“Kāpēc mūsu nodokļu nauda aiziet kaut kādiem migrantiem?” Atbalsta pasākumi izraisa vētrainu diskusiju 0
Sabiedrībā aizvien aktīvāk tiek diskutēts par Latvijas pienākumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem. Statistika pierāda, ka vecāku pabalstu šogad deviņos mēnešos saņēmuši 844 trešo valstu pilsoņi, kas ir par 34% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Kā informēja VSAA Statistikas daļā, no 844 trešo valstu vecāku pabalstu saņēmējiem šogad 332 ir sievietes, bet 512 – vīrieši. Šogad minētajā periodā lielākā daļa – 30% – no trešo valstu pilsoņu vecāku pabalstu saņēmējiem ir Ukrainas pilsoņi, 23% – Uzbekistānas pilsoņi, 15% – Krievijas pilsoņi, bet 10% – Tadžikistānas pilsoņi.
Salīdzinoši pērn pirmajos deviņos mēnešos vecāku pabalstu saņēma 628 trešo valstu pilsoņi, to vidū 337 bija sievietes un 291 vīrietis. Savukārt 2023. gada periodā no janvāra līdz septembrim vecāku pabalstu saņēma 421 trešo valstu pilsonis, tostarp 265 sievietes un 156 vīrieši.
VSAA rīcībā neesot informācijas, kuru trešo valstu pilsoņu pabalstu saņēmēju bērni nedzīvo Latvijā, kā arī iestāde neesot informēta, pamatojoties uz kāda uzturēšanās atļauju veida pabalstu pieteicēji uzturas Latvijā.
VSAA Statistikas daļā vērtē, ka pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis vecāku pabalsta saņēmēju Uzbekistānas un Tadžikistānas pilsoņu skaits, jo īpaši pabalstus pieteikušo vīriešu skaits.
Labklājības ministrija (LM) atzīmē, ka pēdējos gados strauji pieaudzis pabalstu pieprasījumu skaits no trešo valstu pilsoņiem, kuri strādā Latvijā uz terminētu laiku, bet kuru ģimene un bērni dzīvo ārpus Latvijas. Pašreizējais regulējums ļauj šādām personām saņemt vecāku pabalstu arī pēc darba attiecību izbeigšanās un termiņuzturēšanās atļaujas beigu datuma, jo nav noteikts, cik ilgam laikam pabalsts piešķirams.
Strauji pieaug tendence, ka vecāku pabalstu pieprasa bērnu tēvi, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, piemēram, Uzbekistānas un Tadžikistānas, kuriem Latvijā ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, taču bērni ir piedzimuši un kopā ar māti dzīvo trešajā valstī, pauda LM.
Sabiedrībā valda neapmierinātība
Kaspars sociālo mediju platformā “X” aizsāk diskusiju par trešo valstu pilsoņiem un raksta: “Es nespēju saprast “loģiku”, kāpēc Latvijai būtu jārūpējas par trešo valstu pilsoņiem…”
Lietotāja ar segvārdu @DEksperte norāda, ka šis un viss ar šo saistītais, kas notiek pierāda, ka mēs nevis mīlam un cienām sevi, bet kamēr kožam rīkles viens otram par katru sīkumu, svešas kultūras mūs izēd un izdzīvo pa mūsu naudu.
Kāds lietotājs vēršas pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas un jautā: “Kāpēc mūsu nodokļu nauda aiziet kaut kādiem migrantiem, nevis jaunu dzīvokļu būvniecībai priekš mūsu iedzīvotājiem vai lielākai pabalstu izmaksāšanai?”
Vēl kāds lietotājs pauž savu neizpratni: “Kādā sakarā mums viņiem jāmaksā? Vispār, vajadzētu arī atņemt pabalstus vecākiem, kuri audzina mutantus, neatkarīgi no tā, vai viens no vecākiem ir pilsonis.”
Šis te raksturo mūsu valdību uz doto momentu.
— ULTRA☆NUCLEAR☆1776☆INFOWARS (@NEDRAUDIMAN) November 2, 2025
Kad valsts citu valstu pilsoņu aizsardzību izvirza augstāk par savējiem:
– Savu pilsoņu necienīšana.
– "Dubultstandartu" politika — kad kāds vēlas šķist pārāks.
– Suverenitātes zaudēšana.— Alex Petrov (@sysmannet) November 3, 2025
tiem kas sacer šitos visus nolikumus un pantus, loģika nav vajadzīga, strādā pēc politiskām nostādnēm
— huliohulio (@huliohulio00) November 2, 2025
Foršī mūsu bērnie naudas nav, lai palīdzētu saviem bērniem mums jālūdzās ziedotlv. Toties trešo valstu pilsoņi atbalstu rod uzreiz. Paldies PROrusņa un JV….
— Kašķīgais onka 🇱🇻 (@kaskigais_onka) November 3, 2025
