Pēteris Apinis: Kā sākt sportot jeb fiziskās aktivitātes, trenējot muguras, vēdera, sānu, iegurņa muskulatūru 30
Pēteris Apinis

Foto: pexels.com

Šā gada sākums nesis pārsteidzoši daudz notikumu, kas it kā saistīti ar sportu – Izglītības ministrijas Sporta departamenta direktors nosūtīts meklēt jaunus izaicinājumus dzīvē; negribētā laulībā tiek ceremonēta olimpiskā komiteja ar sporta federāciju padomi; nauda sportam, kas olimpiešiem būtu vajadzīga tūlīt atlases sacensībām un treniņiem, saskatāma martā vai aprīlī; Veselības ministrija beidzot ieraudzījusi Latvijas aptaukošanās un mazkustības epidēmiju, meklē ceļus uz sportu un kustību bērniem un veciem ļaudīm. Visi, kas sajutās Latvijas sporta baļķi nesuši, mēģināja balsojot pārliecināt par savu uzticību vīru hokeja vai vīru basketbola izlasei, vilka smokingam līdzīgu apģērbu un skaļi aplaudēja Triju zvaigžņu balvas pasniegšanas ceremonijā. Tam visam ar sportu kā nācijas pastāvēšanas stūrakmeni nav nekādas saistības.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis 100
Čūska aptur neapturamo Japānas ātrgaitas vilcienu
Lasīt citas ziņas

Patiesībā jau tie, kas deviņdesmito gadu sākumā pārdēvēja fiziskās audzināšanas stundas par sporta stundām, salika sporta jēdzienā sporta biznesu milzu stadionā un televizora ekrānā (22 miljonāri profesionāli spēlē bumbu) ar ārsta vai mammas izrakstītu attaisnojumu bērnam neapmeklēt sporta stundu vai peldēšanas apmācības.

Tātad – izejas dati Latvijā – 32% bērnu ir aptaukojušies vai vismaz ar lieku svaru; 60% pieaugušo virs 40 gadiem ir aptaukojušies vai vismaz ar lieku svaru. Puslīdz pieņemams kustību apjoms ir 16% cilvēku, bet arī tas ir skaitlis, kas balstīts uz pašvērtējumu nevis objektīvu rādītāju, kas būtu sports vai fiziskas aktivitātes vismaz pusstundu katru dienu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visiem tiem, kas ir resni un mazkustīgi, uz jautājumu – ar ko sākt, es atbildu – ar fizioterapeita apmeklējumu

Vislabāk kustības un vingrojumus māk iemācīt fiziskās sagatavotības treneris vai fizioterapeits. Jāsāk nav ar skrējienu, peldēšanos āliņģī vai slēpošanu Uzvaras parkā. Jāsāk ir ar muguras, sānu, vēdera, iegurņa un sēžamvieta muskuļu kustināšanu. Visus šos muskuļus šoreiz es, ietekmēts no globālās sapratnes, saukšu par kodola muskuļiem (no angl. “core”).

Latvijā ļaudis cik necik saprot vēdera preses vingrinājumus – labākajā versijā vīrieši “uzkačā sešpaku” un var bez bēdu pludmalē dižoties.

Kodola muskuļi nosaka ikdienu – saliekšanos, pagriešanos un ķermeņa rotāciju, kā arī pareizas stājas noturēšanu. Jebkura priekšmeta nešana, kurpju siešana, ģērbšanās, mazgāšanās, vairums darba procesu, kaut kādā mērā iesaista vēdera, muguras, sānu, iegurņa muskuļus.

