Šādas naftas ieguves platformas ir desmitiem tūkstošu tonnu smagas, un to izslēgšana un novākšana ir ārkārtīgi sarežģīts tehnisks uzdevums.
Šādas naftas ieguves platformas ir desmitiem tūkstošu tonnu smagas, un to izslēgšana un novākšana ir ārkārtīgi sarežģīts tehnisks uzdevums.
Foto: Oil and Gas Photographer/SHUTTERSTOCK

Katastrofa palēninājumā. Kas jāizdara, lai izslēgtu naftas ieguves torni? 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vairāku simtu kilometru augstumā virs Zemes lidojošais pavadonis “Sentinel-1” uztver radaru signālus no milzīgajām metāla tvertnēm, kurās uzglabā naftu.

LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 40
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 41
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Šie radaru signāli ļauj izvērtēt, cik naftas ir tvertnēs, un tie rāda iepriekš nekad neredzētu ainu – brīvie tilpumi, kuros vēl var ieliet naftu, strauji izbeidzas, un kritiskais punkts varētu tikt sasniegts kaut kad jūnija pirmajā pusē.

Naftas patēriņš

Pirmskrīzes pasaule patērēja apmēram 100 miljonus barelu naftas dienā (barels – standarta 159 l jeb 42 ASV galonu muca, viena tonna naftas ir septiņi miljoni).

Aprīļa beigās šis pieprasījums bija samazinājies līdz 71 miljonam barelu dienā, tiek cerēts, ka gada otrajā ceturksnī, pateicoties pakāpeniski atceltajiem Covid-19 krīzes ierobežojumiem, tas palielināsies līdz apmēram 77 miljoniem barelu.

Cenšoties glābt situāciju, naftas valstu kartelis OPEC un ierobežojumus atbalstošā Krievija pieņēma lēmumu samazināt naftas ieguvi par 9,7 miljoniem barelu dienā, kartelī neietilpstošās naftas ieguves valstis – ASV, Kanāda, Brazīlija u.c. – ir apsolījušas to samazināt vēl par pieciem miljoniem barelu.

Šis lēmums ticis pildīts necerēti disciplinēti, un informācija liecina, ka šobrīd ieguve samazināta jau par 8,75 miljoniem barelu dienā, tādēļ naftas cena pārtraukusi brīvo kritienu un pat nedaudz pieaugusi.

Tomēr pieprasījums krīzes dēļ ir krities par 30 miljoniem, bet ieguves samazinājums ir tikai nepilni desmit miljoni barelu, naftas pārprodukcijas problēma nebūt nav atrisināta, tikai nedaudz piebremzēta.

Naftas ieguvēji šobrīd izmisīgi meklē jebkādas tvertnes, kurās varētu vēl ieliet naftu, un superpeļņu gūst naftas tankkuģu īpašnieki – šobrīd Sanfrancisko ostas tuvumā vien jūrā atrodas apmēram 30 supertankkuģi, kurus nekur nav iespējams izkraut, bet naudiņa par tankkuģu īri ieripo kontos katru dienu.

Nafta vados

Loģisks cilvēks šajā brīdī jautātu – bet kāpēc tie ieguvēji nevar uz brīdi izslēgt tos naftas torņus, kamēr situācija stabilizējas un pieprasījums atjaunojas? Tur jau tā problēma, ka tas nav tik vienkārši, un kāda naftas tirgus pārstāve notiekošo nosauca par “vilciena katastrofu palēninājumā”.

Problēmas ir vairākas. Pirmkārt, pastāv jau cauruļvados esošā nafta.

Piemēram, ASV naftas tirgus centrs ir Kušingas pilsēta Oklahomas štatā, uz to no naftas atradnēm ved tūkstošiem kilometru cauruļvadu, kuros atrodas jau iegūta, bet vēl tvertnēs neiepildīta nafta, kas nepielūdzami virzās uz tvertnēm.

ASV tirgus gadījumā naftas ceļš pa cauruļvadu no atradnes līdz tvertnei aizņem vairākas nedēļas, kas nozīmē, ka šobrīd tvertnes sasniedz nafta, kas iegūta aprīļa otrajā pusē.

Krievijā, kur liela daļa ieguves atrodas mūžīgā sasaluma joslā ziemeļos, šis ceļš ir vēl garāks un viegli var sasniegt vairākus mēnešus.

Uz Eiropu naftu pārsvarā ved tankkuģos, taču pasaules un Eiropas lielākās naftas uzglabāšanas vietas, piemēram, Roterdamas “Royal Volpak NV” vadība apgalvo, ka visi brīvie tilpumi naftas uzglabāšanai gandrīz pilnībā izpārdoti.

