Kā radās astoņu stundu darbdiena un kas draudēja par piekrišanu strādāt ilgāk 0
1840. gada 8. februārī no kuģa, kas piestāja Jaunzēlandes krastos, nokāpa galdnieks Semjuels Parnels. Viņš ātri atrada darbu kāda veikala celtniecībā, taču, balstoties uz paša veiktu vietējā darba tirgus analīzi, izvirzīja prasību – astoņu stundu darba diena. Viņš paskaidroja, ka, raugi, diennaktī ir 24 stundas, no tām astoņas atvēlamas darbam, astoņas atpūtai un astoņas miegam, un tas esot saprātīgi un godīgi.
Laiku starp darbu un miegu Semjuels pavadīja ostā, kur apņēmīgi visiem sastaptajiem atbraucējiem klāstīja savus apsvērumus. Tie visiem iepatikās, ieskaitot atbrīvotos katordzniekus, un drīz vien tapa lēmums iemest ostas netīrajā ūdenī ikvienu, kurš piekritīs strādāt ilgāk.
Gan šīs idejas savdabīgā pievilcība, gan bailes no attiecīgā soda acīmredzot sekmēja to, ka strādnieku dzīves shēma “888” ātri izplatījās visā Jaunzēlandē un pārsviedās uz Austrāliju. Protams, ne gluži bez demonstrācijām un streikiem. Bet, tā kā šīs astoņu stundu darba dienas kustības priekšgalā bija celtnieki, arī mūsdienās uz dažām vecām Jaunzēlandes un Austrālijas ēkām var redzēt šo lepno trīs astoņnieku zīmi.