Kodola muskuļus čakli trenē tie, kas apmeklē fitnesa klubus vai trenažieru zāles. Nodarbības bez laba trenera ir ceļš uz traumām. Mana šodienas raksta pamatieteikums ir veikt kodola muskulatūras treniņus ikdienā – tas uzlabo venozo asinsriti un limfas drenāžu – novērš stāzi. Katru mīļu mirkli cilvēka organismā rodas tūkstošiem ļaundabīgu vēža šūnu, bet tās atrod un iznīcina limfocīti, ja vien tiek klāt pie šīs ļaunās, ģenētiski izmainītās šūnas. Ja kādā organisma daļā ir stāze, nav normālas asinsrites un limfas atteces, šāda šūna var palikt nepamanīta, sākt vairoties, bet ar laiku tas jau būs vēzis.

Es vēlētos, lai Jūs atcerētos – vēzis attīstās tur, kur nav kustības. Ilgstoši sēžot, cilvēka iegurnī veidojas asins un limfas stāze, un tas ir viens no iemesliem dzemdes vai olnīcu vēzim sievietēm vai arī prostatas vai resnās zarnas vēzim vīriešiem. Jūs taču nekad neesat dzirdējuši par bicepsa vēzi – šis augšdelma divgalvainais muskulis vienmēr ir kustībā.

Reklāma
Reklāma

Jebkura vecuma un fiziskās sagatavotības līmeņa cilvēki var gūt labumu no kodola muskulatūras vingrinājumiem, bet īpaši es vēlos aicināt vēdera, sānu, muguras muskulatūru nodarbināt visus, kam jau bijusi slimība vai trauma.

Viegls kodola muskulatūras treniņš ir daudz labāks par nekādu treniņu. Kodola muskuļi ir izturīga centrālā saikne, kas savieno ķermeņa augšējo un apakšējo daļu, bet patiesībā kustības pārnes ne vienas ķermeņa daļas uz otru. Vislabāk, protams, kodola muskuļus attīsta akadēmiskā airēšana (visiem tiem, kas apmeklē trenažieru zāles, iesaku 40 minūtes paairēt ar “konceptu”).

Būtisks fakts, ka tieši kodola muskuļi virza kopējās cilvēka kustības vai arī veic kustības pārnesi no vienas ķermeņa daļas uz otru. Latviešu nacionālā vieglatlētikas disciplīna – šķēpa mešana ir labākais piemērs, jo ar kustībām tiek veikts pilns kinētiskais loks – muskuļu iesaistes ķēdei ideāla metiena gadījumā jāiet no kājām, gurniem, caur kodolu – vēderu un muguru, uz plecu, elkoņa un plaukstas locītavu, vienmērīgi pārnesot spēku. Ja sportistam kāds no muskuļiem ir neproporcionāli vājš (bet kā izrādās – bērnībā vecāki un skolotāji mazāk uzmanības pievērš tieši muguras un vēdera muskuļu trenēšanai), loks ir nepilnīgs un agri vai vēlu noved pie traumas, bet vēlākos dzīves gados – pie locītavu un gaitas problēmām.

Vāji, saspringti vai neelastīgi kodola muskuļi pasliktina roku un kāju darbību – patiesībā mazina kāju un roku spēku. Pareizi trenēti kodola muskuļi palielina visa ķermeņa jaudu un mazina nogurumu, ļauj kustēties ilgāk.

Spēcīgi kodola muskuļi uzlabo līdzsvaru un stabilitāti. Tas jebkurā vecumā palīdz novērst kritienus, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri Latvijas ziemā krītot uz ietves mēdz lauzt apakšdelmu.

Sēdēšanas slimība un tās ārstēšana

Tas, ko protams Jūs jau iepriekš sagaidiet no maniem rakstiem, ir dusmas par sēdēšanu dīvānā un sportošanu līdzi kādai Eirolīgas komandai ar alus kausu rokā. Tiesa, pētījumi saka, ka visvairāk kodola muskuļi cieš, stundām ilgi sēžot pie rakstāmgalda, atbildot uz telefona zvaniem, rakstot ar datoru, pārskatot dokumentus. Normāls kantora darbinieks, neatkarīgi no tā – vai ir dižs vadītājs vai mazs grāmatvedis, spēj padarīt muguras muskuļus pārsteidzoši stīvus un sāpošus, bet īpaši tas attiecas uz tiem, kas necenšas turēt stingru stāju un nepārtrauc regulāri šo sēdēšanu ar kādu aktivitāti.

