Kultūra
Mūzika un deja

Kordziedāšana kļūst ekstrēma? Atsevišķi pētnieki uzskata, ka mūziķi un dziedātāji pastiprināti izdala vīrusu3


Nevar ļaut, lai vīruss salauž tautas tradīciju – sanākšanu kopā uz kora mēģinājumu, koncertu un Dziesmu svētkiem. Attēlā: XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniece Mežaparka Lielajā estrādē.
Nevar ļaut, lai vīruss salauž tautas tradīciju – sanākšanu kopā uz kora mēģinājumu, koncertu un Dziesmu svētkiem. Attēlā: XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniece Mežaparka Lielajā estrādē.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pēc tam kad kora mēģinājums vismaz četros gadījumos no ASV līdz Vācijai kļuvis par Covid-19 superinficēšanās vietu, kordziedāšana no miermīlīgas, pašiem sev un klausītājiem prieku sagādājošas nodarbes pēkšņi pasludināta par ekstrēmu izpriecu.

Ko tas nozīmē Latvijas Dziesmu svētku tradīcijai, un kas gaidāms jau vistuvākajā laikā, pēc 1. jūnija, kad plānots atļaut mēģinājumus arī amatiermākslas kolektīviem?

Pirmais gadījums, kad korī izplatījies jaunais koronavīruss, fiksēts Mauntvernonā ASV 10. martā – divas nedēļas pirms ASV izsludinātās ārkārtas situācijas. Koristi sastapās, kā ierasts, divarpus stundas ilgi dziedāja, sarunājās, panašķojās ar augļiem un cepumiem un padziedāja vēl mazliet.

Kora dalībnieks, kurš trīs dienas jutās viegli saaukstējies, pat neiedomājās, ka vajadzētu palikt mājās. Taču turpmākajās nedēļās pēc mēģinājuma 53 kora dalībnieki saslima, trīs – tik smagi, ka viņiem nācās ārstēties slimnīcā, bet divi nomira.

Kāda Jorkšīras (Lielbritānija) kora dalībnieki jau janvārī masveidā pārslimojuši vīrusu, kura izpausmes tobrīd mulsinājušas ārstus.

Nedaudz vēlāk līdzīgi superinficēšanās gadījumi fiksēti arī Amsterdamā (Nīderlande), kur saslima 102 no 130 koristiem (viena 78 gadus veca koriste un arī triju koristu dzīvesbiedri nomira), un Berlīnē (Vācija).

 

Kaitīgā ilgā un dziļā izelpa

Koriem ziņa, ka mēģinājumi var radīt pastiprinātu inficēšanās risku, ir ļoti sāpīga, liekot uzdot jautājumu ne tikai par to, cik drīz un kādos apstākļos varētu būt droši rīkot mēģinājumus, bet arī par to, vai dziedāšana kopumā ir lielāks riska faktors nekā parasta sarunāšanās.

Tādā gadījumā lielāks drauds varētu būt arī dzimšanas dienu ballītes un it īpaši – dievkalpojumi, kuros brīžam par kori pārvēršas visi baznīcēni.

Diemžēl nepārprotamas atbildes, tāpat kā uz daudziem citiem jautājumiem par koronavīrusu, patlaban infektologiem, epidemiologiem un balss speciālistiem vēl nav.

Losandželosas universitātes infekcijas slimību pētnieks Džeimijs Loids-Smits līdz ar vairākiem citiem speciālistiem pasaulē uzskata – kordziedāšana ir pastiprināts riska faktors tādēļ, ka dziedot izelpa ir ļoti ilga un dziļa un vīruss līdz ar mitrā gaisa daļiņām var izplatīties tālāk un palikt gaisā ilgāk, nekā sarunājoties.

Tāpat pašus dziedātājus – vairāk nekā diriģentu vai potenciālos klausītājus, ja tiktu atļauti, piemēram, koncerti, – papildus apdraud arī dziļās ieelpas, kas nogādā vīrusu tieši plaušās. Lusinda Halsteda, ASV Izpildītājmākslu medicīniskās asociācijas prezidente, laikrakstam “Cincinnati Enquierer” pat sniegusi kategorisku viedokli, ka “droša veida dziedātājiem kopā mēģināt nebūs līdz brīdim, kad būs pieejama Covid-19 vakcīna un vismaz par 95% droša terapija”.

 

Citi apšauba

Tomēr citi balss speciālisti un virusologi uzskata, ka, saglabājot piesardzību, vismaz kora mēģinājumi, ja ne klātienes koncerti, būtu iespējami, un atsevišķas izpildītājmākslas formas ir daudz bīstamākas.

Tā Minhenes Militārās universitātes profesors Kristians Kēlers izteicis šaubas, vai bez plašiem pētījumiem iespējams pasludināt kordziedāšanu par īpaši bīstamu inficēšanās avotu.

“Esmu pētījis, kā uzvedas pilieni un aerosoli gadu desmitiem ilgi, un ļoti šaubos, ka mūziķi un dziedātāji [pastiprināti] izplata vīrusu,” Kēlers sacīja laikrakstam “Observer”.

