Ķīnas vēstnieks Latvijā Tans Songgens: Atgriežoties pie faktiem par Ķīnas un ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām 0
Pēdējā laikā Eiropā izskanējuši viedokļi, kuros tiek pārspīlēti runāts par tā saukto “Ķīnas un ES tirdzniecības nelīdzsvarotību”. Tiek apgalvots, ka Ķīnas valdība subsidējusi atsevišķus Ķīnas uzņēmumus, lai palielinātu to konkurētspēju, kā arī ka nepietiekams iekšzemes pieprasījums un “iekšējā pārspīlētā konkurence” noteiktās rūpniecības nozarēs esot novedusi pie “pārprodukcijas”.
Šie cilvēki uzskata, ka minētā Ķīnas rīcība kopā ar tirdzniecības novirzīšanos no ASV ir izraisījusi Ķīnas tirdzniecības pārpalikuma pieaugumu attiecībās ar ES un būtiski ietekmējusi Eiropas ekonomiku.
Manuprāt, šādi apgalvojumi nav pamatoti.
Tirdzniecības pārpalikums atspoguļo salīdzinošās priekšrocības un tirgus konkurenci. Ķīnas konkurētspēja neizriet no “iekšējās pārspīlētās konkurences”, bet gan no integrētas rūpniecības un piegādes ķēžu ekosistēmas, kā arī kopējām izmaksu efektivitātes priekšrocībām. 2025. gadā Ķīnas inovāciju indekss ierindojās pasaules labāko desmitniekā. Ķīnas pētniecības un attīstības izdevumu intensitāte ir sasniegusi 2,8 %, kas ir augstāka par OECD vidējo rādītāju. Ar 101 “bākas rūpnīcu”, kas ir gandrīz puse no pasaules kopskaita, Ķīna ir izveidojusi sistēmisku konkurētspējas priekšrocību, ko balsta ilgstoši ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, pasaulē vadoša piegādes ķēde, spēcīga infrastruktūra, ļoti efektīvs darbaspēks un milzīgs talantu kopums.
Ķīna konsekventi īstenojusi stratēģiju iekšzemes pieprasījuma paplašināšanai, un tās iekšējās ekonomiskās aprites endogēnais impulss kļūst arvien spēcīgāks, padarot Ķīnu par ekonomiku, kuru galvenokārt virza iekšzemes pieprasījums. No 2021. līdz 2024. gadam gala patēriņa izdevumi vidēji nodrošināja 56,2 % no Ķīnas ekonomikas izaugsmes. 2025. gadā iekšzemes pieprasījums veidoja 67,3 % no Ķīnas ekonomikas izaugsmes, kas ir par 8,3 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā.
Ķīna vairs nav uz eksportu orientēta ekonomika. Tās atkarība no ārējās tirdzniecības ir samazinājusies no 64 % 2006. gadā līdz 32,7 % 2025. gadā, kas ir zemāk par ES 37 % rādītāju un pasaules mērogā vērtējams kā mēreni zems līmenis. Vienlaikus Ķīnas tirdzniecības pārpalikuma attiecība pret IKP ir samazinājusies no 5–6 % līdz 2–3 % robežai, tuvojoties 2 % mērķim, par kuru panākta vienošanās konsultācijās ar SVF.
gadā Ķīnas jaudu noslodzes līmenis bija 78 %, un ražošana galvenokārt apkalpoja iekšzemes patērētāju pieprasījumu, kopumā atbilstot citu lielāko industrializēto ekonomiku līmenim. Tajā pašā gadā Ķīna saražoja vairāk nekā 16 miljonus elektroauto, no kuriem eksportēti tika tikai 2,61 miljons, bet pārliecinošs vairākums tika pārdots vietējā tirgū. Turklāt Ķīnas subsīdijas galvenokārt koncentrējas pētniecības un attīstības posmā un patēriņa pusē, un tās nav uzskatāmas par aizliegtām subsīdijām Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumu izpratnē. Ķīna ievēro atvērtības un taisnīguma principus, un subsīdiju politika vienlīdz attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem. Labumu no tās var gūt arī ārvalstu uzņēmumi, tostarp Eiropas uzņēmumi. Ķīna ir izpildījusi arī savas pārredzamības saistības, savlaicīgi un visaptveroši informējot PTO.
Atklāti sakot, arī pati Eiropas Savienība ir liels subsīdiju sniedzējs. Saskaņā ar nepilnīgu statistiku Eiropas Komisija laikā no 2021. līdz 2030. gadam dažādās subsīdiju formās plāno nodrošināt vairāk nekā 1,44 triljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 300 miljardi eiro jau ir izmaksāti.
Globālās vērtību ķēdes ir dziļi integrētas. Viena produkta ražošana jau sen vairs neaprobežojas ar valstu robežām. Šāda savstarpēji atkarīga darba dalīšana, kurā “tu esi manī, un es esmu tevī”, ļauj katram dalībniekam specializēties tajos posmos, ko tas paveic vislabāk, pirms tie tiek apvienoti galaproduktos patērētājiem. Saskaņā ar provizorisko statistiku vienu trešdaļu Ķīnas ārējās tirdzniecības un eksporta rada ārvalstu investīciju uzņēmumi, kas darbojas Ķīnā.
Daudzi Eiropas uzņēmumi ilgtermiņā investējuši Ķīnā, un lokalizētas piegādes ķēdes ir kļuvušas ļoti izplatītas, kas objektīvi samazinājis Ķīnas importu no Eiropas. Daudzi jauni produkti un tehnoloģijas, ko Eiropas uzņēmumi izstrādā Ķīnā, vienlaikus kalpo Ķīnas tirgum un tiek nosūtīti atpakaļ uz Eiropu, veidojot ievērojamu daļu no Ķīnas eksporta uz Eiropu.