“Sēdēšanas slimība” nav gluži medicīniska kaite, bet frāze, ko mēdz attiecināt

uz problēmām, kas saistītas ar sēdēšanas paradumiem. Sēdošs dzīvesveids ir saistīts ar vismaz trīsdesmit slimībām – vairāk vai mazāk hroniskām slimībām, sākot ar sirds slimībām, insultu un 2. tipa diabētu līdz kognitīvo spēju zudumam. Sēdēšana tuvina demencei un prāta vājumam. Sēdēšana palielina priekšlaicīgas nāves risku.

Kāpēc ilgstošai sēdēšanai ir tik negatīvas sekas uz veselību? Cilvēka ķermenis ir radīts darbībai un kustībai. Ja muskuļi ir neaktīvi, tie nestrādā, tie slikti uzņem glikozi un enzīmus no asinīm. Sēdēšana tīri anatomiski rada šķēršļus asinīm, kamdēļ paaugstinās asinsspiediens.

Ir pierādīts, ka sēdēšana ir iemesls sliktam miegam. Sēdēšana rada izmaiņas šūnu līmenī.

Rietumeiropas pētījumi liecina, ka četras piektdaļas sēdoša darba darītāju agri vai vēlu sasniedz mokošas, nogurdinošas sāpes muguras lejasdaļā. Nedomāju, ka Latvijas ierēdnis vai datorspeciālists ir kaut kādējādi atšķirīgs no sava Rietumeiropas kolēģa – un es varu bez bažām prognozēt, ka viņu sasniegs hroniskas muguras sāpes agri vai vēlu.

Burvju zāles muguras sāpēm nav pieejamas, arī muguras ķirurgi visus neizoperēs, bet operācijas ne vienmēr būs izcils veiksmes stāsts.

Nedaudz par muguru. Mugurkauls ir kaulu kolonna. Skriemeļus mēs mēdzam iedalīt augšējos – kakla, krūšu, jostas, daļas skriemeļos. Divas apakšējās skriemeļu kopas ir krustu kauls – trīsstūrains kauls, kas savienojas ar iegurņa jostu, un īsais astes kauls.

Starp skriemeļiem atrodas triecienus absorbējoši diski, kas nodrošina mugurkaula kustīgumu. Krustu kauls sastāv no saplūdušiem skriemeļiem bez diskiem, tāpēc šī mugurkaula daļa nav lokana. Audu auklas, ko saucam par cīpslām, piesaista muskuļus pie kauliem. Smadzenes koordinē signālus, kas iet pa nervu ceļiem un dod norādījumus muskuļiem sarauties un atslābināties. Muskuļi savelk cīpslas, kas piestiprinātas pie kauliem, ļaujot cilvēkam staigāt un lēkt, dejot un pat veikt nefizioloģiskas kustības cirkā vai olimpiskajās spēlēs.

Muguras muskuļi ir ļoti daudzu vertikālo muskuļu grupa, kas kopīgi stiepjas gar visu muguru – palīdz iztaisnot muguru un stāvēt stāvus, saglabājot labu stāju. Sēžot vai ilgstoši darot vienveidīgas kustības daļa no šiem ļoti daudzajiem muskuļiem saspringst, citi atslābst, bet kopumā lēnām nospriego atsevišķas mugurkaula daļas. Paša pārspriegotie muskuļi savelkas pāri diskam.

