Foto. pexels.com
1. Zods kā mehānisks pastiprinājums 0
Sākotnēji zinātnieki domāja, ka zods attīstījies kā funkcionāla adaptācija košļāšanas slodzei. Ideja šķita loģiska: ar laiku cilvēki sāka lietot instrumentus un gatavot ēdienu, žokļa muskuļi un zobi kļuva mazāki, sakodiena spēks mainījās, un zods varēja kalpot kā papildu atbalsts, lai vienmērīgāk sadalītu spiedienu pa visu apakšžokli.
Tomēr vēlākie biomehānikas pētījumi šo teoriju apšaubīja. Izrādījās, ka zoda forma un izmērs nepalīdz būtiski samazināt košļāšanas stresu. Ja zods būtu tikai mehānisks pastiprinājums, tas būtu jābūt masīvākam un izturīgākam, bet mūsdienu cilvēkiem tas ir tieši otrādi – salīdzinoši trausls un plāns.
