Kāpēc Putins nekomentē situāciju Krimā un triecienus Maskavai – atbilde ir stratēģiska 0
Krievijas polittehnologs un bijušais Kremļa runu autors Abass Galjamovs uzskata, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins apzināti izvairās komentēt situāciju okupētajā Krimā un Ukrainas dronu triecienus Maskavai, jo baidās vēl vairāk pastiprināt sabiedrības satraukumu. Par to Galjamovs izteicās intervijā YouTube kanālā “И грянул Грэм”.
Pēc Galjamova domām, Putins joprojām vadās pēc priekšstata, kas viņam izveidojies 2000. gadu sākumā, kad Krievijas prezidenta vārdi sabiedrībā tika uztverti kā galvenais skaidrojums svarīgiem notikumiem. “Putins uzskata, ka tad, ja ir kas pārliecinošs sakāms, ir jārunā. Ja tāda skaidrojuma nav, labāk klusēt, cerot, ka varbūt neviens to īpaši nepamanīs,” sacīja polittehnologs.
Viņš uzskata, ka Kremļa saimnieks ar savu klusēšanu cenšas nosūtīt sabiedrībai signālu, ka notiekošais nav tik nozīmīgs, lai par to uztrauktos. Galjamovs norāda, ka Putins joprojām dzīvo pagātnes priekšstatos par prezidenta lomu.
“Divtūkstošo gadu sākumā prezidents bija politiski ļoti ietekmīga figūra, kurai uzticējās lielākā daļa vēlētāju. Ja notika kaut kas neskaidrs, visi skatījās uz prezidentu un gaidīja skaidrojumu. Viņš bija sava veida nozīmju un interpretāciju piegādātājs,” skaidroja Galjamovs.
Tomēr, pēc viņa domām, šī situācija sen ir mainījusies. “Viņš jau sen ir zaudējis pat minimālu uzticību,” apgalvo polittehnologs. Galjamovs uzskata, ka Putins kļūdaini cer, ka klusēšana ļaus mazināt satraukumu sabiedrībā.
Pēc viņa vērtējuma, Krievijas līderis domā: “Es tagad paklusēšu, un cilvēki sapratīs, ka tas nav tik svarīgi. Ja prezidents nesatraucas, arī jums nevajag satraukties.” Taču šāda pieeja, viņaprāt, vairs nedarbojas. “Lai ar savu autoritāti spētu mainīt dienaskārtību, ir nepieciešama sabiedrības uzticība. Bet tās viņam vairs nav,” sacīja Galjamovs.
Viņš piebilda, ka gadiem ilgi Putins sabiedrībai atkārtojis, ka viss notiek pēc plāna, lai gan daudziem kļuvis acīmredzams, ka realitāte neatbilst šiem apgalvojumiem. “Tāpēc cilvēki jau ir iemācījušies paši interpretēt notiekošo un vairs neskatās uz prezidentu, gaidot, ko viņš teiks,” secina Galjamovs.