Savukārt iegurņa, sēžamvietas un gūžas muskuļi stiepjas no augšstilbiem, ap gūžas locītavu līdz mugurai, un tie ietver muskuļus uz sēžamvietas. Sēžamvietas apjomīgie muskuļi ļauj cilvēkam spēcīgi izstiept gūžas un rotēt augšstilbu, nodrošinot spēku staigāšanai un kustībām, arī lēkšanai vai kāpšanai pa kāpnēm. Šeit man vajadzētu aprakstīt daudzos sēžas muskuļus, iegurņa kvadrātveida muskuli un daudzas citas muskuļu – saišu sistēmas, kas nodrošina kustības.

Vietas nav gana. Es zinu latviešu valodā grāmatu “Cilvēks”, kuru pats sarakstīju pirms 25 gadiem, un ceru, ka daudziem viņa mājās ir. Ja jūs ieinteresēja šis raksts, atšķiriet grāmatā muguras muskulatūras aprakstus un zīmējumus!

Atgriezīsimies pie muguras sāpēm. Uz zemeslodes pieaugušajiem ļaudīm muguras sāpes ir galvenais iemesls, kas liek apmeklēt ārstu. Es ļoti labi zinu, ka muguras sāpes nereti signalizē par nopietnu slimību, piemēram, nieru iekaisumu, apendicītu vai pat vēzi. Muguras sāpes ir ļoti nopietns iemesls apmeklēt ārstu. Mana kolēģe, kas no agra rīta līdz vēlam vakaram pieņem muguras sāpju māktus pacientus, viņus ārstē ar kinezioloģiskām metodēm un noteipo krāsainus kā lieldienu olas. Un tomēr – muguras sāpes ir iemesls vingrinājumiem muguras, sānu un vēdera priekšējās sienas muskulatūras stiprināšanai. Labs fizioterapeits muguras sāpju pacienta kustību vingrinājumus sāks ar staipīšanu.

Vingrinājumu uzdevums ir ne tikai stiprināt daudzos un dažādos muguras muskuļus, bet stiprināt visu ķermeņa asi. Vingrinājumu būtība ir atjaunot elasticitāti. Nevis vārgi un trausli, bet gan saspringti muskuļi visbiežāk rada muguras sāpes, jo tieši šie muskuļi ierobežo kustību diapazonu. Dzīvē tas izskatās tā – saspringti muskuļi apgrūtina sēdēšanu vai stāvēšanu, saīsina soļa garumu, beigās rada rada kleinu stāju.

Pirmā atbilde uz pacienta jautājumu – “ko tad darīt?”, ir – regulāra stiepšanās un staipīšanās. Tam paredzēti speciāli trenažieri, bet izcila metode ir pietiekami dziļā baseinā paņemt kaut kādu peldpriekšmetu un ļauties ķermenim stiepties uz leju. Saviem draugiem, kas būvē mājas, es iesaku tur uzreiz plānot 1 metru 70 dziļu vannu, kurā no augšas ieiet autoriepas kamera – siltā ūdenī, iespriegties šajā kamerā un ļaut kājām brīvi karāties. Tā kā dzīves ritms nemainīsies, ļaudis ikdienā sēdēs darbā, viņiem regulāri nāksies arī stiepties.

Bet ja nu Jūsu rīcībā šādas vannas vai baseina nav, internetā var atrast labu labos staipīšanās vingrinājumus, ko es iesaku apvienot ar ātru pataigu, nūjošanu vai skriešanu. Kaut manā rīcībā ir dažādas vingrinājumu bildes, šoreiz tās nepublicēšu, bet norādīšu, ka labi būtu pie šīs staipīšanās un skriešanas pievienot muguras un vēdera muskuļu spēka vingrinājumus.

Šāda kombinētā programma ir efektīvāka sāpju mazināšanai nekā vienkārši treniņi jebkādā sporta veidā.

Un tomēr mūsu šodienas uzdevums bija domāt par visiem kodola muskuļiem kopumā, nevis tikai par tiem, kas satur vai kustina mugurkaulu.

Interesanti, ka kodola muskulatūras treniņiem japāņu un korejiešu autori iesaka sākt ar badmintona un frīsbija treniņiem, bet pēc tam rekomendē peldēšanu, skvošu, tenisu utt.

