Pļaviņu HES atvērti ūdens pārgāznes aizvari, ūdens pietecei pārsniedzot elektroenerģijas ražošanā izmantojamo ūdens daudzumu.
Pļaviņu HES atvērti ūdens pārgāznes aizvari, ūdens pietecei pārsniedzot elektroenerģijas ražošanā izmantojamo ūdens daudzumu.
LETA © Evija Trifanova

Elektrības vidēja cena Latvijā aprīlī samazinājusies par 25%; tam bija vairāki iemesli. Kādas ir nākotnes prognozes? 28

Rīga, 25.maijs, LETA. Elektroenerģijas vidējā cena aprīlī Latvijā salīdzinājumā ar martu samazinājās par 25%, informē AS “Latvenergo” tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba uzņēmuma Elektroenerģijas tirgus apskatā.

Reklāma
Reklāma
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 90
VIDEO. “Manā īpašumā atrodas 100 svešas automašīnas! Paldies Dievam, ka zeme nav apsēta ar labību,” kurzemniece pauž sašutumu par rallija apmeklētāju visatļautību
Viedoklis
Armands Puče: Skatuves māksla patiešām varētu būt mūsu vienīgais ceļš… Jo arī Edgars labi tēlo
Lasīt citas ziņas

Tajā minēts, ka aprīlī “Nord Pool” tirdzniecības apgabalos tika novērotas atšķirīgas cenu kustības, tomēr “Nord Pool” sistēmas cena samazinājās par 6% – līdz vidēji 77,87 eiro par megavatstundu (MWh).

Vienlaikus Baltijā turpinājās elektroenerģijas cenas lejupvērsta tendence arī aprīlī. Latvijā vidējā elektroenerģijas cena saruka par 25%, bet Igaunijā tā samazinājās par 24%, abos tirdzniecības apgabalos aprīlī tai veidojot 65,89 eiro par MWh. Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena bija par 24% zemāka, veidojot vidēji 67,27 eiro par MWh.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aprīlī Baltijā ikstundu cena svārstījās no mīnus 0,92 eiro par MWh līdz 201,91 eiro par MW.

“Nord Pool” sistēmas cenas samazinājumu aprīlī galvenokārt sekmēja elektroenerģijas patēriņa kritums “Nord Pool” reģionā par 18%, salīdzinot ar martu, kamēr salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli kritums bija par 4%.

Šādu patēriņa samazinājumu ietekmēja ne vien siltāki laika apstākļi, bet arī garākas Lieldienu brīvdienas.

Aprīlī laika apstākļi Ziemeļvalstīs bija nokrišņiem bagātāki, tomēr ūdens rezervuāru aizpildījums saglabājās apmēram 5% zem normas, pie tam hidroizstrāde Ziemeļvalstīs bija par 13% mazāka nekā martā. Straujāku sistēmas cenu samazinājumu ierobežoja arī par 28% mazāka izstrāde vēja elektrostacijās Ziemeļvalstīs. Turklāt aprīlī Ziemeļvalstīs sākās ikgadējā atomelektrostaciju apkopes darbu sezona, kas ierobežoja atomelektrostaciju darbību.

Vienlaikus aprīļa vidū Somijas nākamās paaudzes “Olkiluoto 3” kodolreaktors, kas ir lielākais Eiropā, ir sācis regulāru ekspluatāciju.

Pagājušajā mēnesī Baltijā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu ietekmēja zemāks elektroenerģijas patēriņš, kas salīdzinājumā ar martu saruka par 15%. Turklāt par 58% lielāka hidroelektrostaciju izstrāde Latvijā un par 77% lielāka saules izstrāde Baltijā kompensēja vēja izstrādes kritumu Baltijā par 31% un zemākas enerģijas plūsmas no Somijas un Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala.

Apskatā minēts, ka aprīlī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas bija svārstīgas. Sistēmas nākotnes kontraktu cenu nelielu pieaugumu ietekmēja mainīgie laika apstākļi, kas ierobežoja sniega kušanu Ziemeļvalstu kalnos. Aprīlī nokrišņu daudzums un sniega krājumi Ziemeļvalstīs pārsniedza normu, kas pozitīvi ietekmēja hidrobilances līmeni, no – 5,8 teravatstundām (TWh) zem normas mēneša sākumā tai uzlabojoties līdz 1,4 TWh virs normas aprīļa nogalē. Pēdējo reizi hidrobilances līmenis virs normas tika novērots 2021.gada jūnijā.

