1. Sīkās larvas – impulsīvas, nenozīmīgas vēlmes. Piemēram: pēkšņi sagribējās paēst, aprunāties ar sen nesatiktu paziņu, nopirkt skaistu gredzentiņu (grāmatu, lūpu krāsu, kūciņu), kas tikko ieraudzīta veikala vitrīnā. Pret šīm larvām viegli cīnīties, jo tās pazūd, tiklīdz vēlēšanās apmierināta. Ja vēlmi nav izdevies apmierināt, bet cilvēks bijis pacietīgs un no tās atteicies, larva vienalga izgaisīs kā gaisa burbulītis, kas izveidojies ūdenī. Tādas larvas cilvēki izstaro kaut simt reižu dienā, nenodarot sev īpašu kaitējumu. 1
2. Vidējās larvas – parasti ikdienas ieradumi, no kuriem var arī atteikties, ja vien to ļoti gribam. Piemēram: viegla aizkaitināmība, haotiskums, slinkums, solījumu neturēšana, neuzmanīgums un tā tālāk. Ar šīm larvām cīnīties ir grūtāk, bet iespējams, ja vien apņemamies parādīt raksturu. Pietiek sevi pārvarēt un ne mazāk kā septiņas reizes atteikties no tā vai cita kārdinājuma, un šī larva pārvērtīsies par (enerģētisku) gaisa burbulu. Un, ja spēsiet iesākto īstenot līdz galam, piedzims cita, pozitīva larva, kas vairāk palīdzēs, nevis traucēs dzīvot.
3. Lielās larvas – spēcīga pieķeršanās un pieradumi, no kuriem cilvēkam ļoti grūti atteikties, bet reizēm – pat neiespējami bez palīdzības no ārpuses. Pie tām var pieskaitīt visus psiholoģiskos kompleksus, piemēram: pārmērīgu kautrīgumu, pašpaļāvības trūkumu, pastāvīgas šaubas, bailes, vainas sajūtu un citus. Šai pašā grupā ietilpst visi kaitīgie ieradumi: smēķēšana, alkoholisms, narkomānija, toksikomānija, ēšanas traucējumi, seksuālas novirzes un citi.
Šai pašai grupai pieder arī visas kaislības, kas pašas par sevi nav kaitīgas, bet atņem cilvēkam visus spēkus un laiku: kolekcionēšana, medību un makšķerēšanas kaislība, aizraušanās ar sportu, fanātisms radošajā vai zinātnes darbā.
Lielās larvas ir arī visas psihes patoloģijas un nervu darbības traucējumi, kas saistītas ar baudas gūšanu no citu cilvēku pazemošanas, paranoja, patoloģiskie meli, lielummānija un cita veida apsēstības ar idejām.
Cīnīties pret šīm larvām ir ārkārtīgi grūti. Ja sīkās un vidējās larvas tikai virspusēji pieskaras psihei, trešajā grupā ietilpstošās jau ietekmē cilvēka auru. Vissliktāk, ja tās iekļuvušas mentālā lauka apvalkā.
Ja cilvēks jau ilgāku laiku izdabā savām slēptajām kaislībām, nepiesātināmā larva spiež to arvien vairāk un vairāk atdoties šī ieraduma varā, jo larvu “pabarot” nav iespējams. Ja cilvēks nevar tikt ar to galā pats, larva “apēdīs” visu viņa enerģiju, lai izdzīvotu pati.
Ja process ir ielaists, cilvēks kļūst, kā daudzi teiktu, “apsēsts” vai “atkarīgs”. Larva pilnībā aizvieto viņa saprātu ar tieksmi apmierināt noteikto baudu un gūt apmierinājumu (kas nav iespējams principā), un cilvēks vairs nespēj domāt ne par ko citu, kā vien šīs baudas gūšanu.
Iztēlojieties alkoholiķu aizmigloto skatienu, klātneesošās narkomānu acis – kas tajās vēl palicis no iepriekšējā cilvēka, izņemot visaptverošo tieksmi pakļauties savai iegribai vēl un vēlreiz? Tādas larvas turklāt ir “lipīgas”, jo no tām var atdalīties sīkākas un pielipt citiem cilvēkiem, uzskata šīs teorijas piekritēji.Piemēram, ja ģimenē ir vīrs alkoholiķis, un sieva nespēs viņu pārliecināt nedzert vai neaizsies no viņa, tad, visticamāk, sāks dzert arī pati.