Kā izslēgt naftas torni

Kas jāizdara, lai izslēgtu naftas ieguves torni? Tāda “ieslēgt/izslēgt” slēdža nav. Lai apturētu naftas torņa darbību, no urbuma vispirms jāizvelk viens vai vairāki sūkņi, jo tikai nelielā daudzumā jauno atradņu iekšējais spiediens ir tik liels, ka nafta pati tiecas uz āru, vairākumā gadījumu atradņu spiediens tiek uzturēts, sūknējot tajās ūdeni.

Pēc tam jāizvelk metāla caurule, kas veido urbuma sienas. Arābijas pussalas atradņu gadījumā runa ir varbūt par dažiem desmitiem metru, bet lielākajā daļā pasaules runa ir par kilometru vai vēl garākas caurules izvilkšanu no zemes.

Pēc tam urbumā ir jāiepilda speciāls cements, kas to “aizkorķē” un neļauj naftai piesārņot pazemes ūdeņus. Ja urbums ir tāds, kas apkalpo vairākus naftas slāņus, tad katrs no tiem “jāaizkorķē” gan augšā, gan apakšā.

Vismaz ziemeļos esošo atradņu gadījumā visas nepieciešamās iekārtas ir jātransportē uz uzglabāšanas vietām, ja to nedara, iekārtas vai nu sasalst, vai pārklājas ar parafīnu, kas tās padara turpmākai izmantošanai nederīgas.

Vairākumā pasaules naftas atradņu iegūst nevis tīru naftu, bet gan tās sajaukumu ar ūdeni – pateicoties tam, ka spiediena uzturēšanai atradnēs sūknē ūdeni.

Piemēram, Krievijas naftas eksperta Mihaila Krutihina vērtējumā, no 180 tūkstošiem Krievijas naftas atradņu, kurās iegūst apmēram 10% pasaules naftas, tikai 2% ir jaunas atradnes, kurās nav nepieciešamības sūknēt ūdeni spiediena uzturēšanai.

Šos divus procentus neviens arī neaiztiks, jo tās ir visrentablākās atradnes. Visās pārējās tiek iegūts naftas sajaukums ar ūdeni, kurā naftas saturs var būt pat tik zems kā 2%.

Šādas atradnes joprojām ir ekonomiski rentablas, jo to funkcionēšanai veiktie kapitālieguldījumi un iekārtas jau sen ir amortizēti.

Taču jau aprakstītā naftas atradnes izslēgšanas procedūra pēc būtības to pilnībā iznīcina, un, lai turpinātu naftas iegūšanu tajā, būs jāveic jauns urbums, ziemeļos esošās atradnes – kaut kā jāatkausē, tajās atkal jāiegremdē sūkņi un jāveic citas darbības – tie būs jauni kapitālieguldījumi, kurus veikt atradnēs ar nelielu atlikušo naftas daudzumu būs nerentabli.

Citiem vārdiem sakot – naftas atradņu izslēgšana un konservācija neatgriezeniski iznīcinās tūkstošus, iespējams, desmitus tūkstošu naftas atradņu, samazinot naftas rezerves pasaulē, izputinot uzņēmumus un padarot par bezdarbniekiem simtiem tūkstošu cilvēku tikai Krievijā vien, bet pasaules mērogā – miljonus.

Tieši ņemot vērā šos faktorus, eksperti prognozē, ka uzņēmumi šmauksies, kā vien iespējams, un meklēs iemeslus atlikt atradņu izslēgšanu, cik vien ilgi iespējams, – tieši tādēļ disciplinēto ieguves samazinājumu pirmajā mēnesī uztvēra kā priecīgu pārsteigumu.

Ir arī vēl citas problēmas – uz nemitīgo izaugsmi pēdējos gadu desmitos orientētajai naftas industrijai vienkārši nav pietiekami daudz atradņu izslēgšanas speciālistu.

Un, visbeidzot, naftu iegūstošo valstu karteļa OPEC rindās ir t. s. vājais sešinieks – Alžīra, Irāna, Nigērija, Angola, Venecuēla un Lībija. Pēdējās divas no šīm valstīm jau atrodas lēna pilsoņu kara stadijā, bet pirmajās četrās naftas ienākumu samazināšanās var izraisīt pilsoņu karu.

Metāla tonnas jūrā

Un, ja viss aprakstītais neliekas pietiekami sarežģīts, tad jāsaka, ka, salīdzinot ar jūrā esošo naftas urbumu izslēgšanu, uz sauszemes notiekošā procedūra vēl ir vienkārša.

