Dabā
Zaļā Latvija

Jauna iespēja dabas mīļiem. Kā kļūt par reto “augu aukli”?0


Piemājas pļavas izziņai un baudīšanai der izpļaut taku. Tad pēc sirds patikas var vērot norises un pārmaiņas tajā, nebēdājot par nobradāšanu, rasu vai ērcēm.
Piemājas pļavas izziņai un baudīšanai der izpļaut taku. Tad pēc sirds patikas var vērot norises un pārmaiņas tajā, nebēdājot par nobradāšanu, rasu vai ērcēm.
Foto: Inita Šteinberga

Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Arvien vairāk cilvēku sāk saredzēt pļavas vērtību nevis leknā zālē, bet gan tajā esošajā augu daudzveidībā. Vēl labāk, ja ar retumu. Lai pie tāda tiktu, var parosīties arī pats.

Nacionālā Botāniskā dārza (NBD) laboratorijā tiek uzturēti daudzi Latvijas retie un aizsargājamie augi. Ja apņemšanās ir nopietna, var kļūt par brīvprātīgo “augu aukli”.

NBD ekofizioloģiskās nodaļas speciālisti izvērtēs pretendenta zināšanas un veiksmes gadījumā uzticēs lolot kādu augu. Protams, arī par turpmāko auga likteni būs jāatskaitās zinātniekiem. Šādi brīvprātīgie būtu vajadzīgi arī tādēļ, lai varētu izvietot retos un aizsargājamos augus, kuru atradnes ir pārāk apdraudētas vai pat tiek likvidētas.

Pasaulē šāda brīvprātīgo “augu aukļu” kustība ir izplatīta. Latvijā – vēl jaunums.

NBD ir arī reto un aizsargājamo augu sēklu kolekcija, taču ar to nedalās – pārāk vērtīga! Vairot savas pļavas daudzveidību var katrs arī mājas kārtībā, neiesaistoties zinātniskos projektos. Liela daļa izzūdošo augu savulaik auguši tieši pļavās, kuras tika noganītas vai appļautas sienam.

Ja īpašumā ir pļava, to nopļaut vajadzētu ne agrāk kā jūlija otrā pusē. Tad vairākums augu būs nobriedējuši sēklas un paguvuši iesēties. Lai atstāt pēcnācējus pagūtu pēc iespējas lielāks augu skaits, pļavas pļaušanas laiku var pamainīt. Labi darbojas arī nepļautu saliņu atstāšana. Sēklu briedējamās saliņas ieteicams katru gadu atstāt citā pļavas vietā.

Vislabāk pļavas augiem, ja nopļauto zāli sakaltē un nogrābj kā sienu – labi izbirst sēklas. Pļavas apkopšanas prasībām gan atbilst, taču daudzveidību mazina populārā metode, kad pļavu nopļauj un zāli tūliņ noved no lauka.

Svarīga pareiza pļavas pļaušana – no centra uz malām vai no vienas malas.

Lai pavairotu pļavas daudzveidību, jau tagad var doties uz kādu skaistu pļavu un ievākt augu sēklas (ne reto un aizsargājamo!). Tāpat izkaisot uz velēnas, tās var neieaugties. Tādēļ NBD pētniece Dace Kļaviņa iesaka šādiem sējumiem sameklēt kurmja rakumus vai ņemt talkā mazo kaplīti.

Ja augi ieaugsies, veiksmes gadījumā tie paši turpinās izsēju. Taču jāņem vērā, ka sava darba augļus – bioloģiski daudzveidīgas pļavas vērtības palielināšanos – varēs vērot tikai pēc vairākiem gadiem, pat gadu desmitiem. Tieši tādēļ jau esošās ir sevišķi sargājamas un lolojamas.

Video:

UZZIŅA

Ja vēlas audzēt pļavas retumu:

Vispusīgu informāciju var gūt arī vienā no Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotajiem materiāliem “Dabiskās pļavas un ganības”. Ir gan elektroniskā (“www.daba.gov.lv”), gan drukātā versija.

Aicināti sazināties ar Nacionālā Botāniskā dārza augu ekofizioloģiskās nodaļas vadošo pētnieci Daci Kļaviņu (NBD informācijas tālrunis 67944610).

Saistītie raksti

Daži avoti, kur smelties pļavas gudrības: www.ainavasruna.lv, www.daba.gov.lv, www.gailbiksite.lv, enciklopēdija “Latvijas augi” (Normunds Priedītis, “Gandrs”, 2014).

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.