Tikmēr Latvijas nākotnes kontraktu cenu lejupslīdi veicināja siltāku gaisa temperatūru un augstas Daugavas pieteces prognozes, kā arī nedaudz zemākas dabasgāzes nākotnes kontraktu cenas.

Sistēmas nākamā mēneša kontrakta (“Nordic Futures”) vidējā cena aprīlī bija 62,04 eiro par MWh, kas ir par 5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, noslēdzot mēnesi ar 66,5 eiro par MWh. Līdzīga tendence bija 2023.gada trešā ceturkšņa kontraktam, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 5% – līdz vidēji 53,82 eiro par MWh, tomēr mēneša beigās ceturkšņa kontrakts noslēdzās ar 50,35 eiro par MWh. Tajā pašā laikā nākamā gada sistēmas kontrakta cena samazinājās par 1% un bija vidēji 68,58 eiro par MWh, mēneša beigās cena pakāpās līdz 73,35 eiro par MWh.

Aprīlī Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena samazinājās par 11%, salīdzinot ar martu, un bija vidēji 88,94 eiro par MWh, aprīli noslēdzot ar 88,5 eiro par MWh. Arī Latvijas trešā ceturkšņa kontrakta cena aprīlī samazinājās par 11% un bija 95,39 eiro par MWh. Mēneša beigās ceturkšņa kontrakts bija 89,9 eiro par MWh.

Reklāma
Reklāma

Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas pieprasījums Baltijā samazinājās par 10%, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, kā arī bija par 15% mazāks nekā martā, un kopā tika patērētas 2018 gigavatstundas (GWh). To galvenokārt veicināja siltāki laika apstākļi un garākas Lieldienu svētku brīvdienas.

Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, aprīlī vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 7,4 grādi, kas ir par 1,3 grādiem virs mēneša normas un bija piektais siltākais aprīlis novērojumu vēsturē kopš 1924.gada.

Aprīlī Latvijā tika patērētas 504 GWh elektroenerģijas, kas ir par 10% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Arī Lietuvā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 10%, veidojot 903 GWh. Aprīlī kopējais patēriņš Igaunijā bija 611 GWh, kas ir par 11% mazāk, salīdzinot ar 2022.gada aprīli.

Elektroenerģijas ražošanas apmērs Baltijā aprīlī bija 1648 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā martā, tomēr par 12% vairāk nekā 2022.gada aprīlī. Latvijā elektroenerģijas izstrāde kāpa par 17% – līdz 952 GWh, salīdzinot ar martu. Tikmēr Lietuvā saražotās elektroenerģijas apmērs saruka par 17% un bija 388 GWh, bet Igaunijā izstrāde kritās par 29% salīdzinājumā ar marta datiem, veidojot 308 GWh.

Elektroenerģijas ražošanas un patēriņa attiecība aprīlī veidoja 82%, tostarp Latvijā šis īpatsvars bija 189%, Lietuvā – 43%, bet Igaunijā elektroenerģijas izstrāde pret patēriņu veidoja 50%.

Aprīlī ūdens pietece Daugavā strauji palielinājās un pārsniedza elektroenerģijas ražošanai izmantojamo ūdens daudzumu Pļaviņu hidroelektrostacijā, tādēļ no 2. līdz 17.aprīlim tika atvērti ūdens pārgāznes aizvari. Aprīlī Daugavas pietece bija vidēji 2884 kubikmetri sekundē, kas ir ceturtā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1988.gada. Aprīlī pietece bija 2,1 reizi lielāka nekā 2022.gada aprīlī un divas reizes lielāka nekā daudzgadu vidējais līmenis.

Aprīlī elektroenerģijas ražošana “Latvenergo” hidroelektrostacijās kāpa par 58% salīdzinājumā ar marta datiem un par 61% salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli, sasniedzot 892 GWh. Tajā pašā laikā augstas “Latvenergo” HES izstrādes dēļ “Latvenergo” termoelektrostacijās tika saražotas 11 GWh.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.