Šādas naftas ieguves platformas ir desmitiem tūkstošu tonnu smagas, un to izslēgšana un novākšana ir ārkārtīgi sarežģīts tehnisks uzdevums.
Šādas naftas ieguves platformas ir desmitiem tūkstošu tonnu smagas, un to izslēgšana un novākšana ir ārkārtīgi sarežģīts tehnisks uzdevums.
Foto: Oil and Gas Photographer/SHUTTERSTOCK

Katastrofa palēninājumā. Kas jāizdara, lai izslēgtu naftas ieguves torni? 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vairāku simtu kilometru augstumā virs Zemes lidojošais pavadonis “Sentinel-1” uztver radaru signālus no milzīgajām metāla tvertnēm, kurās uzglabā naftu.

Šie radaru signāli ļauj izvērtēt, cik naftas ir tvertnēs, un tie rāda iepriekš nekad neredzētu ainu – brīvie tilpumi, kuros vēl var ieliet naftu, strauji izbeidzas, un kritiskais punkts varētu tikt sasniegts kaut kad jūnija pirmajā pusē.

Naftas patēriņš

Pirmskrīzes pasaule patērēja apmēram 100 miljonus barelu naftas dienā (barels – standarta 159 l jeb 42 ASV galonu muca, viena tonna naftas ir septiņi miljoni).

Aprīļa beigās šis pieprasījums bija samazinājies līdz 71 miljonam barelu dienā, tiek cerēts, ka gada otrajā ceturksnī, pateicoties pakāpeniski atceltajiem Covid-19 krīzes ierobežojumiem, tas palielināsies līdz apmēram 77 miljoniem barelu.

Cenšoties glābt situāciju, naftas valstu kartelis OPEC un ierobežojumus atbalstošā Krievija pieņēma lēmumu samazināt naftas ieguvi par 9,7 miljoniem barelu dienā, kartelī neietilpstošās naftas ieguves valstis – ASV, Kanāda, Brazīlija u.c. – ir apsolījušas to samazināt vēl par pieciem miljoniem barelu.

Šis lēmums ticis pildīts necerēti disciplinēti, un informācija liecina, ka šobrīd ieguve samazināta jau par 8,75 miljoniem barelu dienā, tādēļ naftas cena pārtraukusi brīvo kritienu un pat nedaudz pieaugusi.

Tomēr pieprasījums krīzes dēļ ir krities par 30 miljoniem, bet ieguves samazinājums ir tikai nepilni desmit miljoni barelu, naftas pārprodukcijas problēma nebūt nav atrisināta, tikai nedaudz piebremzēta.

Naftas ieguvēji šobrīd izmisīgi meklē jebkādas tvertnes, kurās varētu vēl ieliet naftu, un superpeļņu gūst naftas tankkuģu īpašnieki – šobrīd Sanfrancisko ostas tuvumā vien jūrā atrodas apmēram 30 supertankkuģi, kurus nekur nav iespējams izkraut, bet naudiņa par tankkuģu īri ieripo kontos katru dienu.

Nafta vados

Loģisks cilvēks šajā brīdī jautātu – bet kāpēc tie ieguvēji nevar uz brīdi izslēgt tos naftas torņus, kamēr situācija stabilizējas un pieprasījums atjaunojas? Tur jau tā problēma, ka tas nav tik vienkārši, un kāda naftas tirgus pārstāve notiekošo nosauca par “vilciena katastrofu palēninājumā”.

Problēmas ir vairākas. Pirmkārt, pastāv jau cauruļvados esošā nafta.

Piemēram, ASV naftas tirgus centrs ir Kušingas pilsēta Oklahomas štatā, uz to no naftas atradnēm ved tūkstošiem kilometru cauruļvadu, kuros atrodas jau iegūta, bet vēl tvertnēs neiepildīta nafta, kas nepielūdzami virzās uz tvertnēm.

ASV tirgus gadījumā naftas ceļš pa cauruļvadu no atradnes līdz tvertnei aizņem vairākas nedēļas, kas nozīmē, ka šobrīd tvertnes sasniedz nafta, kas iegūta aprīļa otrajā pusē.

Krievijā, kur liela daļa ieguves atrodas mūžīgā sasaluma joslā ziemeļos, šis ceļš ir vēl garāks un viegli var sasniegt vairākus mēnešus.

Uz Eiropu naftu pārsvarā ved tankkuģos, taču pasaules un Eiropas lielākās naftas uzglabāšanas vietas, piemēram, Roterdamas “Royal Volpak NV” vadība apgalvo, ka visi brīvie tilpumi naftas uzglabāšanai gandrīz pilnībā izpārdoti.