Viņš nolēmis izpētīt, kādu gaisa plūsmu rada dziedāšana augstā un zemā frekvencē, tāpat attiecinot pārbaudi uz vairākiem pūšaminstrumentiem. Šajā eksperimentā noskaidrojās, ka vīrusa izplatības risks kordziedāšanas laikā ir ievērojami zemāks nekā, piemēram, flautas, obojas vai klarnetes spēlē, kas rada spēcīgu gaisa plūsmu.

Gaiss dziedātājam priekšā tiekot sakustināts tikai aptuveni pusmetra rādiusā, tādējādi, ievērojot distancēšanos, kas šobrīd noteikta vismaz divi metri, kora mēģinājumiem vajadzētu būt drošiem.

 

Saprātīga piesardzība

Vadošais balss speciālists Latvijā, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītājs Dins Sumerags “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka vislielākā nozīme vīrusa izplatībā kormēģinājumā varētu būt tam, vai dalībniekiem ir iespēja ieturēt nepieciešamo distanci, vai telpas ir vēdināmas, kā arī no katra dziedātāja tehnikas.

“Dziedātāji mācās dziedāt tā, lai nenopūstu pat nelielā attālumā no sejas noliktu sveci, izelpa nav tik spēja kā šķaudot. Pieļauju gan, ka šī tehnika varētu būt labāk attīstīta profesionālajiem, ne amatierkoriem, kuri elpu vairāk dveš.

Bet, ja viņi neelpo tieši viens otram virsū, kā arī tad, ja paliek mājās, jūtoties kaut mazliet apslimuši, domāju, kora mēģinājumus varētu atļaut,” sacīja Dins Sumerags.

Viņš piebilda, ka situācijai jāseko līdzi, taču vasara, kad samazinās citu infekcijas slimību izplatība, ir labākais laiks, kad lēnā garā kustību mākslās atsākt. “Tad jau skatīsimies laika gaitā, kas notiek, jo mums nav pieredzes, kā šis vīruss uzvedīsies dažādos apstākļos.

Ja šovasar notiks dažādas aktivitātes, nākamgad jau zināsim, kā pēc tām ir bijis. Ar visu to mēs arī nedrīkstam atsvešināt cilvēkus vienu no otra, lai nezūd Dziesmu svētku tradīcija.

Ja kāds gadiem dziedājis korī, tad, neskatoties uz visiem apgrūtinājumiem, viņam gribas dziedāt. Ja ansamblis vai koris ir mazs, tad lai visi sanāk kopā un dzied, un lielākam korim vienkārši jāatrod lielāka telpa, kur mēģināt. Nevar ļaut, lai vīruss salauž tautas tradīciju,” iesaka balss speciālists.

 

Gatavi strādāt

 

Atsevišķi zinātnieki uzskata, ka kordziedāšana ir pastiprināts riska faktors tādēļ, ka dziedot izelpa ir ļoti ilga un dziļa un vīruss līdz ar mitrā gaisa daļiņām var izplatīties tālāk un palikt gaisā ilgāk, nekā sarunājoties.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Jauniešu kora “Balsis” ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis ar saviem koristiem jau vienojies par mēģinājumu 1. jūnijā, pirmajā dienā, kad tie būs atļauti.

Viņš teic, ka saprot ierobežojumu nepieciešamību, bet ir sarūgtināts par to nekonsekvenci: “Ja es izsludinu oficiālu kora mēģinājumu, tad līdz 1. jūnijam mēs to nedrīkstētu noturēt.

Bet, ja uztveru koristus kā savus draugus un pasaku, ka tas ir neorganizēts pasākums, tad mēs, ieturot distanci, būtu varējuši dziedāt jau tagad.” Ints Teterovskis uzskata – daudz lielāks risks par pašu kordziedāšanu varētu būt nepiemērotas – pārāk šauras vai grūti vēdināmas – telpas.

Jauniešu koris “Balsis” slavens ar saviem vasaras koncertiem, un, vērojot situācijas attīstību, koncertsērija brīvā dabā plānota arī šovasar. Tā kā Daugava septiņos gados jau izbraukta, šogad augusta pēdējā nedēļā koris “Balsis”, ticams, būs sastopams un dzirdams Lielupes krastos.

Savukārt mēģinājumos Ints Teterovskis kori dalīs pa balss grupām, strādājot kopā ar kolēģi.

Te gan iezīmējas iepriekš neparedzēti sarežģījumi: “Ja būs pieejamas divas telpas, strādāsim paralēli, ja viena, diriģentam sanāks strādāt ilgāk – vispirms atnāks puse, pēc tam ar pauzīti, lai var telpas izvēdināt, otra.”

“Balsīm” tas nozīmē arī to, ka mēģinājumus nevarēs, kā ierasts, nodrošināt Mazajā ģildē, kur darbojas daudzi kolektīvi un ir liela noslodze.

Arī kora “Kamēr…” prezidente Madara Ambrēna uzskata, ka nosacījumi šobrīd vēl formulēti nepietiekami skaidri.

