Foto: AFP/Scanpix/LETA

“Glābiet, glābiet! Krievi laupa Latvijas Bankas zeltu!” Kad Latvija atprasīs Krievijai savu zeltu? 11

Jānis Grasis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
Mājas
Sieru nevar uzglabāt ledusskapī šādā veidā – vērtīgs padoms mājsaimniecēm 6
Lasīt citas ziņas
Dr. iur. RSU Juridiskās fakultātes dekāns un profesors Jānis Grasis.
Foto: Ieva Makare/LETA

Sākot ar Latvijas simtgades pasākumiem 2018. gadā, pēdējos gados mēs Latvijā kā no pārmērības raga atzīmējam dažādus apaļos gada skaitļus visdažādākajiem notikumiem. Arī šis gads nav izņēmums: Satversmes sapulces sasaukšanas simtgade, kaunpilnā kapitulācija bez neviena šāviena 1940. gada jūnijā, Latvijas Republikas un Padomju Krievijas Miera līguma simtgade utt.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tomēr viens apaļo gadu atceres notikums šajā gadā ir palicis novārtā: notikumi Latvijas Bankā 1940. gada naktī no 12. uz 13. jūliju, kad tā tika izlaupīta.

Par šiem notikumiem A. Klīve savās atmiņās savulaik rakstīja: “Ap pusnakti mājās atskanēja zvans un kāda sieviete histēriskā balsī kliedz:

“Klīves kungs, Klīves kungs! Glābiet, glābiet! Krievi laupa Latvijas Bankas zeltu. Viss bankas kvartāls ielenkts no iebrucēju armijas.

Krievu laupītāji nes no bankas ārā smagās zelta un sudraba kastes. Citi krauj tās transporta mašīnās. Nevienu nelaiž klāt. Glābiet! Glābiet!” Saruna pārtrūka… Atskanēja atkal mana telefona zvans, un mierīga vīrieša balss teica: “Man, tāpat kā citiem atbildīgiem bankas darbiniekiem, noliegts jums par notikumiem bankā kādu informāciju sniegt. Es tomēr turu par savu pienākumu jums ziņot, ka tas komunistu rokaspuisis, jaun­ieceltais LB padomes priekšsēdis devis krieviem piekrišanu LB zelta un sudraba izlaupīšanai, kas patlaban nobeigta. To es gribēju jums paziņot.”” Ar to saruna beidzās.

Jāatzīmē, ka tas notika laikā, kad formāli vēl pastāvēja Latvijas Republika: lai arī jau bija ienācis okupācijas karaspēks un pie varas bija kolaboracionistu valdība Augusta Kirhenšteina vadībā, bet Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika vēl nebija pat pasludināta; publiski pat nebija runas par Latvijas Republikas tālāku aneksiju un inkorporēšanu Padomju Savienībā (tās sākās tikai ar 21. jūliju).

Kopumā uz Maskavu tika aizvesti Latvijas Bankas zelta (1615 kg), ārzemju valūtas un sudraba monētu krājumi kopsummā par 13–14 miljoniem latu, 6,6 miljonu latu vērtībā niķeļa un 0,5 miljonu latu vērtībā bronzas monētas.

Jāpaslavē tā laika Latvijas Bankas vadība, kura tālredzīgi glabāja lielāko daļu savu zelta rezervju ārzemēs, kopumā 10,2 tonnas. Šo zelta apjomu Latvijas Republika soli pa solim atguva pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados no ASV, Francijas, Šveices un Lielbritānijas.

Te īpaši jāatzīmē kaunpilnais Lielbritānijas un PSRS 1968. gada 5. janvāra līgums, kad Latvijas zelts tika izmantots, lai dzēstu prasības par boļ­ševiku nacionalizētajām britu koncesijām cariskajā Krievijā.

Tomēr gods kam gods, Anglijas Banka atgrieza Latvijas Republikai zeltu no savām rezervēm.

Mēs jau apaļus 30 gadus (atkal viens apaļais datums!) daudz runājam par kompensācijas pieprasīšanu Krievijai par okupācijas laika zaudējumiem. Diemžēl mēs daudz runājam, bet maz darām. Varbūt jāsāk ar mazumiņu un jāprasa Krievijas Federācijai atgriezt to, kas vienā naktī tika izlaupīts Latvijas Bankā.

Reklāma
Reklāma

Mūsu sabiedrotajiem taču mācējām paprasīt un prasīto atguvām. Diemžēl es neesmu dzirdējis, ka mūsu valsts amatpersonas būtu prasījušas Krievijas Federācijai atgriezt salaupīto 1940. naktī no 12. uz 13. jūliju Latvijas Bankai. Beidzot Latvijas Bankai un Ārlietu ministrijai jāuzsāk sarunas ar saviem Krievijas kolēģiem.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.