Kā izslēgt naftas torni

Kas jāizdara, lai izslēgtu naftas ieguves torni? Tāda “ieslēgt/izslēgt” slēdža nav. Lai apturētu naftas torņa darbību, no urbuma vispirms jāizvelk viens vai vairāki sūkņi, jo tikai nelielā daudzumā jauno atradņu iekšējais spiediens ir tik liels, ka nafta pati tiecas uz āru, vairākumā gadījumu atradņu spiediens tiek uzturēts, sūknējot tajās ūdeni.

Pēc tam jāizvelk metāla caurule, kas veido urbuma sienas. Arābijas pussalas atradņu gadījumā runa ir varbūt par dažiem desmitiem metru, bet lielākajā daļā pasaules runa ir par kilometru vai vēl garākas caurules izvilkšanu no zemes.

Pēc tam urbumā ir jāiepilda speciāls cements, kas to “aizkorķē” un neļauj naftai piesārņot pazemes ūdeņus. Ja urbums ir tāds, kas apkalpo vairākus naftas slāņus, tad katrs no tiem “jāaizkorķē” gan augšā, gan apakšā.

Vismaz ziemeļos esošo atradņu gadījumā visas nepieciešamās iekārtas ir jātransportē uz uzglabāšanas vietām, ja to nedara, iekārtas vai nu sasalst, vai pārklājas ar parafīnu, kas tās padara turpmākai izmantošanai nederīgas.

Vairākumā pasaules naftas atradņu iegūst nevis tīru naftu, bet gan tās sajaukumu ar ūdeni – pateicoties tam, ka spiediena uzturēšanai atradnēs sūknē ūdeni.

Piemēram, Krievijas naftas eksperta Mihaila Krutihina vērtējumā, no 180 tūkstošiem Krievijas naftas atradņu, kurās iegūst apmēram 10% pasaules naftas, tikai 2% ir jaunas atradnes, kurās nav nepieciešamības sūknēt ūdeni spiediena uzturēšanai.

Šos divus procentus neviens arī neaiztiks, jo tās ir visrentablākās atradnes. Visās pārējās tiek iegūts naftas sajaukums ar ūdeni, kurā naftas saturs var būt pat tik zems kā 2%.

Šādas atradnes joprojām ir ekonomiski rentablas, jo to funkcionēšanai veiktie kapitālieguldījumi un iekārtas jau sen ir amortizēti.

Taču jau aprakstītā naftas atradnes izslēgšanas procedūra pēc būtības to pilnībā iznīcina, un, lai turpinātu naftas iegūšanu tajā, būs jāveic jauns urbums, ziemeļos esošās atradnes – kaut kā jāatkausē, tajās atkal jāiegremdē sūkņi un jāveic citas darbības – tie būs jauni kapitālieguldījumi, kurus veikt atradnēs ar nelielu atlikušo naftas daudzumu būs nerentabli.

Citiem vārdiem sakot – naftas atradņu izslēgšana un konservācija neatgriezeniski iznīcinās tūkstošus, iespējams, desmitus tūkstošu naftas atradņu, samazinot naftas rezerves pasaulē, izputinot uzņēmumus un padarot par bezdarbniekiem simtiem tūkstošu cilvēku tikai Krievijā vien, bet pasaules mērogā – miljonus.

Tieši ņemot vērā šos faktorus, eksperti prognozē, ka uzņēmumi šmauksies, kā vien iespējams, un meklēs iemeslus atlikt atradņu izslēgšanu, cik vien ilgi iespējams, – tieši tādēļ disciplinēto ieguves samazinājumu pirmajā mēnesī uztvēra kā priecīgu pārsteigumu.

Ir arī vēl citas problēmas – uz nemitīgo izaugsmi pēdējos gadu desmitos orientētajai naftas industrijai vienkārši nav pietiekami daudz atradņu izslēgšanas speciālistu.

Un, visbeidzot, naftu iegūstošo valstu karteļa OPEC rindās ir t. s. vājais sešinieks – Alžīra, Irāna, Nigērija, Angola, Venecuēla un Lībija. Pēdējās divas no šīm valstīm jau atrodas lēna pilsoņu kara stadijā, bet pirmajās četrās naftas ienākumu samazināšanās var izraisīt pilsoņu karu.

Metāla tonnas jūrā

Un, ja viss aprakstītais neliekas pietiekami sarežģīts, tad jāsaka, ka, salīdzinot ar jūrā esošo naftas urbumu izslēgšanu, uz sauszemes notiekošā procedūra vēl ir vienkārša.

Lietas būtība slēpjas tajā, ka saskaņā ar parakstītajām konvencijām atradņu ekspluatētājiem ir jāaizvāc virs un zem ūdens esošās metāla konstrukcijas – galvenokārt tādēļ, lai tās netraucētu kuģu un zemūdeņu pārvietošanos, bet arī dabas aizsardzības dēļ, jo rūsējošās platformas to varētu izpostīt.

