Ko tieši dara Eiropas Parlaments? LA.lv skaidro, kā tas strādā, kāda ir tā struktūra, kāda ir Latvijas ietekme tajā 24

Eiropas Parlaments – ar ko tas ir sevišķs un atšķiras no pārējām Eiropas institūcijām? Šādu plašu jautājumu pirms gaidāmajām vēlēšanām TV24 raidījums “Latvijas labums” uzdeva Martai Rībelei, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītājai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 11
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 71
Lasīt citas ziņas

Eiropas Savienībā ir trīs pamata ikdienas institūcijas – līdzīgi kā Latvijā mums ir valdība, kas atrodas Brīvības bulvārī, tad Eiropas Savienības valdība savā ziņā ir Eiropas Komisija; tai ir ļoti plašs ekspertu loks, tai skaitā viņi ir piesaista ekspertus no dalībvalstīm dažādās darba grupās.

Katrai valstij ir viens komisārs. Tie izpēta, kāds likums būtu vajadzīgs un nāk klajā ar šo likumdošanas iniciatīvu. Eiropas Komisija ir vienīgā, kas var nākt klajā ar kādu likumdošanas iniciatīvu. “Eksperti būtu izpētījuši, bet eksperti nebūs tie, kuri pieņems ar gala lēmumu 450 miljonu iedzīvotāju vārdā,” savu skaidrojumu ilustrē Rībele.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tālāk – Eiropas Savienībā ir divi likumdevēji. Latvijā ir tikai viens – tā ir Saeima, kas atrodas Jēkaba ielā, bet Eiropas Parlamentam ir divi likumdevēji, kur viens pārstāv pilsoņu intereses – tas ir Eiropas Parlaments, ko vienīgo mēs tieši ievēlam, jo pilsoņu intereses. Otra ir Eiropas Savienības padome jeb Eiropas Savienības Ministru padome, tā ir dalībvalstu ministri; tie strādā attiecīgajā jomā, jo, piemēram, likums ir par lauksaimniecību, tad tie ir zemkopības ministri. Un tādējādi tiek nodrošināts, ka visas intereses ir pārstāvētas.

Šādā veidā, kā saka speciāliste, faktuālā situācija ir izpētīta, pilsoņu intereses ņemtas vērā, arī valstu intereses tiek ņemtas vērā. “Protams, gadās reizes, kad ir konflikts starp pilsoņiem un starp valstu interesēm, tas ļoti bieži ir gadījumos, kad, piemēram, dalībvalstī kāda industrija ienes ļoti lielu finansējumu.”

Spilgts piemērs augstāk minētajai situācijai bija reize, kas uzkāra visas Eiropas Parlamenta tiešraides sistēmas, kad notika balsojums par smēķēšanas ierobežošanu, kas, protams, daudzām dalībvalstīm nes ļoti lielus budžeta ienākumus, tāpēc bija ļoti sīvs balsojums, un ne visu to, ko Eiropas Parlaments gribēja, arī dalībvalstis apstiprināja.

Cīņas notiek un ir tāds sarežģīts termins – trialogi, kad visas trīs puses strādā pie viena jautājuma.

Kāda ir Eiropas Parlamenta deputātu loma? “Kad likums nonāk no Eiropas Komisijas nonāk pie likumdevējiem, piemēram, pie zemkopības ministra, padomes pusē, un pie Lauksaimniecības komitejas Eiropas Parlamentā, un tad šim likumam tiek nozīmēts viens atbildīgais deputāts, kurš šo likumu noved līdz viņa pieņemšanai Eiropas Parlamentā.

“Lai ietu raitāk uz priekšu, šim ziņotājam ir arī ēnas ,kuras ir no citām politiskajām grupām, ar kurām procesā tiek saskaņots šī te likuma gala izskats. Lai nebūtu tā, ka sagatavo vienu, bet pretējā politiskā spektra poltiķi to izbalso. Jā, šis likumdošanas process nav pats operatīvākais, bet tas nodrošina to, ka tiek ņemtas visas intereses.”

Tāpēc arī Latvijas interešu grupām ir jābūt ļoti aktīvām, tām jāsaprot, kā notiek process, ļoti aktīvi jāietekmē likuma process jau spriešanas stadijā. Mēs ļoti piedomājam par apmācībām, kā sekot līdzi šīm likuma virzībām, saka Rībele.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.