Foto: Linda Dombrovska

Kādus postījumus savvaļas dzīvnieki nodara sējumiem un kā tos iespējami efektīvāk novērst? 14

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

 

Lai gan šajā sezonā būtiski palielināti nomedījamo pārnadžu limiti, tomēr saimnieki aizvien ziņo par lielajiem savvaļas putnu un meža zvēru postījumiem viņu audzētajām kultūrām. Lauksaimniekiem un ekspertiem vaicājām par to, kā darbojas Latvijā izveidotā medību kārtība, cik lieli ir nodarītie postījumi un kā tos iespējami efektīvāk mazināt.

 

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
Lasīt citas ziņas

Andrejs Nordens, Sabiles pagasta ZS Avotiņi saimnieks: – Mūsu saimniecībā zaudējumu no meža zvēru postījumiem nav kopš brīža, kad pirms diviem gadiem no visām pusēm ar divus metrus augstu pinuma žogu apjozu 32 ha lielu tīrumu. Tā viena mala atrodas pie liela meža masīva. Patlaban tikai vienā žoga vietā ir ierīkoti deviņus metrus plati vārti. Gadās, ka pa žogu apakšu izlien lapsa, zaķis, viens mežakuilis ir pastāvīgs viesis, arī kāda stirna, tomēr šo dzīvnieku postījumi ir nenozīmīgi. Kaut kādā veidā šajā rudenī bija iekļuvis viens briedis.

Žoga būvniecībā ieguldījām 6000 eiro. Nekādā gadījumā nenožēloju žoga uzstādīšanu. Šajā rudeni no apjoztā lauka kūlu no hekt­āra vidēji četras tonnas klētssvarā. Lēšu – ja nebūtu žoga, būtu nokūlis ne vairāk kā pusi no šā daudzuma. Arī mans kaimiņš ir uzlicis laukiem apkārt žogu, viņš uzlika dzeloņstiepļu žogu, bet cits saimnieks Vānes pusē laukus ir apjozis ar četru rindu elektrisko ganu. Brīnos par saimniekiem, kas pacieš zvēru postījumus un neliek žogu. Ir kaut kāda līdzība ar vakcīnām, kuras brīvi ir pieejamas, tomēr cilvēki nevēlas iegūt vismaz daļēju imunitāti. Ja lauks atrodas meža malā un zeme ir īpašumā, žogs noteikti ir jāuzstāda! Turklāt tas ir jāuzstāda no visām lauka pusēm. Ieguldījums žoga būvniecībā atmaksāsies ļoti ātri.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patlaban nereti dzirdam saimniekus runājam, ka, jau sējot labību, ir jāplāno zaudējumi no savvaļas dzīvnieku postījumiem. Man tas šķiet līdzīgi, kā dodoties uz veikalu, iepriekš paredzēt naudu ubagiem. Tas nav pareizi, ir diezgan muļķīgi tā runāt. Zvēru, tas gan neattiecas uz mežacūkām, noteikti nepaliek mazāk. Piemēram, briežu daudzumu neregulē, kā vajadzētu. Visticamāk, briežu nekontrolētajai izplatībai apakšā stāv nauda, citādi tie tik lielus postījumus nenodarītu. Lauksaimniecība ar šādu nepamatotu rīcību nav savienojama. Jāņem arī vērā, ka patlaban ir aizliegtas dzinējmedības, cilvēkiem pulksten astoņos vakarā ir jābūt mājās. Vietējā medību kolektīvā ir arī rīdzinieki. Tātad arī šis dzīvnieku daudzuma regulēšanas veids ir ierobežots.

 

Jānis Auziņš, Kubulu pagasta ZS Līči saimnieks: – Mūspusē un arī visā Latgalē savvaļas dzīvnieki nodara postījumus, tomēr nav tā, ka noēd visu tīrumu. Atšķirībā no Kurzemes mums nav tik daudz briežu. Ir aļņi, tiem rapsis ir vienīgais laukaugs. Patlaban no Āfrikas cūku mēra ir atkopusies mežacūku populācija. Latgalē savvaļas dzīvnieki izteikti nedzīvo lielos baros.

Universāla padoma visiem gadījumiem, protams, nav. Ir vajadzīga cilvēcīga komunikācija ar medniekiem. Dažkārt starp pusēm izveidojies kašķis neļauj šo samezglojumu risināt pēc būtības. Es saredzu problēmu komunikācijā lauksaimnieks–mednieks un mednieks–Valsts Meža dienests. Ir jāatrod arī kompromiss ar dabu, kuras norisēs lauksaimnieks ir iejaucies. Kas notiktu, ja visi saimnieki ar žogiem apjoztu savus laukus? Es esmu izvēlējies sējumu apdrošināšanu, toskait arī pret savvaļas dzīvnieku postījumiem. Apdrošinu pēdējos četrus gadus, vidējās izmaksas ir 25–30 eiro/ha. Apdrošināšanas līguma slēgšanai ir vajadzīgs līgums ar vietējo mednieku kolektīvu. Valsts līdzmaksājums apdrošināšanas prēmijā ir 63% liels. Ļoti labs atbalsts.