Koris “Kamēr…” visu ārkārtējās situācijas laiku turpinājis mēģināt attālināti, reizi nedēļā organizējot tiešsaistes mēģinājumus katrai balss grupai. Tā kā “Kamēr…” mēģinājumi notiek izglītības iestādēs, koris vēl vairāk nekā “Balsis” atkarīgs no telpu īpašniekiem.

“Ir nesakritība starp valsts noteikumiem un pašvaldību plāniem, tie nav tikuši saskaņoti – skolās notiks eksāmeni, tāpat telpas daudzviet nepieļauj četru kvadrātmetru telpu katram dalībniekam.

Protams, to visu var organizēt, bet vispirms mums jāsaprot, kā to darīt,” norāda M. Ambrēna. “Mēs, protams, ļoti labprāt gribētu atsākt klātienes mēģinājumus pēc iespējas drīzāk, jo plāni un programmas apgūšana ir ļoti intensīva. No septembra jau, cerams, būs pilna koncertdzīve, bet patlaban esam neziņā, kā organizēt mēģinājumus. Lemsim, vai tas būs iespējams jau līdz pagarinātā ārkārtas stāvokļa beigām, vai arī sāksim klātienes mēģinājumus pēc 9. jūnija.”

 

Jāpārplāno grafiki

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta preses sekretāre Indra Vilde norāda, ka “šajos apstākļos neviena institūcija, tostarp arī kultūras iestādes vai kultūras kolektīvi, nestrādā agrāk ierastajā ritmā”.

Viņa apstiprināja, ka tiem kolektīviem, kuri mēģināja izglītības iestādēs, arī būs jāpārplāno savas darbības norise, mēģinājumu grafiks, jo skolās notiek eksāmenu sesija un ir virkne epidemiologu rekomendāciju un noteikumu, kā skolas šajā laikā strādā. Savukārt paaugstināt atalgojumu kolektīvu vadītājiem neesot plānots, pauda I. Vilde:

“Šajā laikā darba ikdiena, sporta treniņi, amatierkolektīvu un izglītības iestāžu darbība ir citādāka nekā parasti, bet tas nebūt nenozīmē, ka kolektīvu vadītāju, treneru, skolotāju vai darbinieku slodzei jāpieaug – darbam jāmeklē jaunas formas esošās slodzes ietvarā.”

Valsts akadēmiskā kora “Latvija” direktors Māris Ošlejs savukārt atklāja – koris aktīvi darbojies visu ārkārtas situācijas periodu, protams, ievērojot visus noteikumus.

“Pandēmijas laikā konstatējām, ka vienīgais iespējamais darbības veids ir veidot ierakstus, tādēļ no līdzekļiem, kurus bijām nopelnījuši gada pirmajos mēnešos, negaidot finanšu palīdzību, pasūtinājām jaunu dziesmu tekstus Norai Ikstenai un Inesei Zanderei, bet mūziku Raimondam Tigulam un Jēkabam Jančevskim. Tā ka mums no šīs pandēmijas būs palikuši divi jauni skaņdarbi.”

Saistītie raksti

Māris Ošlejs skaidro, ka patlaban, kad noteikts, ka ikvienam dziedātājam nepieciešama deviņus kvadrātmetrus plaša telpa, koris sadalīts trīs plūsmās, ar katru atsevišķi strādā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais.

Iepazinies ar rakstiem starptautiskajā presē par kordziedāšanas saistību ar Covid-19 izplatību, Māris Ošlejs norāda – zinot specifiku, viņš piekrīt tiem pētniekiem, kas palielinātu bīstamību šajā nodarbē nesaskata. Patlaban sabiedrība ir jau daudz atvērtāka nekā pandēmijas sākumā, un daudz lielāku risku, pēc viņa domām, var radīt nevis koristu sastapšanās mēģinājumos, bet gan sabiedriskais transports vai pulcēšanās publiskās vietās.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
JD
Jūlija Dibovska
Kultūra
In Memoriam: Juris Kronbergs (1946–2020) – dzejnieks, draugs
2 dienas
AN
Anita Bormane
Kultūra
Nacionālā koncertzāle: kurp ved riņķadancis ap Elizabetes ielu 2 3
2 dienas
DJ
DIĀNA JANCE
Kultūra
Diāna Jance: Mēneši un gadi aizritējuši dīvaini – nobīstoties … un pierodot pie draudiem.
2 dienas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Biji kādā no šīm ēdināšanas vietām Rīgā un Liepājā? 14 dienas būs jāvelta veselības stāvokļa novērošanai
15 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 pozitīva pasažiera dēļ noteikta karantīna visiem 5.jūlija autobusa Liepāja-Rīga pasažieriem
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atgriežoties no Lielbritānijas, pašizolācijā vairs nav jādodas. Publicēts saraksts ar valstīm
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei.” Levits un Vīķe-Freiberga iestādījuši veltījuma ozolus Likteņdārzā
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Reportieri bez robežām” pauž nožēlu par ES sankciju izmantošanu, lai Baltijas valstīs aizliegtu RT 1
9 stundas