No šo pašu Āzijas kolēģu ieteikumiem nevar neminēt viņu būtisko ieteikumu vecvecākiem – spēlējoties ar mazbērniem ir regulāri jātupjas, jāsēžas uz zemes un jāceļas kājās.

Literatūrā bez aizspriedumiem kā ļoti nozīmīgs kodola muskulatūras elastības trenēšanas veids ir minētas seksuālās aktivitātes visa mūža garumā. Un tikai pēc tam – mājsaimniecības darbi un dārza darbi – liekšanās, celšana, griešanās, pārvietošana, nešana, un visa cita veida rosība. Šķiet, ka putekļu slaucīšana no augstiem plauktiem ar pastiepšanos no kinezioloģijas viedokļa ir ļoti būtiska iepriekšminētā kinezioloģiskā loka stiprināšanai.

Kā jau iepriekš minēju, kodola muskuļu problēmas rada stājas problēmas. Laba stāja izceļ cilvēka siluetu rada pārliecību par sevi, vecāka gadagājuma cilvēkiem tas nav mazāk svarīgi kā pirmā dzīvesbiedra meklējumos.

Galvenie kodola muskuļi stiepjas no pleciem līdz gurniem, aptverot ribeni, vēderu, muguru, sānus, iegurni, sēžamvietu. Man gribētos še pieminēt arī kakla muskuļus, bet īpaši trapecveida muskuli kā būtisku šīs muskulatūras daļu. Šie muskuļi darbojas kopā, lai atbalstītu mugurkaulu un ļautu saliekties, griezties, rotēt, bet galu galā – stāvēt un pārvietoties.

Vēdera daļā es gribētu izcelt vairākas vēdera muskuļu grupas, kuras visas ir svarīgas, bet labāk pamanāmais ir vēdera taisnais muskulis – pāris garu, vertikālu muskuļu, kas stiepjas no krūšu kaula un ribām līdz kaunuma kaulam, un tieši šis muskulis ļauj saliekties vai – piecelties no gultas. Ārējie slīpie muskuļi abās pusēs ir plakani muskuļi, kas ļauj savilkt rumpi, nu piemēram, cenšoties aizsprādzēt drošības jostu ar pretējo roku. Iekšējie slīpie muskuļi atrodas zem ārējiem slīpajiem muskuļiem, un tie ļauj pie galda pastiepies pēc ēdiena. Vēl vēderam priekšpusē un sānos, zem iekšējiem slīpajiem muskuļiem ir plaša, plakana muskuļu josla, kas apvij ķermeni un ir galvenais stabilizators. Tas ir visdziļākais muskuļu slānis un savienojas ar mugurkaulu, ribām un iegurni. Tas darbojas pat tad, kad cilvēks nav kustībā.

Kā jau iepriekš minēju, jauni vīrieši itin labprāt trenē vēderpresi, bet vēdera muskulatūras trenēšana, ignorējot muguras un gurnu muskuļus, agri vai vēlu novedīs pie nepatīkamām, ilgstošām muguras sāpēm. Tātad – jānodrošina kustības un sports visiem kodola muskuļiem.

Šeit nevajadzētu aizmirst par iegurņa lejasdaļu. Muskuļu kopums, kas stiepjas no kaunuma kaunuma kaula līdz astes kaulam balsta urīnpūsli un citus iegurņa orgānus. Urinējot, ķermenis atslābina iegurņa apakšdaļu, šos muskuļus un divus sfinktera muskuļus, kas savelk urīnceļu. Tas nav šī raksta mērķis, bet šo muskuļu vājums rada urīna nesaturēšanu, piemēram sievietēm, kam grūtniecības, dzemdību, novecošanas vai liekā svara dēļ ir urīna noplūde; viņām mazāk vajadzētu ticēt pamperu reklāmām, kā nodarboties ar speciāliem vingrinājumiem, kas iegurņa muskulatūru stiprina.

