Foto: EPA/LETA
Foto: EPA/LETA
Ilustratīvs foto. Krokodils.

Kostarikas zoodārzā piedzīvo fenomenu! Pirmo reizi krokodila mātīte izdējusi olu, būdama izolācijā viena pati 19

Zooloģiskajā dārzā Kostarikā konstatēts pirmais gadījums, kad krokodila mātītei iestājās grūtniecība un izdēta ola, lai gan viņa viena pati atradās izolācijā. Grūtniecība iestājusies bez tēviņa līdzdalības… Amerikas krokodila mātīte bija radījusi augli, kas ģenētiski bija par vairāk kā 99,9% identisks viņai pašai, tā vēstīja britu medijs “BBC“.

Reklāma
Reklāma
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Situācija DUS. Gribēju hotdogam tā vairāk majonēzi un mazliet sinepes, man atbildēja: Kādu uztaisīšu, tādu ēdīsi!
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
Lasīt citas ziņas

Līdz šim tā sauktās “jaunavīgās ieņemšanas” (Virgin birth) fenomens ir ticis konstatēts putnu, zivju un citu rāpuļu sugām, bet nekad iepriekš krokodiliem.

Zinātnieki uzskata, ka šī īpašība varētu būt mantota no evolūcijas priekšteča, tāpēc, iespējams, arī dinozauri bija spējīgi pašreproducēties. Pētījums ir publicēts Karaliskās biedrības (Royal Society) žurnālā “Biology Letters”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Olu izdējusi kāda 18 gadīga amerikāņu krokodila mātīte Reptilānijas (Reptilania) parkā 2018. gada janvārī. Auglis olas iekšpusē jau bija pilnībā izveidojies, taču piedzimis nedzīvs, tāpēc neizšķīlās.

Krokodila mātīte, kura izdēja olu, tika sagūstīta, kad viņai bija divi gadi, un visu mūžu tika turēta atsevišķi no citiem krokodiliem. Šī iemesla dēļ parka zinātniskā komanda sazinājās ar Belfāstā dzimušo Dr. Vorenu Būsu (Dr. Warren Booth), kurš tagad strādā Virdžīnijas Tehnoloģijas institūtā ASV. Viņš ir 11 gadus pētījis šo fenomenu, ko zinātniski sauc arī par partenoģenēzi (parthenogenesis).

Būss analizēja augli un atklāja, ka tas ģenētiski ir vairāk nekā par 99,9% identisks mātei, apstiprinot, ka tam nav tēva. Viņš gan “BBC” sacījis, ka neesot pārsteigts par atklājumu. “Mēs to redzam haizivīs, putnos, čūskās un ķirzakās, un tā ir ļoti izplatīta un kopīga īpašība dažādām dzīvnieku sugām.”

Viņš minēja, ka iemesls, kāpēc līdz šim krokodiliem partenoģenēze nav novērota, ir tāpēc, ka cilvēki vienkārši nav meklējuši šādus gadījumus. ”Ziņojumu par partenoģenēzi skaits ievērojami palielinājās, kad cilvēki sāka turēt mājās čūskas. Bet parasts rāpuļu cienītājs tomēr netur mājās krokodilu,” tā teica Būss.

Viena no teorija ir tāda, ka šādi gadījumi notiek ar sugām, kas spēj pašreproducēties, brīžos, kad to īpatņu skaits krasi samazinās, un tās ir uz izmiršanas robežas. Būss atklāja “BBC” ziņām, ka tas varētu būt noticis arī ar dažām dinozauru sugām, kad to skaits būtiski samazinājās klimata izmaiņu dēļ.

”Fakts, ka partenoģenēzes mehānisms ir vienāds tik daudzām dažādām sugām, liecina, ka tā ir ļoti sena īpašība, kas ir pārmantota no paaudzes paaudzē visu šo laiku. Tātad tas zināma mērā apstiprina iepriekšpaustos minējumus, ka arī dinozauri varēja vairoties šādā veidā,” skaidroja Būss.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.