Mazajam kājas pirkstiņam ir īpašs mērķis; lielākā daļa cilvēku par to nemaz nezina 0
Par saviem kāju pirkstiem parasti nedomājam gandrīz nemaz. Par tiem atceramies vien brīžos, kad tie sāp, piemēram, naktī un tumsā atsisti pret gultas kāju, vasarā noberzti sandalēs vai kad ieaudzis kāds nags.
Sen ir pagājuši tie laiki, kad ar kāju pirkstiem turējāmies pie koku zariem, un varētu šķist, ka mūsdienās tie ir drīzāk lieka detaļa, nevis īsts ieguvums, raksta vietne IflScience.
Tomēr izrādās, ka tieši tas, ka mūsu kāju pirksti vairs nav tik gari un satvert spējīgi kā pērtiķiem, ir viena no cilvēka priekšrocībām. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar īsākiem kāju pirkstiem skriešana prasa mazāk enerģijas. Citiem vārdiem sakot – šie cilvēki skrien ekonomiskāk.
Tiesa, sprinteriem nereti ir garāki pirksti, kas ļauj iegūt īslaicīgu ātruma priekšrocību, taču tas notiek uz lielāka spēka un enerģijas patēriņa rēķina. Ikdienas kustībai mūsu pēdas ir pielāgotas tieši ilgstošai slodzei, nevis īsam sprintam.
Īpaši nenovērtēts ir mazais kāju pirkstiņš. No malas tas tiešām izskatās pēc kandidāta “bezjēdzīgākā ķermeņa daļa” titulam. Taču patiesībā tam ir svarīga loma līdzsvara noturēšanā.
Sperot soli, pēda dabiski veļas no ārējās malas uz iekšējo, un tieši mazais pirkstiņš palīdz šo kustību stabilizēt. Bez tā gaita kļūtu nestabilāka un mazāk droša.
Ārsti, kā raksta medijs, mēdz salīdzināt cilvēka staigāšanu ar iešanu ar trijkāji – papēdis, lielā pirksta locītava un piektā pirksta jeb mazā pirksta zona veido pamatu, uz kura balstās ķermenis. Ja no šī “trijkāja” pazūd viena daļa, cieš līdzsvars.
Cilvēks, protams, var pielāgoties arī staigāšanai bez mazā pirkstiņa, taču bieži tas nozīmē izmaiņas gaitā, lielāku paklupšanas risku vai slodzi citām ķermeņa daļām.
Tāpēc, lai arī kāju pirksti ikdienā nešķiet īpaši svarīgi, tie patiesībā dara klusu, bet ļoti nozīmīgu darbu. Tie palīdz cilvēkam noturēt līdzsvaru, kustēties efektīvi un nenogurt ātrāk, nekā vajadzētu.