Stiprinot iegurņa pamatnes muskuļus, var palīdzēt mazināt stresu. Vīriešiem iegurņa muskuļu stiprināšana ļauj mainīt uzvedības stratēģijas, piemēram, samazināt patērētā alkohola daudzumu. Un protams, iegurņa muskuļu stiprināšana ļauj uzlabot seksuālo funkciju gan vīriešiem, gan sievietēm.

Stiprāka kodola muskulatūra palīdz atvieglot gandrīz visas kustības. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz justies, domāt un izskatīties labāk. Regulāras fiziskās aktivitātes sniedz labumu praktiski visām ķermeņa daļām, sākot ar sirdi un beidzot ar kauliem. Cita starpā tas

mazina priekšlaicīgas nāves, sirds slimību risku, insulta, 2. tipa diabēta, augsta asinsspiediena un augstu holesterīna līmeni. Sports un kustības samazina risku saslimt ar resnās zarnas, krūts, urīnpūšļa, barības vada, nieru, plaušu un kuņģa vēzi. Kustības stiprina ne tikai šķērssvītrotos skeleta muskuļus, bet arī plaušas un sirdi; mazina depresiju, stresu un trauksmi un tādējādi uzlabo garīgo veselību. Sports un kustības var novērst svara pieaugumu un palīdzēt noturēt zaudētos kilogramus. Kustības palielina kaulu blīvumu, ja vien šie vingrinājumi darbojas pret gravitāciju.

Mani vienkāršie ieteikumi Latvijas iedzīvotājiem cīņā ar lieko svaru, hroniskām slimībām un priekšlaicīgu nāvi

Mans pirmais ieteikums – sportot vai kustēties katru dienu vismaz 30 minūtes, neskaitot iesildīšanos, staipīšanos, atsildīšanos un dušu. Sports sākas ar sviedriem – ja cilvēks neiesvīst, piemēram pastaigā, tad to par fizisku aktivitāti uzskatīt nav jēgas. Es ieteiktu divas vai trīs reizes nedēļā nodoties muskuļu stiprināšanas vingrinājumiem fizioterapeita vai fiziskās sagatavošanas trenera vadībā.

Cilvēks ir radīts kustībai, bet nav kustībai motivēts. “Nekas tā nesagrauj cilvēku kā ilgstoša fiziska bezdarbība,” tā rakstījis jau Aristotelis. Galvenais jautājums – kā motivēt sevi kustībai. Bailes no slimības vai nāves nav labs iegansts piespiest pacientu sportot, bet citi argumenti darbojas vēl sliktāk. Bet varbūt formulēšu citādāk – sports un kustības attālina vecumu. Katrs noskriets, noslēpots vai nopeldēts kilometrs attālina slimības un nāvi. Gauži vienkārši – Latvijā visvairāk cieš un mirst no sirds un asinsvadu slimībām, bet treniņi šīs slimības atceļ. Kustības attālina depresiju, demenci, osteoporozi, epilepsiju, sirds-asinsvadu, elpošanas ceļu slimības, tātad arī nāvi. Fizisko aktivitāšu trūkums ir viens no galvenajiem patstāvīgiem riska faktoriem hronisku neinfekcijas slimību attīstībā, kas izraisa turpat vai trešdaļu nāves gadījumu Eiropā. Ilgstoša mazkustība ir viens no būtiskiem cēloņiem, kas izraisa organisma priekšlaicīgu novecošanos. Tā savukārt ir cieši saistīta ar asinsrites sistēmas novecošanos. Cilvēks ir tik vecs, cik veci ir viņa asinsvadi. Vislabākās zāles pret asinsvadu novecošanu ir skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, slēpošana un citi cikliskie sporta veidi.