 

Armands Bērtulsons, Aizkraukles pagasta ZS Dārznieki saimnieks:  – Savvaļas dzīvnieki rada lielas problēmas visiem Latvijas saimniekiem. Pirms trīs gadiem mums zosis apēda visus zirņus, tāpēc kopš tā laika šo kultūru vairs neaudzējam. Pērn dzērves izbradāja graudu lauku aptuveni trīs ha platībā. Lielus postījumus pirms gadiem nodarīja mežacūkas. Patlaban tās ir paņēmis Āfrikas cūku mēris, to ir ļoti maz. Man zināmi saimnieki izmēģināja skaņas raķetes un secināja, ka tās dzīvniekus atbaida vien pirmās dienas. Vēlāk tie pierod. Ļoti iespējams, ka ir nepieciešams palielināt atļautos medījumu limitus, vienlaikus saglabājot dabā līdzsvaru.

 

Elza Rudzīte,  SIA Eurorisk Lauksaimniecības projektu vadītāja: – Meža zvēru nodarīto postījumu apdrošināšanas risks ir izteikti pieprasīts un veido apjomīgas atlīdzības. Risks darbojas periodā no polises izdošanas brīža līdz 1. maijam. Vasarājiem patlaban minētais risks nav pieejams. Apdrošināšanas atlīdzība tiek maksāta atbilstoši saimnieku izvēlētajam pārsējas apjomam, balstoties uz kultūras hektāra vērtību. Lai apdrošināšanas gadījums stātos spēkā, ir jābūt bojātiem vismaz 8% no lauka. Pēc novērojumiem – izteikti cieš rapši pēc stirnu, briežu un aļņu apmeklējuma. Kviešu lauki tiek skarti izteikti gājputnu migrēšanas reģionos. Minēto risku piedāvā trīs no četriem sējumu apdrošinātājiem, kuru apdrošināšanas nosacījumi ir atšķirīgi. Lai atrastu sev piemērotāko, aicinām konsultēties ar apdrošināšanas brokeriem.

 

Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece: – Medību koordinācijas komisija darbojas katrā pašvaldībā. Komisijas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim no attiecīgās pašvaldības, Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta, kā arī pa vienam pilnvarotam pārstāvim no mednieku, lauksaimnieku un meža īpašnieku apvienības, kurā komisijas izveidošanas brīdī ir vairāk nekā 200 biedru. Komisijas sastāvu apstiprina uz četriem gadiem. Komisiju vada pašvaldības pārstāvis.

Komisija ir buferis starp zemes īpašnieku (valdītāju) un medību kolektīvu, ja noslēgts abpusējs līgums. Jāsaka, ka nav daudz strīdu par nodarītajiem postījumiem, bet vairāk ir savstarpējas nesaskaņas, ko komisija nevar īsti atrisināt, un tas arī nav komisijas uzdevums.

Jāsaprot – ja uzklāj galdu, tad ēdāji vienmēr ir klāt! Grūti, pat neiespējami ir nepieļaut medījamo dzīvnieku ienākšanu (pat dzīvošanu visu sezonu) kukurūzas vai rapšu laukā, ja vienlaidus platība ir liela.

 

Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs: – Pieļaujamie nomedīšanas apjomi tiek noteikti atbilstoši medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtējumam, kur viens no rādītājiem ir informācija par postījumiem mežsaimniecībai un lauksaimniecībai un aizsardzības pasākumi pret postījumiem mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.

Vai šie nomedīšanas daudzumi ir pietiekami lieli? Pietiekami ir subjektīvs vērtējums – noteiktais pieļaujamais nomedīšanas apjoms ir atbilstošs medījamo dzīvnieku populācijas stāvoklim.

Pieļaujamais pārnadžu nomedīšanas apjoms 2021./2022. gada medību sezonā ir 129 443 dzīvnieki, 2020/2021. medību sezonā tas bija 118 725.

 

Dzintra Medne, Smiltenes novada Lauku attīstības speciāliste: – Grundzāles pusē ar savvaļas dzīvnieku postījumiem tiek galā paši. Mūspusē ir kalnains reljefs, graudu kultūras audzē maz. Nereti skābsiena rituļus sabada brieži. Šādas skādes dēļ zemnieki nesastāda zaudējumu aktu un neprasa kompensāciju. Saimnieki briežu atbaidīšanai izmanto repelentus. Tātad zemnieks cīnās pats, negaidot atbalstu. Iespējams, vajadzētu izdot vairāk licenču briežu un citu pārnadžu šaušanai. Ir gadījumi, ka būtiskus postījumus nodara zosis. Tad saimnieki vēršas LAD vai Dabas aizsardzības pārvaldē un lūdz kompensēt radušos zaudējumus.