Jūras dzīlēs esošās simtiem tonnu smagās betona pēdas, uz kurām balstās naftas platformas, gan ir atļauts atstāt.

Jau virs jūras līmeņa esošo naftas platformu demontāža ir sarežģīts uzdevums vēja un viļņu dēļ. Piemēram, tikai Ziemeļjūrā vien ir apmēram 3000 naftas un gāzes platformu, kas būs jāaizvāc tuvākajos gadu desmitos, jo šīs jūras naftas un gāzes krājumi izbeidzas.

Vienas platformas svars apmēram līdzinās 50 “London Egg” olveidīgo debesskrāpju svaram, un tās jādemontē, jūrai viļņojoties un vējam pūšot.

Šim mērķim ir uzbūvēts speciāls megakuģis – būtībā tie ir divi kopā savienoti apmēram puskilometru gari supertankkuģi, kurus savienojošais klājs ir tik plats, ka, piebraucot pie naftas platformas jūrā, kuģi atradīsies katrs savā naftas platformas pusē, proti, vairāku simtu metru attālumā.

Spējat iedomāties, kādas slodzes šim klājam būs jāiztur vētras laikā? Un tā vēl ir tikai virs jūras esošās struktūras novākšana, taču zem ūdens līmeņa vēl atrodas milzīgās platformu “kājas”, vairāku kilometru dziļumā, kurā cilvēks nespēj ienirt.

Tur darbā tiks laisti visdažādākie augsto tehnoloģiju brīnumi – robotizētas dziļūdens zemūdenes, dimanta zāģi un lāzeri.

Saistītie raksti
Nelaime tikai tā, ka daļa no šiem tehnoloģiskajiem brīnumiem vēl atrodas laboratorijas izpētes stadijā.

Un darba šīm iekārtām vismaz tuvākā gadsimta laikā netrūks – pēc tam, kad vairāku desmitu gadu laikā būs aizvāktas Ziemeļjūras naftas platformas un cauruļvadi, vajadzēs ķerties pie jūrā uzstādīto vēja ģeneratoru novākšanas, jo tie būs nokalpojuši paredzēto laiku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 4
4 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 19
9 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku 1
2 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Kā Covid-19 laikā strādā lielākā daļa ministriju? 1
4 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Šobrīd skolas vecuma bērni ar koronavīrusu inficējoties biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji 4
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Ienīda ne tikai Maskavā. Kāpēc tika gāzts politisko intrigu upuris – ģenerālis Radziņš
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Gudrais luksofors” identificē auto vadītājus, kuri brauc pie sarkanās gaismas 1
5 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 10
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. SPKC direktore atklāj, kur saslimstība ar Covid-19 ir vislielākā
11 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Aktrise Rēzija Kalniņa: “Man šķiet, šobrīd ar mums vienkārši spēlējas…” 5
Intervija 12 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 3
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē desmit pusaudži nozog automašīnu un bēg no policijas 2
9 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Bundža, Černobiļa, Deficīts. Kādus vārdus Latvijā liek kaķiem un, kurš ir vispopulārākais? 2
14 stundas
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
8 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Latvijas valsts meži”: Gaidāmas lielas izmaiņas uzņēmuma attīstībā 6
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 2
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ballēšanās krāšņajā “Rīgas ballē” ierobežojumu laikā var nepalikt nesodīta 4
11 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Kā staigājot pa naža asmeni.” Saruna ar “Lielā dzintara” valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nicā pie baznīcas noticis uzbrukums: noslepkavoti trīs cilvēki, vairāki ievainoti 2
12 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 25
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Latvijas veiksmes formula izputējusi? Pašlaik Kariņa balsī skan tāds kā izmisums 16
1 diena
LE
LETA
Veselam
Viņķele: Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ģimenē ar Covid-19 inficējies bērns. Mamma Elīna pastāsta, kā izdevies nesaslimt pārējiem 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Ralfs Eilands saviem faniem sagādājis patīkamu pārsteigumu
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kamēr maksās algas, viņi klusēs. Ainars Mielavs par sašķeltību Latvijā 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Laimonis, Laimis, Elvijs, Elvis un Elva
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai beidzot būsim pelnījuši baltus Ziemassvētkus? Nākamo mēnešu laika prognoze 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā notikusi īpaša modes skate: kolekcija tapusi sadarbībā ar bērniem
11 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Pabalsti Latvijā mudina vai attur no ģimenes veidošanas? Sola vērienīgas pārmaiņas 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari būt ļoti trausls un viegli ievainojams! Horoskopi 30.oktobrim
5 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku 1
22:20
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni
21:41
LE
LETA
Ziņas
Pēc mēneša par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot līdz 50 eiro sodu 1
21:04