Cilvēkam kopš sendienām ieprogrammēta laba apetīte – ēst vairāk nekā vajadzīgs. Mūsu sencim šī apetīte bija vajadzīga, lai uzkrātu rezerves nākamajām dienām, kad barību neizdosies atrast vai nomedīt. Mūsdienu cilvēks allaž apēd par daudz, un vienīgi kustības var šo kaloriju pārpalikumu nodedzināt. Kustības un sports ir vienīgais arguments pret vēdera tauku polsteri. Latviešiem senāk svētki bija cikliski pieēšanās gadījumi uz nepilnvērtīga ikdienas uztura fona. Mūsdienās cilvēks ikdienas paēd labi, bet joprojām pārēdas svētkos. Viss pārēstais saglabājas kā tauku rezerve resnā vēderā vai sēžamvietā.

Kustības cilvēkam vajadzīgas vielmaiņai. Kustības ir dziedzeris, kas strādā pret metabolo sindromu. Kustības un ēšana nosaka ķermeņa svaru. Attiecību mēs saucam par kaloriju bilanci. Parasti šī bilance norāda, cik kaloriju par daudz uzņemts un cik tauki nogulsnēsies vēdera priekšējā sienā, uz dibena vai (holesterīna veidā) asinsvadu iekšējās sieniņās. Katram cilvēkam ir savs fiziskās aktivitātes līmenis, pie kura viņš svarā vairs nepieņemas – lieko kalorāžu izvada caur resno zarnu. Ir pieņemts uzskatīt, ka šāds kustību apjoms ir 15000 soļu dienā ar noteikumu, ka vismaz daļa no šiem soļiem veikta tik ātri, ka izraisa svīšanu. Velobraukšana patērē mazāk kaloriju nekā skriešana – ar velosipēdu mums nāktos ikdienu nobraukt vairāk nekā četrdesmit kilometru.

Svarā krišanās tikai ar ēšanas mazināšanu ir absurda. Badojoties organisms sākotnēji noārda muskulatūru, kā rezultātā ievērojami samazinās vielmaiņa. Svara regulācijai proporcionāli jāsamazina pārmēru ēšana un jāpalielina sporta apjoms.

Kustības ir dvēseles zāles. Kustoties cilvēks uzlabo smadzeņu vielmaiņu, ietekmē hormonālo sistēmu. Tas rada labu noskaņu un pašsajūtu. Kustības un sports rada laimes izjūtu tikai tiem, kas paši sacensībās piedalās. Sportistiem izdalās virkne ķīmiski aktīvu vielu, kas ietekmē smadzeņu darbību. Intensīva slodze (tāda ir arī seksa laikā) izdala arī endorfīnus, kas atstāj uz smadzenēm morfīnam līdzīgu iedarbi. Tie, kas sporta sacensībās piedalās siltajās čībās pie televizora, pozitīvās emocijas lielākoties spiesti iegūt ar alkohola starpniecību.

Sports visos vecumos ir sports nevis fizkultūra. Vecākam cilvēkam nav jāsacenšas ar jaunajiem, bet gan ar sava vecuma un savas sagatavotības cilvēkiem.

Sports un kustības ir ārstniecības līdzeklis. 20. gadsimta beigās ar pētījumiem pierādīts, ka jebkuras slimības ārstēšanā vajag izmantot vingrošanu, kustības un sportu.

Nedaudz kustību ir labāk nekā nemaz kustību. Taukus ķermenis dedzina nost sākot no pirmās kustības minūtes.

Bērnu sports ir mūsu nākotne. Labi vien bija, ka sporta departamenta direktoru padzina, jo viņš pusgada laikā tā arī nesaprata, ka sporta departamenta misija ir nodrošināt katram Latvijas bērnam vismaz vienu sporta nodarbību dienā, nevis sarīkot vienas vai otras atlases sacensības, vai arī svešzemju autobraucēju ralliju par Latvijas valsts naudu.

Vecāka gadagājuma cilvēku sports ir nācijas veselības pamats.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.