Šī struktūra radījusi arī interesantu parādību: lai gan uz papīra Ķīnai ir pārpalikums preču tirdzniecībā, liela šo preču daļa tiek ražota Eiropas uzņēmumos Ķīnā, kas nozīmē, ka liela peļņas daļa galu galā atgriežas Eiropā. Tādējādi izveidojusies situācija, kurā “tirdzniecības pārpalikums ir Ķīnā, bet peļņa – Eiropā”.
Vienlaikus Ķīnas kvalitatīvie un konkurētspējīgi cenu ziņā izdevīgie produkti ir paplašinājuši Eiropas patērētāju izvēles iespējas, palīdzējuši mazināt inflācijas spiedienu un atbalstījuši Eiropas zaļo pāreju.
Gandrīz pusi Ķīnas un ES tirdzniecības veido starpprodukti. Šķiet, ka Ķīnas eksportētie starpprodukti pašlaik ir neatņemama Eiropas ražošanas un piegādes ķēžu daļa. Arī Ķīnas retzemju elementi ir būtiski Eiropas autobūves, medicīnas, aviācijas un kosmosa, kā arī citām nozīmīgām nozarēm.
Jāatzīmē, ka, lai gan Ķīnai ir pārpalikums preču tirdzniecībā ar ES, Eiropas Savienībai ir pārpalikums pakalpojumu tirdzniecībā. Saskaņā ar Ķīnas statistiku 2025. gadā Ķīnas pakalpojumu tirdzniecības deficīts ar ES bija 48,3 miljardi ASV dolāru, padarot ES par lielāko Ķīnas pakalpojumu tirdzniecības deficīta avotu – tās īpatsvars bija 41,6 %. Kā piemēru var minēt intelektuālā īpašuma autoratlīdzības: pērn Ķīna ES samaksāja līdz pat 10 miljardiem ASV dolāru.
Jāuzsver, ka Ķīna nekad nav apzināti tiecusies pēc tirdzniecības pārpalikuma. Tā vietā tā saglabā aktīvu un atvērtu attieksmi pret Ķīnas un Eiropas tirdzniecības nelīdzsvarotības risināšanu un ir gatava paplašināt importu no Eiropas, lai veicinātu līdzsvarotāku divpusējās tirdzniecības izaugsmi.
Ķīna jau deviņus gadus pēc kārtas rīko Ķīnas Starptautisko importa izstādi, pieliekot lielas pūles, lai paplašinātu importu no Eiropas Savienības, tostarp aktīvi paplašinot tirgus pieejamību Eiropas lauksaimniecības produktiem. Pašlaik Ķīnas tirgū apstiprināta cūkgaļas ievešana no 15 ES dalībvalstīm un putnu gaļas ievešana no 7 dalībvalstīm.
Vienlaikus Ķīna pastiprina arī eksporta regulatīvos ierobežojumus. Kopš šā gada 1. aprīļa Ķīna atcēlusi PVN eksporta atmaksas tādiem produktiem kā fotoelementi un samazinājusi PVN eksporta atmaksas likmi bateriju produktiem no 9 % līdz 6 %. Tā ir arī pastiprinājusi eksporta kontroli pār galvenajām precēm, ieviešot eksporta licencēšanas prasības tādiem produktiem kā pilnībā elektriskie vieglie pasažieru automobiļi un atsevišķi tērauda izstrādājumi.
Tradicionālā Ķīnas kultūra pieņem ideālus “visa pasaule ir viena kopiena” un “kad viens kļūst turīgs, tam jāpalīdz nest labumu pasaulei”, noraidot aukstā kara domāšanu, ka spēcīga valsts neizbēgami tieksies pēc hegemonijas. Ķīna ir atradusi attīstības ceļu, kas atbilst tās nacionālajiem apstākļiem, un stabili virzās uz priekšu Ķīnas modernizācijas ceļā.
Ar 1,4 miljardu iedzīvotāju skaitu un plašu iekšzemes tirgu Ķīna turpina sniegt spēcīgu un noturīgu impulsu savai ekonomiskajai attīstībai. Ķīna izvirzījusi mērķi līdz 2035. gadam divkāršot IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar 2020. gadu, sasniedzot aptuveni 21 000 ASV dolāru. Tas nozīmē vidējo IKP izaugsmes tempu aptuveni 4,17 % gadā nākamās desmitgades laikā. Ķīnas attīstība ir iespēja pasaulei, tostarp Eiropai.
Ķīnas un Eiropas ekonomisko un tirdzniecības attiecību būtība ir stipro pušu papildināmība, savstarpējs izdevīgums un abpusēji izdevīga sadarbība. Ķīna atzinīgi vērtē Eiropas centienus stiprināt savu konkurētspēju, taču iebilst pret to, ka Eiropas puse politizē ekonomiskos un tirdzniecības jautājumus, kā arī pārmērīgi paplašina drošības jēdzienu. Tā iebilst arī pret protekcionisma īstenošanu, aizbildinoties ar konkurētspējas stiprināšanu vai ekonomiskās drošības aizsardzību.
Ķīnas un Eiropas tirdzniecības nelīdzsvarotības risināšana nevar balstīties tikai uz Ķīnas centieniem; tam nepieciešami abu pušu kopīgi centieni. Ķīna cer, ka Eiropas puse virzīsies tajā pašā virzienā, risinās domstarpības un nesaskaņas dialoga un konsultāciju ceļā un panāks dinamisku līdzsvaru Ķīnas un Eiropas ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās, turpinot attīstību, lai ieguvējas būtu abas puses un to iedzīvotāji.
