Pirmo reizi zinātnieki konstatējuši procesu, kas rada galveno enerģijas avotu Visumā 7
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zinātnieku grupa, kas strādā Gransaso kodolfizikas laboratorijā Itālijā, pirmo reizi atklājuši gandrīz gaisīgās daļiņas, sauktas par neitrīniem, kuru izcelsme saistīta ar oglekļa-slāpekļa-skābekļa saplūšanu, dēvētu par OSS ciklu, Saules iekšienē.
Tas ir fundamentāls atklājums, kas apstiprina jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados izteiktos teorētiskos atzinumus un tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem atklājumiem fizikā jaunajā tūkstošgadē, atzīmē žurnāls “Nature”.
“Tas patiešām ir izrāviens Saules un zvaigžņu fizikā,” uzskata Itālijas Nacionālā kodolfizikas institūta (INFN) pētnieks Džoakino Ranuči, kurš darbojas šajā projektā kopš tā sākuma pirms 30 gadiem.
Savā pētījumā zinātnieki izmantoja ārkārtīgi jutīgo Boreksino detektoru Gransaso kodolfizikas laboratorijā Itālijas vidienē. Tas ir lielākais pazemes pētniecības centrs pasaulē, izvietots dziļi zem Apenīnu kalniem.
Jaunākais atklājums vainago desmitiem gadu ilgušos pētījumus par Saules neitrīniem Boreksino projektā un atklāj galveno kodolreakciju, kas notiek vairākumā zvaigžņu, saplūdinot ūdeņradi hēlijā.
Gandrīz visas zvaigznes, tostarp mūsu Saule, izdala milzīgu daudzumu enerģijas, saplūdinot ūdeņradi hēlijā un sadedzinot ūdeņradi, šajā procesā radot galveno enerģijas avotu Visumā.
Saules gadījumā 99 procenti tās enerģijas nāk no protonu saplūšanas, kas var radīt beriliju, litiju un boronu pirms to pārveidošanas hēlijā.
Vairākums zvaigžņu Visumā ir lielākas par Sauli, piemēram, Betelgēze ir aptuveni 20 reizes masīvāka un aptuveni 700 reizes platāka. Lielās zvaigznes ir arī daudz karstākas, un tās uzkurina oglekļa-slāpekļa-skābekļa saplūšana, kas saplūdina ūdeņradi hēlijā, atomu kodoliem pārveidojoties bezgalīgā cilpā starp oglekli, slāpekli un skābekli.
Boreksino detektors meklē neitrīnus, kas rodas kodolreakcijā Saules iekšienē. Neitrīni gandrīz nereaģē uz apkārtējo vidi, tāpēc tie ir izmantojami attālu kodolreakciju pētīšanai, taču tos ir arī ārkārtīgi grūti atklāt.
Triljoniem neitrīnu no Saules iziet caur Bereksino detektoru katru sekundi, taču tas atklāj tikai pāris desmitus no tiem katru dienu, reģistrējot vājus gaismas uzplaiksnījumus, kas pazūd tā tumšajā 300 tonnu ūdens tvertnē.
Kā stāsta Ranuči, pēdējos gados veikta detektora jutības palielināšana, to noslēdzot no ārējās radioaktivitātes avotiem.
Tā pētniekiem izdevās iegūt pirmo tiešo liecību par oglekļa-slāpekļa-skābekļa reakciju, kas notiek uz Saules un citām zvaigznēm.
“Šis atklājums mūs pietuvina izpratnei par Saules kodola sastāvu un citu lielo zvaigžņu veidošanos,” uzskata Kalifornijas universitātes Bērklijā kodolfiziķe Gabriela Ganna.
Neitrīni rodas kodolreakcijās un iziet caur gandrīz visām vielām bez pēdām, tāpēc tos var izmantot līdz šim nesasniedzamu Visuma reģionu izpētei.
Neitrīnu detektori ir izvietoti arī observatorijā “IceCube” Dienvidpolā un Kamiokandē Japānā.
Daži pētnieki izteikuši pieņēmumu, ka neitrīni no Lielā Sprādziena varētu veidot daļu no Visuma mīklainās “tumšās vielas” – plaša neredzama vainaga ap zvaigznēm un galaktikām, kas veido aptuveni ceturto daļu to masas.