Lietas būtība slēpjas tajā, ka saskaņā ar parakstītajām konvencijām atradņu ekspluatētājiem ir jāaizvāc virs un zem ūdens esošās metāla konstrukcijas – galvenokārt tādēļ, lai tās netraucētu kuģu un zemūdeņu pārvietošanos, bet arī dabas aizsardzības dēļ, jo rūsējošās platformas to varētu izpostīt.

Jūras dzīlēs esošās simtiem tonnu smagās betona pēdas, uz kurām balstās naftas platformas, gan ir atļauts atstāt.

Jau virs jūras līmeņa esošo naftas platformu demontāža ir sarežģīts uzdevums vēja un viļņu dēļ. Piemēram, tikai Ziemeļjūrā vien ir apmēram 3000 naftas un gāzes platformu, kas būs jāaizvāc tuvākajos gadu desmitos, jo šīs jūras naftas un gāzes krājumi izbeidzas.

Vienas platformas svars apmēram līdzinās 50 “London Egg” olveidīgo debesskrāpju svaram, un tās jādemontē, jūrai viļņojoties un vējam pūšot.

Šim mērķim ir uzbūvēts speciāls megakuģis – būtībā tie ir divi kopā savienoti apmēram puskilometru gari supertankkuģi, kurus savienojošais klājs ir tik plats, ka, piebraucot pie naftas platformas jūrā, kuģi atradīsies katrs savā naftas platformas pusē, proti, vairāku simtu metru attālumā.

Spējat iedomāties, kādas slodzes šim klājam būs jāiztur vētras laikā? Un tā vēl ir tikai virs jūras esošās struktūras novākšana, taču zem ūdens līmeņa vēl atrodas milzīgās platformu “kājas”, vairāku kilometru dziļumā, kurā cilvēks nespēj ienirt.

Tur darbā tiks laisti visdažādākie augsto tehnoloģiju brīnumi – robotizētas dziļūdens zemūdenes, dimanta zāģi un lāzeri.

CITI ŠOBRĪD LASA
Nelaime tikai tā, ka daļa no šiem tehnoloģiskajiem brīnumiem vēl atrodas laboratorijas izpētes stadijā.

Un darba šīm iekārtām vismaz tuvākā gadsimta laikā netrūks – pēc tam, kad vairāku desmitu gadu laikā būs aizvāktas Ziemeļjūras naftas platformas un cauruļvadi, vajadzēs ķerties pie jūrā uzstādīto vēja ģeneratoru novākšanas, jo tie būs nokalpojuši paredzēto laiku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 40
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 41
19 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 27
18 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena sagādās tev ļoti daudz un dažādu pārsteigumu! Horoskopi 18.janvārim
11 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Navaļnijs pēc atgriešanās Krievijā uzreiz aizturēts 11
9 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 9
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ziemīgu ainavu burvība un ziemas prieki Gaiziņkalnā
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur Latvijā ir lielākais pēdējās divās nedēļās Covid-19 saslimušo kopskaits
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Navaļnijs pēc atgriešanās Krievijā uzreiz aizturēts 11
20:25
LA
LA.LV
Ziņas
Ziemīgu ainavu burvība un ziemas prieki Gaiziņkalnā
20:24
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 9
20:21
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 27
18 stundas
Ieva Ēvalde
Ziņas
Kas aizstās patentmaksas? Daudzi ir izvēles priekšā – turpināt darbību kādā citā nodokļu režīmā vai “bodīti” slēgt 8
10 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: “Vai tāpēc mēs stāvējām uz barikādēm?!” Trīsdesmit gadi pēc janvāra notikumiem 87
15 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 8
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sals nedaudz atslābs. Laika prognoze pirmdienai
14 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži 14
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 41
19 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Kovidsitienam bija gatavi: Kolkas uzņēmuma recepte krīzes rūdījumam 8
21 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Fāzels turpina laipot: kopbildē ar “asiņaino” prezidentu abiem smaids līdz ausīm… 4
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas laikapstākļi mainīsies: sinoptiķu prognoze nākamajai nedēļai
20 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Aizliegts uz mūžu. Kādas sekas radīs mēģinājumi izrēķināties ar Trampu? 17
19 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina 1
17 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 7
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cīnīsies par darbinieka tiesībām brīvajā laikā atslēgties no darba e-pasta un tālruņa 1
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 65
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 72
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 40
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 28
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 79
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 32
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Tenis un Dravis
19 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
3 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Viss plūst un mainās, viss notiks citādi nekā iepriekš! Horoskopi no 18. līdz 24.janvārim
19 stundas