir arī jauniešu vēlme ātri saņemt kāroto. Mūsdienās pāris stundu laikā, nepieceļoties no krēsla, ar viedierīces palīdzību cilvēks var saņemt maltīti, nopirkt biļetes uz koncertu, paralēli skatoties filmu un sociālajos tīklos aplūkojot bērnības drauga atvaļinājuma bildes. Pirms 15 vai 20 gadiem šim darbību kopumam būtu nepieciešama vesela diena un četru dažādu vietu apmeklēšana. Dzīvojot šādā vidē, cilvēks neapzināti sāk sagaidīt, ka visu dzīvē var saņemt ātri. Tādēļ darba devējiem pēc iespējas jāmazina birokrātija un jābūt pacietīgiem, lai izveidotu caurspīdīgu vidi, kurā jauniešiem ir skaidri noteikumi, kā viņi var ātrāk tikt pie vēlamā.
Jaunieši ir darba tirgus nākotne, un darba devēji, kuri uz jauniešiem skatās kā uz problēmu, izdara lēnu pašnāvību. Pateikt “jaunieši ir slinki”, noveļot atbildību no sevis, ir viegli. Daudz sarežģītāk ir izveidot iespējas jauniešiem, kuri sāk darbu, radīt iespējas apgūt trūkstošās prasmes, atrast interesantus projektus un ieviest modernas tehnoloģijas, ar kurām viņiem gribēsies strādāt, veltīt laiku tam, lai izskaidrotu projekta vai uzdevuma nozīmīgumu, lai jaunietis saprastu, cik svarīgi tas ir, un lai uz viņu varētu paļauties.
* IT risinājumu izstrādātāja “Magebit” personāla vadītāja