 

Jānis Bārs, Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents: – Medību likumdošana Latvijā ir sakārtota, atbildības jomas ir skaidri definētas. Zemkopības ministrija ir atbildīga par medījamajiem savvaļas dzīvniekiem, Vides un reģionālās attīstības ministrija – par aizsargājamajiem savvaļas dzīvniekiem, aizsargājamajām sugām un biotopiem. Ministrija gatavo valsts politiku un nodrošina normatīvo regulējumu.

Medību likuma 29. pantā ir teikts, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam. Ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturto daļu. Par nebrīvē audzētu savvaļas dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks.

Kopš 2014. gada pašvaldībās ir jādarbojas Medību koordinācijas komisijām – koleģiālam veidojumam, kas darbojas ar dažādu lokālo samezglojumu risināšanu. Šajās komisijās jābūt nodrošinātai pārstāvniecībai atbilstoši MK noteikumiem Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām.

 

Kristīne Ilgaža, Lauku atbalsta dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja: – Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad ir saņēmis informāciju no daudziem lauksaimniekiem par postījumiem laukiem, ko nodarījušas savvaļas zosis, tāpēc sniedzam skaidrojumu par rīcību šādos gadījumos.

Ja platību maksājumiem pieteiktos laukus ir izpostījuši migrējošie putnu vai savvaļas dzīvnieki tā, ka tie vairs neatbilst atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumiem (laukā vairs nav atbalsttiesīgā kultūrauga pārsvars), tad lauksaimniekiem par to jāinformē LAD.

Lai saglabātu tiesības par deklarēto kultūr­augu saņemt saistītā atbalsta, zaļināšanas, bioloģiskās lauksaimniecības un citus atbalsta maksājumus, tad lauksaimniekam 15 darba dienu laikā dienestam jāiesniedz iesniegums par ārkārtas apstākļiem. Iesniegumam jāpievieno foto uzņēmumi, kuros redzami postījumi. Lai varētu identificēt fotogrāfijas uzņemšanas vietu, fotoaparātam jāieslēdz atrašanās vietas noteikšanas režīms vai arī fotogrāfijā jāiekļauj kāds attiecīgajam laukam specifisks vides objekts (piemēram, koks, ēka). Ja platības pieteiktas kompensācijas saņemšanai Dabas aizsardzības pārvaldē vai pašvaldības izveidotajā Medību koordinācijas komisijā, tad tas jānorāda iesniegumā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tikai pēc tam, kad ir iesniegts iesniegums un foto pierādījumi Lauku atbalsta dienestam vai laukus ir apsekojusi Dabas aizsardzības pārvalde vai Medību koordinācijas komisija, lauksaimnieks drīkst veikt izmaiņas – pārsēt laukā citu kultūraugu vai izveidot laukā papuvi. Šādi rīkojoties, tiks saglabātas tiesības saņemt atbalsta maksājumus, kas norādīti vienotajā iesniegumā par sākotnēji deklarēto kultūraugu. Platību maksājumu pieteikumā jāatstāj sākotnēji deklarētā kultūr­auga kods, bet iesniegumā par postījumiem jāinformē LAD, ka lauks tiks pārsēts.

Kompensācijām par postījumiem, ko nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki un putni, jāpiesakās Dabas aizsardzības pārvaldē. Ja postījumus nodarījuši medījamie dzīvnieki, tad par to jāinformē pašvaldības izveidotā Medību koordinācijas komisija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Mazdārziņus vairs nevajag? Ģimenes palīgsaimniecībām izmanto tikai pusi no pašvaldību iznomājamās zemes
Ganāmpulku skaits sarūk, izslaukumi pieaug: piena nozare pārmaiņu priekšā 18
Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu 46
Sēklas un stādi kļūs dārgāki: kam gaidāms straujākais cenas kāpums? 14
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
Lasīt citas ziņas
Iestājoties atkusnim, sācies kļavu sulu laiks. Daži saimnieki jau paguvuši satecināt šo koku saldeno sulu 6
Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība 10
Ziema būs jāpārcieš ne tikai cilvēkiem, bet arī dārza augiem. Kas ietekmē augļu koku ziemcietību? 1
Skatītājs jautā: Kāpēc cenas salīdzinām ar Eiropas cenām, bet nerunājam par algu starpību? 75
“Zinātnieki spēj modelēt meža nākotni,” atklāj mežzinātņu doktors Jurģis Jansons 16
“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 6
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
“Man šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas,” Andris Bite par labas gribas atlīdzinājumu ebrejiem
“Šoferu dēlu” laiki atgriežas? Ministru birojos nonāk partijas biedri un citi pietuvinātie 34
Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Lielākie pabalsti – azartspēlēm. Cik ētiski ir valstij atbalstīt azartspēļu uzņēmumus?
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 248
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Siera pīrāgs Čanapuri
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
16:26
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
16:21
Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību
16:11